Naaizmērstulei veļteituo konkursa dorbi

Naaizmērstulei veļteituo konkursa dorbi

Turpynojam īpazeistynuot ar Naaizmērstulei veļteitajam Latgolys nūvoda školu jaunradis dorbu konkursa īsnīgtajim dorbim latgaliski.

Muns spūžais gaismys stors

Kas pasaulī speid vysspūdruk? Es zynu! Muns meilais, lobais, labsirdeigais gaismys stors ir muna babeite. Es jū cīši augšai vierteju. Jei varbyut naredz voi nasajiut, bet es jū nūvierteju! Reizem es izaturu najaukai voi švakai pret jū, bet šai voi tai mes vysod izleigstam. Maņ byutu joizatur pret jū ar cīnu, bet bīžai viņ es tū aizamierstu… I tod, kod atīt pruots, maņ par tū ir kauns.

Bet kai tys lobums izapauž? Munā uzskotā tys izapauž kotru dīnu. Muna baba paleidz maņ daudz kur! Vyslobuok maņ pateik ar babu i dzedu, i ar kaimiņu ciocem braukt iz bazneicu. Bazneicā es dakolpoju pi prāvesta, i es braucu iz kotrim Dīva svātkim. Prāvests ir cīši lobs, labsirdeigs i cīši apjamūšs. Piec bazneicys baba maņ īdūd naudys i es aizeju iz blokus asūšū veikalu, – es aizskrīnu cīši mudri i atpakaļ asu vēļ mudruok, i baba breinojās, kur es tik mudrai.

Mani īprīcynoj tys, ka muna baba i dzeds ir maņ blokus vysu laiku, nu munys dzimšonys leidz itam laikam. Muns dzeds izbyuvēja pajumti maņ viers golvys, kur es tān dzeivoju.

Muns dzeds ari ir kai muns gaismys stors. Jis mani aizstuov i ir lels jūkdars. Seņuok, kod es beju mozeņš, maņ patyka pavadeit laiku ar dzedeņu. Kod vysi izīt uorā pi gūvim, tod mes palīkam vīni ar dzedu, i maņ cīši pateik pasavērt ar jū televizora.

Taidi ir muni gaismys stori, ar kurim es lepojūs, i asu pateiceigs Dīvam, ka taidi maņ ir!

Autors: Valdis Mihailovs
Prīkuļu pamatškola, 6. klase

Gaismys stors cylvākā

Muns spūžais gaismys stors ir īsamīsuojs cylvākā. Kai naradzama gaisma speid jimā. Tys dora breinumus, tys paleidz dzeivis gryutajūs breižūs. Tam cylvākam ir vīnolga, kaida voi kaids tu esi. Vysod tys samīļuos tevi i syltajā kliepī paleidzēs atrast muojis. Nikod naatstuos bāduos i napamess nalaimē.
Tū cylvāku – vuordā „mameņa” – gon vacs i jauns tū zyna. Nazynu, kai pasateikt jai par juos veļteitū laiku maņ. Varbyut samīļuot, pasaceit meilu vuordu, i ar tū pītiks?… Tys jai dūs spāku i īdvasmu turpmuokim dorbim i smaidu ikdīnys gaituos.

Munai mamai pateik dareit rūku dorbus, jei navar ni dīnys nūsēdēt i nikuo nadareit. Jei prūt skaistys pučis audzēt, kas prīcej cytus. Mama vysod soka, kod es pasoku, lai atsapyuš: „Es navaru ni dīnys nikuo nadareit.” Mamai dorbs saguodoj prīcu. Nagrybu līleitīs, bet jei ir poša lobuokuo mama iz pasauļa. Koč vysim bytu tik lobys mamys, partū ka iz pasauļa ir daudz bārnu, kam nav vyspuor mamys, kas samīļoj i apskauņ gryutā breidī. Es lobpruot pasadaleitu ar jim – ar duovuotū mīlesteibu, kū es sajamu nu sovys mamys.

Kas gon byutu pasauļs bez spūžuo gaismys stora, kū izstaroj mamys syltuo sirds? Naaizmierstit sovys mamys – apskaunit i samīļojit, nikod naatstuojit gryutā breidī juos, i pasauļs byus gaismys storu pylns!

Autore: Solvita Ragauša
Prīkuļu pamatškola, 6. klase

Dorys spūžais gaismys stors…

Reizi kaida nalela cīmateņa “Ceiruļūs” dzeivuoja meitine Dora. Jei beja dyžan gleita. Meitinei beja malni moti i zalis acs. Bet vīns tryukums Dorai beja – jei beja nu ļūti nabadzeigys saimis. Prūtams, Dora staiguoja iz školu, bet montys i drēbis jai nabeja tik gleitys i teirys kai cytim. Dažreiz Doru školā apsaukuoja par brīsmūni, par nagleitu meitini i pat par smyrduli. Ar Doru nivīns nasadraudzēja, bet jei beja ļūti ticeiga meitine. Jei staiguoja iz bazneicu i kolpuoja Dīvam.

Vīnu dīnu, kod Dora guoja nu školys iz bazneicu, jei īraudzeja eņgeli. Dora apsastuoja, i eņgels jai saceja, ka dreizumā pīsapiļdeis vysys juos cereibys i vielmis.

Dora dyžan gribēja byut par apgierbu dizaineri. Tys beja vyss juos sapyns. Dora dyžan prīcuojuos, kod tū dzierdēja nu eņgeļa, bet vīnā mirklī eņgeļs pazuda.

Kod Dora atguoja nu bazneicys iz sātu, jei pasavēre spīgelī i īraudzeja, ka jei vysa speid ar kaidim storim. Meitine jutuos tai, ka jei byutu kaids svāts cylvāks voi eņgeļs.

Nu tuo breiža paguoja divi godi…

Dora jau vuicejuos šyušonys koledžā, jei attaiseja sovu veikalu i darbneicu. Dora jau beja slovana dizainere, jei šyva gleitus apgierbus i puordeve tūs. Bet svareiguokais beja tys, ka Dora pusi sovu apgierbu atdeve bez moksys nabadzeigim cylvākim.

Nui, Dora beja ļūti skaista meitine, jei struoduoja par modeli, i vysi jū pazyna i mīļuoja – pat tī, kuri saceja par jū slyktu. Tī cylvāki pat navarēja īsadūmuot par tū, ka Dora ir koč kū taidu sasnīguse sovā dzeivē.
Patīšom, Dora apspeidēja vysus ar sovu spūžū gaismys storu. Tagad vysi jū mīļuoja i cīneja.

Autore: Alise Borhova
Zylupis vydsškola, 8.c klase

Karteņa: K. Pokratniece