Itūnedeļ izskanēs festivals “Baroka muzykys dīnys Rēzeknē”

LaKuGa 14. Septembris, 2015. gods Comments Off on Itūnedeļ izskanēs festivals “Baroka muzykys dīnys Rēzeknē”
Itūnedeļ izskanēs festivals “Baroka muzykys dīnys Rēzeknē”

Nu 14. da 20. septembra Rēzeknē, Rēzeknis nūvodā i Reigā nūtiks XI Rēzeknis Baroka muzykys dīnu pasuokumi. Itūgod festivals veļteits Čehejai, i tymā skanēs čehu muzyka senejuos muzykys specialistu – čehu i šveicīšu dzīduotuoju i instrumentalistu atskaņuojumā.

Kai viestej organizatori, ituo gods festivalā apmaklātuoji varēs pīdzeivuot treis dažaidys koncertprogramys – āmureņklavīru solokoncertu, steigu kvarteta kamerkoncertu i komiskys operys izvadumu. Koncertprogramuos izskanēs i 18. godsymta čehu komponistu dorbi, i myusdīnu čehu i šveicīšu komponistu senejuos muzykys interpretacejis.

BMD atkluošonys koncertā 15. septembrī Latgolys viestnīceibys GORS Mozajā zalā “Zīdaste” čehu pianiste Alena Henigova atskaņuos pyrmsromantisma komponista i sova laika īvāruojama klavīrvirtuoza Jana Ladislava Duseka muzyku, spielejūt 19. godsymtā byuvātuos Brodvuda (John Broadwood) manufakturys āmureņklavīris. Koncertā skanēs ari sonate, kū komponists veļtejs Kūrzemis hercogīnei Dorotejai.

Steigu kvartets Eisenberg Quartett, kas spielej viesturiskūs instrumentus, atskaņuos Ludviga van Bēthovena kvartetu Famažorā op. 18, kas veļteits firstam Lobkovicam, i Jana Jozefa Reslera Pyrmū kvartetu Domažorā. Pyrmatskaņuojumu pīdzeivuos diveji jaundorbi: kvarteta ūtruos vejūlis spālātuoja Jiržīja Sihys Ūtrais steigu kvartets, kurymā spylgtai saklausama Austrummoravejis tautys muzykys ītekme, i šveicīša Vincenta Flikigera skaņdorbs Broadwood steigu kvartetam, āmureņklavīrem i sampleram. Eisenberg Quartett kūpā ar Alenu Henigovu i Vincentu Flikigeru uzastuos 16. septembrī Rēzeknis nūvoda Lūznovys muižā i 17. septembrī Latgolys viestnīceibys GORS Mozajā zalā.

Festivala nūslāgumā 19. septembrī Latgolys viestnīceibā GORS, Rēzeknē, i 20. septembrī Muzykys nomā “Daile”, Reigā, tiks izruodeita 19. godsymta čehu skonraža Jana Jozefa Reslera komiskuo opera “Atriebība slepkavības dēļ”. Īstudiejuma režisors ir Miroslavs Rovenskijs i muokslinīciskuo vadeituoja – Alena Henigova. Opera ir ospruoteiga i spūdra parodeja par 18. godsymta itāļu dramatiskū operu. Operā ir četri varūni – napatīsai apsyudzāts muižnīks Rikardo (Jaromīrs Noseks, bass), tīsness Fernando (Daniels Isa, tenors), tīsneša nūlaupeituo sīva Izabella (Anna Hlavenkova, soprans) i tīsneša kolps Bruno (Havjers Hāgens, baritons). Darbeiba nūteik kaidys senlaiceigys piļs tymsajūs gaiteņūs. Opera skanēs itāļu volūdā, byus subtitri latvīšu volūdā.

Vysys treis Baroka muzykys dīnu Rēzeknē koncertprogramys saisteitys ar Čehejis Jezeržī pili, kas atsarūn stuņdis braucīnī nu Prāgys i kurai bejuse nūzeimeiga vīta Eiropys muzykys viesturē. Piļs orkestrī muzykys mecenats firsts Jozefs Francis fon Lobkovics (1772–1816) puļcēja sova laika lobuokūs muzikus nu Bohemejis i Vīnis. Haidns, Bēthovens, Reslers, Gēte, Gluks beja bīži gosti firsta nomā. Augstmaņa piecguojieji apgolvoj, ka taišni Jezeržī piļs teatra zalā, na Lobkovica pilī Vīnē nūtyka Bēthovena Trešuos simfonejis pyrmatskaņuojums, kuru nūsaklauseja izmaklāts klauseituoju pulks. Tys nūtyka pusgodu pyrma koncerta Vīnē. Nu 2012. goda itamā pilī Alena Henigova reikoj festivalu “Jezeržī muzykaluo vosora”, kurymā nu jauna teik atskaņuota muzyka, kas tī skanējuse pādejūs 300 godu laikā.

Paraleli koncertprogramom nu 14. da 17. septembra Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškolā nūtiks dzīduošonys, klavīru, vejūlis i čella spēlis meistarklasis baroka i klasicisma interpretacejā, kai ari sasatikšona ar komponistim Jiržīju Sihu i Vincentu Flikigeru, nu festivala nedelis laikā Latgolys Kulturviesturis muzejā Rēzeknē byus apsaverama fotoizstuode par Jezeržī pili Čehejā.

Festivals Baroka muzykys dīnys Rēzeknē ir unikala nūtikšona i Latvejis, i pasauļa mārūgā – festivala miseja vysod bejuse dūt klauseituojim vareibu dzierdēt skaņdorbus, kas rūkrokstu formā godsymtim ilgi guliejuši biblioteku plauktūs, te skaņ muzyka, kas “klusiejuse” vaira nakai 200 voi 300 godu. Ari itūgod Baroka muzykys dīnys nu aizmiersteibys ceļs gaismā skondorbus, kas i šūdiņdīnys klauseituojam, i pošim muzikim byus pyrmatkluojums.

Pārņ festivals Baroka muzykys dīnys Rēzeknē svieteja dasmytū jubileju i beja veļteits komponista Johana Gotfrida Mīteļa personeibai. Festivala muokslinīciskuo vadeituoja, čelliste Ilze Grudule par multimedialū īstudiejumu operu-pasticcio “Māja Mītelim” tyka nomināta ari “Dienas Gada balvai kultūrā 2014” kategorejā “2014. gada spilgtākais notikums mūzikā”.

Festivala Baroka muzykys dīnys Rēzeknē 2015. goda nūrisi atbolsta Kulturys ministreja, Vaļsts kulturkapitala fonds, Rēzeknis piļsātys dūme, Latgolys viestnīceiba GORS, Český hudební fond, Čehejis Uorlītu ministreja, Čehejis viestnīceiba Latvejā, Kultur Basel, Pro Helvetia.

Komentari slāgti.