Preiļūs apsaverama Vladislava Paura dorbu izstuode “Akvarelis”

Preiļūs apsaverama Vladislava Paura dorbu izstuode “Akvarelis”

Da 12. februara Preiļu viesturis i lītiškuos muokslys muzejs pīduovoj Vladislava Paura dorbu izstuodi “Akvarelis” Preiļu kulturys noma izstuožu zalā.

Muokslinīks Vladislavs Paurs ir vīns nu Latgolā i vysā Latvejā īvāruojamuokajim akvareļa gleznuošonys tehnikys meistarim. Kai soka pats muokslinīks: “Akvareļs ir munys rodūšuos darbeibys pamats i dzeivis suoļs. Asmu plenerists, byušona dobā, dīnys i godalaiku rytuma īspaidi, šaļteņu izplaiksnejumi kruosu zīdā ir muns ituos šaļts pīpiļdejums.” 

Muokslinīka jubileja izstuodē apsaverami puorsvorā pādejūs godūs radeitī harmoniski i kruosu tūņūs suleigi akvareļtehnikā gleznuoti dorbi, atkluojūt vysuvaira Latgolys dobys i piļsātu ainovys.

Gleznuotuojs i pedagogs Vladislavs Paurs dzims 1945. goda 23. majā Rēzeknis rajona Dyužgolā. Pabeidzs Reigys Lītiškuos muokslys vydsškolys Rēzeknis filiali (1966), piec tam Latvejis Vaļsts Muokslys akademejis Pedagogejis nūdaļu (1979), 1994. godā sajiems muokslys magistra grādu, nu 1986. goda ir Muokslinīku savīneibys bīdrs.

Izstuodēs pīsadola nu 1976. goda, sareikojūt 7 personalizstuodis Rēzeknē, Viļānūs, Kruoslovā, Preiļūs, Šauļūs (Lītova) i cytur, pīsadalejs vaira kai 60 grupu izstuodēs Rēzeknē, Daugovpilī, Reigā, Viļņā (Lītova), Brēmenē (Vuoceja), Sanktpīterburgā (Krīveja), Vitebskā (Boltkrīveja) i cytur, ir aktivs vītejūs i storptautyskūs muokslys pleneru dalinīks.

Nu 1972. goda struodoj kai pedagogs – vysupyrma Rēzeknis Lītiškuos muokslys vydsškolā, tod Latvejis Muokslys akademejis Latgolys filialē (nu 1988. da 1992. goda ir ari školys direktors), piec tam Rēzeknis Školuotuoju institutā i vys vēļ turpynoj struoduot Rēzeknis Augstškolā kai asociātais profesors.

20151116_darbu_izstade_akvarelis

Print Friendly, PDF & Email