Rēzeknis Augstškolā nūtykuse konfereņce “Autors. Teksts. Laikmats”

Rēzeknis Augstškolā nūtykuse konfereņce “Autors. Teksts. Laikmats”

23. i 24. aprelī Rēzeknis Augstškolā (RA) nūtyka 4. storptautyskuo zynuotniskuo konfereņce “Autors. Teksts. Laikmats.”, kas beja veļteita literaturzynuotneicys Ilonys Salcevičys 75 godu jubilejam.

salcevica FIKonfereņce, kurys idejis autore i koordinatore ir Dr. philol. Sandra Ratnīce, ir breineiga vareiba interesentim izzynuot par aizvadeituo goda nūtikšonom literaturā, diskutēt par aktualom literaturzynuotnis, filozofejis, kulturologejis problemom. Konfereņcis plenarsēde tyka veļteita I. Salcevičai. Sasatikšonys laikā literaturzynuotneica deve detalizātu informaceju par sovu dzeivis guojumu, analizejūt dzymtys kūku i ruodūt, cik daudz latgalīšu, latvīšu, nu pieckara periodā ari Eiropys kulturā ir bejs personeibu nu ituos kupluos dzymtys. I. Salceviča ir daudz padarejuse myusu dīnu latgalīšu rakstnīceibys apzynuošonā, pīsadalejuse taidu fundamentalu izdavumu sagataveišonā kai “Latviešu rakstniecība biogrāfijās”, “Latgaliešu kultūras darbinieki”, izdavuse zynuotniskū apceriejumu par J. Klīdzēju i latgalīšu prozys raksturuojumu. Kluotynasūšajim jei plašuok stuosteja sovys bierneibys atminis, kurys saistuos ar tāva – Jura Pabierža juniora – draugim Aleksandru Čaku i Juoni Sudrabkalnu. Juouzsver, ka I. Salceviča ir vīna nu pyrmajom pasnīdziejom Rēzeknis Augstškolā.

Konfereņcis laikā vairuokuos sekcejuos tyka diskutāts par 2014. goda latvīšu literaturu, jaunuokajim pietejumim literaturys viesturē i jaunuokū metodologeju teksta analizē, taipat tyka runuots par literaturu i nacionalajim kodim (mitologeja, folklora, etnografeja, latgalīšu teksti, Latvejis cytu tautu i cytu nūvodu literatura), literaturys i cytu muokslys veidu i zynuotņu nūzaru mejīdarbi. Tyka prezentāti ari Rēzeknis, Līpuojis i Pleskovys filologejis studentu jaunuokī pietejumi literaturzynuotnē.

Pyrmuos konfereņcis dīnys nūslāgumā interesenti i dalinīki tykuos ar dzejneicu Annu Rancāni, kura skaiteja sovus dzeivuļus i dalejuos atmiņuos par dramaturgu i ilggadieju školānu literaruos nūmetnis “Aicinājums” vadeituoju Daini Grīnvaldu. Piečuok varēja īsaklauseit fragmentā nu Andra Zeibota apceris par D. Grīnvaldu i jaunūs autoru nu Līpuojis (Undīne Arāja, Dace Metieja, Eriks Vilsons), Rēzeknis (Inga Kaļva, Anita Mileika, Oskars Orlovs) i Reigys (Anna Belkovska, Gints Dreimaņs, Ance Kristāla, Alise Redveņa, Andrejs Veiksna) dzejis i prozys prīškskaitejumūs. Piec tam kluotynasūšī tyka īsaisteiti Līpuojis teatra aktera E. Vilsona monoizruodē, kas beja izveiduota piec R. Blaumaņa novelis “Nezāle” motivu. Sovukuort piec ūtruos konfereņcis dīnys dalinīki devēs iz Roberta Mūka memorialuo muzeja atkluošonys pasuokumu piec tuo renovacejis Gaļānūs, Rībeņu nūvodā.

Nūsavērt konfereņcis atsevišku sekceju videoīrokstus īspiejams RA sātys lopā.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
30
Sai
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 30 @ 15:00 – 16:30
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
Mar
31
Svā
all-day Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Mar 31 all-day
Da 31. marta Daugovpiļs Muola muokslys centra izstuožu zālē apsaverama Tautys lītiškuos muokslys studejis “Latgale” izstuode “Latgales keramikas stāsti”, kurā apkūpuoti studejis lobuokī dorbi, viestej informaceja Daugovpiļs piļsātys sātyslopā. “Kotrys dorbs sovā byuteibā ir unikals i naatkuortojams, kotram[...]