Nu 27. augusta da 22. septembra Reigā, galerejā “Māksla XO” apsaverama muokslinīka Gleba Pantelejeva izstuode “Latgales rapsodija”.

Sovā personalizstuodē “Latgales rapsodija” muokslinīks turpynoj apmīrynuot sovu interesi par materialuo i namaterialuo pasauļa attīceibom, kai ari atteistej sovu tielnīceibys volūdu i kūp rodūšū rūkrokstu.

Itūreiz par materialu dorbu tālim dasasaceja Latgolys doba, cylvāki, viesture, tuos unikala goreiguo telpa. Koč i G. Pantelejevs nav ar tū saisteits ni genetiski, ni konfesionali, jis cīši osai uztver goreiguos energejis impulsus, kas īt nu ituos zemis. Vysys interesantuokuos i nuokūtnē svareigys lītys nūteik marginalejuos, pīrūbežā, fiziskā voi goreigā. Latgolu muokslinīks sauc par myusu frontīru (frontier, angl. rūbežs, ar pīdzeivuojumu konotaceju) geografiskā i goreigā izteiksmē.

Izstuodis strukturys pamatu veidoj treis centralī objekti nu kūka – lelformata skulpturys, kotrs nu tūs simbolizej vīnu nu treju G. Pantelejevam svareigim asameibys pamatelementim – goru, matereju i cylvāku kai itūs jiedzīņu savīnuojumu, kai ari izstuodis centralais dorbs ar nūsaukumu Lelais. Nazynamais, bronzys juotnīka skulptura, kas simbolizej naprognozejamū Nuokūtni.

Vuords Rapsodeja ari nav izvālāts najauši – itys muzykys formats ideali atbylst muokslinīka īceris formai i byuteibai. Rapsodejai ir byutiska, iz tautiskuo vokaluo materiala baļsteitu dažaida rakstura epizožu maiņa. G. Pantelejevs gryb pastreipuot, ka izstuodē nav radzami tīši etnografiskī motivi, tī dorbojās pastorpynuoti i asociativi.