Leivuona stykla viesture

LaKuGa 2. Juņs, 2015. gods Comments Off on Leivuona stykla viesture

Kod teik pīmynāti stykla izstruoduojumi Latvejā, pruotā īt Leivuons ar sovu stykla fabriku. Sovu statusu i atpazeistameibu Leivuona stykla fabrika Latvejā ir nūstyprynuojuse tikpat nūtureigi kai Eiropys leiminī Venecejis voi Bohemejis stykla izstruoduojumi. Literaturā pat sastūpama informaceja, ka Leivuona stykla darynuojumi variejuši konkurēt ar Čehoslovakejis i Venecejis zynomūs meistaru darynuojumim. Bez tuo Leivuona styklys ir zynoms na tik Latvejā, nu ari cytur pasaulī. Itūšaļt stykla fabrika vystik sovu darbeibu ir beiguse.

stikls6Darbineicys Leivuona stykla fabrikā 20. gs. suokumā. Karteņa: livani.lv.

Leidzeigi kai daudzys cytys vītys Latgolā, Līvenhofa aba Leivuons sovu straujū atteisteibu suoce pīdzeivuot 19. godu symta ūtrajā pusē. Eipaši strauji mīsts (mīsta tīseibys Leivuons dabuoja 1824. godā) suoce atsateisteit piec dzymtbyušonys atceļšonys 1861. godā, partū ka nu lauku strauji īplyude lels skaits bezzemnīku, kurus varēja izdeveigi nūdarbynuot amatnīceibys i ryupnīceibys uzjāmumūs. Itaida veida uzjāmumi eipaši daudz pasaruodeja 19. godu symta beiguos i 20. godu symta suokumā. Uzjāmumu atteisteibu veicynuoja tyvumā asūšī izejvīlu resursi – muols, dolomits, smiļkts, kūdrys kruojumi i lelī meži. Ūtrs svareigs faktors uzjāmumu atteisteibai beja pīmāruotuo infrastruktura, partū ka Leivuons beja pīejams i pa iudiņa celim, i sauszemi. Par pīmāru, par Daugovu Leivuonā viņ dorbuojuos 3 puorcaltuvis, kas veicynuoja ceļuotuoju īplyusšonu Leivuonā nu t. s. Baļtejis guberņu – Vydzemis i Kūrzemis. Leivuonā nu 19. godu symta vyda da 20. godu symta suokumam tyka izcaltys i dorbuojuos 10 fabrikys.

19. godu symta 80. godūs vuocu tierguotuojs Jūliuss Fogess izcēle Leivuonā stykla fabriku. Zynoms, ka 1887. godā itamā fabrikā struoduojuši jau 300 struodnīku. Dīvamžāļ J. Fogesa uzjiemiejdarbeiba stykla fabrikā nabeja ilga, partū ka jau 1903. godā J. Fogess bankrotēja. Godu īprīkš – 1902. godā – beja nūvāruojami struodnīku namīri, partū ka saisteibā ar bankrotu daļai struodnīku natyka izmoksuotys olgys. Junī apmāram 300 fabrikys struodnīku beja dasacejuši streiku i pīpraseja laikā izmoksuot olgys, kai ari tuos paaugstynuot, nu dorba laiku samozynuot. Prūtams, juojam vārā, ka 20. godu symta pyrmī godi ari cytuos vītuos beja dīzgon saosynuoti attīceibā iz struodnīku dorba apstuoklim i atolguojumu. Nav ziņu, kai streiks beidzēs, tok zynoms, ka 1903. godā fabrika puorguoja Pīterburgys akceju sabīdreibys eipašumā, kurys prīškgolā beja Harkovys pyrmuos gildis tiergūņs Mihails Jasnijs i muižnīks Vladimirs Bortkēvičs. Piec goda fabrikai jau tyka izcalts jauns, lels korpuss natuoli nu Leivuona dzeļža ceļa stacejis, i fabrika tyka pi nūsaukuma “Līvenhofys stykla i korķu ražuošonys akceju sabīdreiba”. 1907. godā fabrikā asūt struoduojuši 769 struodnīki.

Kluotyn itai fabrikai pastuovēja ari ūtra stykla fabrika, kas atsaroda Reigys īlā i pīderēja kaidam vuocīšam. 1912. godā itei fabrika nūdaga, bet par reizis tyka atjaunuota. Koč i dorbs fabrikuos beja gryuts i ilgs, reizem pat da 16 stuņžu dīnā, tok tuos deve dorbu daudzim Līvenhofys i tuos apleicīnis dzeivuotuojim. 20. godu symta suokuos obejis stykla fabrikys beja leluokuos Latvejā i nūdorbynuoja ap 2000 cylvāku. Fabriku nūvītuojums beja cīši izdeveigs, partū ka golvonū izejvīlu smiļkti varēja ārtai dabuot karjerūs Greivys mežūs i cytur Leivuona tyvumā. Fabrikys golvonuo produkceja beja vysaidu izmāru stykla butelis.

Pyrmais pasauļa karš vysai Latvejis ryupnīceibai nese miļzeigu pūstu, i Leivuona stykla fabrikys nabeja izjāmums. Stykla fabriku īkuortu evakuēja iz Višnijvoločoku – apmāram 300 km iz zīmeļrītumim nu Moskovys. Fabriku kuormi nūdaga i natyka vaira atjaunuoti. Piec Pyrmuo pasauļa kara stykla fabrika atsuoce sovu darbeibu, nu tys nabeja iz ilgu laiku.

 Jauna elpa piec Ūtruo pasauļa kara

Piec Ūtruo pasauļa kara Leivuona stykla ryupneicys darbeibu otkon atjaunuoja, i itūreiz jau iz ilguoku laiku. Ryupneica golvonūkuort ražuoja vysaidus stykla izstruoduojumus, par pīmāru, servīzis, vāzis, stykla taru PSRS tierga vajadzeibom. Nu 1959. gada ols i medikamentu butelem suoce ražuot oranžū styklu – fabrika itom vajadzeibom izbyuvēja 2 jaunys kruosnis. Tuoļuokajūs godūs fabrika sovu darbeibu paplašynuoja i uzlobuoja. 1962.–1963. godā nūtyka fabrikys rekonstrukceja. 20. godu symta 70. godūs nūīta tiergs pasaplašynuoja, i Leivuona stykla fabrikys stykls palyka zynoms Zvīdrejā, Pūlejā, Vuocejā, Holandē, Anglejā, Italejā, Jordanejā, Sauda Arabejā, Kuveitā i cytur.

padumju godi leivuona styklsDorbs fabrikā padūmu laikā. Karteņa: livani.lv.

Fabrikā tyka ražuoti škirnis trauki i kruosaina, i bolta stykla darynuojumā. Leivuona stykla fabrikys izstruoduojumi atbylda pasauļa standartu augstuokajom praseibom. Tyka darynuoti vaira nakai 70 veidu vysaidi stykla darynuojumi. Komunistiskuo režima laikā fabrika sovu augstuokū punktu sasnēdze 1981. godā, kod ite pyrmū reizi Baļtejis vaļstīs suoce ražuot kristala izstruoduojumus. 1979. goda 6. novembrī izveiduoja Leivuona stykla muzeju. Myusu dīnuos tys ir vīneigais itaida veida muzejs Baļtejā. Muzejā var apsavērt fabrikys pastuoviešonys laikā ražuotuos produkcejis paraugus, kai ari viesturiskūs fabrikys dybynuošonys dokumentus. Muzejs, eipaši vosoruos, teik plaši apmaklāts.

leivuona stuykla ekspoziceja Vineta VilcaneLeivuona stykla muzejs myusu dīnuos. Karteņa: LaKuGa

Stykla ražūtnis nūrīts

Piec Latvejis Republikys naatkareibys atjaunuošonys ražūtne darbeibu turpynuoja kai A/S “Līvānu stikls”, tok 2001. godā uzjāmumu kai moksuotnaspiejeigu puorjēme Vuocejis kompaneja “Herner Glass”. Uzjāmums puortopa par SIA “Lettglas”, bet 2008. gadā tyka paziņuots par uzjāmuma moksuotnaspieju i ražuošonys puortraukšonu. Leivuona stykla fabrika sovu darbeibu ir puortraukuse, bet tuos izstruoduojumi turpynoj sovu dzeivi. Tai Malngolvu noma lustrys rūtoj Leivuonā izgataveitī elementi, Breiveibys pīminekļa kolonnys tymsuo jūsla izgataveita nu Leivuonā gataveitu stykla flīžu. 2004. godā Atenu olimpiskajuos spēlēs tyka izmontuoti apmāram 4000 sieneišveida kupolu, kas sedze olimpiskuos piļsātys uora apgaismuojuma lampu spuļdzis.

 

Roksta autore: Maija Ārena

Komentari slāgti.