Andryvam Jūrdžam 175

LaKuGa 22. Decembris, 2015. gods Comments Off on Andryvam Jūrdžam 175

Roksta autore: Gunta Nagle

Andryva, Andra vuords Latgolys kulturā ir cīši nūzeimeigs – na viņ kai svātku dīna, kas Latgolā atguojuse jau 12. godu symtā leidz ar pareizticeibu, bet ari deļtam, ka Latgolys viesturē ir atrūnami daudzi nūzeimeigi kulturys darbinīki ar personvuordim, kas cālušīs nu Ardryva vuorda, pīmāram, literats Andryvs Jūrdžs, keramiki Andrejs Paulāns i Andris Ušpeļs.

myuzeigais kalinders FI

Ituo goda decembrī pīminim 175 godus nu latgalīšu dzīsminīka i gruomotu puorraksteituoja Andryva Jūrdža dzimšonys. Jis dzims 1840. godā Ludzys apriņča Nautrānu pogosta Kuorklinīkūs. Itūšaļt tei jau ir Rēzeknis nūvoda teritoreja.

Andryvs Jūrdžs dzims dzymtcylvāku saimē, bet, par speiti tam, patstuoveigi ar muotis paleidzeibu īsavuiceja skaiteit i raksteit, kai ari prats runuot krīviski, pūliski i lītuviski, beja īsavuiciejs ari latiņu volūdu.

A. Jūrdžs beja muzykals cylvāks, zynuoja daudzi dzīšmu, spielēja kūkli i labi dzīduoja. Sovā laika dorbuojuos kai gruomotu izplateituojs i tierguotuojs. Jam beja savuokta tam laikam narakstureiga i lela biblioteka ar religiska satura literaturu.

Andryvs Jūrdžs nu gruomotu i puornūvodu latvīšu gazetu i žurnalu iz atsevišķom lopom tulkuoja iz latgalīšu volūdu i puorraksteja tū, kas jam ruodejuos saistūšuoks i vierteiguoks. Tai jam roduos atzinis i vierteigys dūmys par dzeivis procesim. Nu puorraksteitajom lopom jis sataiseja bīzys gruomotys, īsieja tuos i puordeve par somoksu voi duovynuoja Latgolys ļaudim. Andryva Jūrdža rūkroksti ir cīši vierteigi tuo laika ļaužu psihologejis, redzīņu i gora dzeivis atspīgeļuotuoji.

Ar Andryva Jūrdža darbeibys suokumu tyka atdareita jauna lopa Latgolys viesturē, kas ir Latgolys latvīšu literaturys pyrmsuokumi.

Laikā nu 1864. leidz 1904. godam Krīvejis imperejā pastuovēja drukys aizlīgums, kas atsatīce iz Vitebskys guberņu, kurys sastuovā atsaroda Latgolys teritoreja. Drukys aizlīgums nūzeimēja, ka Latgolā beja līgts īspīst i izplateit gruomotys i gazetys latiņu burtim. Drukys aizlīgums īvāruojami kavēja kulturys atteisteibu Latgolys teritorejā, i raksteitais vuords i gruomotnīceiba atsateisteja škierti nu puorejim latgalīšu apdzeivuotajim nūvodim. Deļtuo Andryva Jūrdža izdareituo zeimeigumu vairoj tys, ka jis dorbuojīs drukys aizlīguma laikā. Kai pretdarbeiba tam Latgolā pasaruodeja rūkrokstu gruomotnīceiba.

Dīvamžāļ lela daļa Andryva Jūrdža bibliotekys i rūkrokstu nav sasaglobuojuši da myusu dīnu. Piec Andryva Jūrdža nuovis 1925. godā juo dorbus nūdeve Latgolys kulturviesturis muzejam Rēzeknē (tymā šaļtī tū sauce par Latgolys centralū muzeju). Tymā pošā 1925. godā muzeju pīmeklēja nalaime – guņsgrāks. Būjā aizguoja daļa muzeja kruojuma, tymā skaitā sadaga 15 apjūmeigi siejumi ar Andryva Jūrdža dorbim.

Lela daļa juo atstuotuo montuojuma itūšaļt globojās Latvejis Nacionaluos bibliotekys Ratūs guomotu i rūkrokstu nūdaļā.

Juopībylst, ka Andryvs Jūrdžs Latgolys latvīšim puorrakstejs na viņ puornūvodu latvīšu dorbus, bet ari tulkuojs krīvu i pūļu autoru orginaldorbus.

Andryvs Jūrdžs sacerēja humoristiska satura stuostus. Taipat jis raksteja seikprozu – aforismus, sokomvuordus i parunys. Tymuos jis izsaceja sabīreibys humanuos etikys atzinis, ar kuru paleidzeibu raudzeja īaudzynuot ļaudīs lobuokys jiutys i vierteibys.

Sovus rokstus i ailis Andryvs Jūrdžs publicēja „Katōļu mōju kalendarā”, kalendarā „Daugava”, pyrmajā latvīšu dzejis antologejā „Kūkle”. Taipat jis beja pyrmūs latgalīšu gazetu „Gaisma” i „Dryva” korespondents.

Rokstu olūtūs Andryvs Jūrdžs teik raksturuots kai naatlaideigs, iztureigs, pīticeigs i vīnkuoršs cylvāks, kurs vysu sovu ilgū myužu raudzejs vuiceit i izgleituot Latgolys zemnīkus i nest sovim leidzcylvākim gora gaismu.

Zynomuokuo nu Andryva Jūrdža sastateitajom gruomotom ir „Myužeigais kalinders”. Tys sastateits rūkrokstā i īsīts cītajūs vuokūs. Orginals atsarūn Latvejis Nacionaluos bibliotekys Ratūs gruomotu i rūkrokstu fondā. Kalendarā apkūpuotys atzinis i padūmi goreigajai i saimnīciskajai dzeivei. Juopībylst, ka ar taidu pošu nūsaukumu – „Myužeigais kalinders” – ir uzjimta kina par divejom spieceigom dzymtom nu Andryva Jūrdža pusis – Ivulānim i Jūrdžim. Ari kinā teik atkluotys palīkūšys vierteibys ļaužu kasdīnā i sadzeivē.

myuzeigais kalinders kina publicitatis fotoKadrs nu kinys “Myužeigais kalinders”. Karteņa: publicitatis foto.

Andryvs Jūrdžs myužeibā nūguoja 1925. goda 22. aprelī sovā dzymtajā vītā – Kuorklinīkūs. Paglobuots Desetnīku kopūs, kur jam pastateits pīmineklis ar cylvāka siluetu – lobuo rūka iz sirds, bet kreisuo pacalta viers nūlaistuos golvys, kas simbolizej gaismys nesšonu i juo vīnkuoršeibu i pīticeibu.

Myusu dīnuos sabīdreibā daudzi teik diskutāts par latgalīšu kulturys atdzimšonu, vierteibom, kulturys i sabīdriskūs darbinīku nūzeimi latgaliskuos ideņtitatis i apzinis veiduošonā. Juoatzeist, ka Andryva Jūrdža davums nateik attīceigi nūvārtāts. Tikai ratais zyna stuosteit, kai, nabyudams tureigs, jis sovom meitom, izejūt pi veirim, duovuojs sovys ar rūku puorraksteituos gruomotys. Navar pat saleidzynuot, cik lelu gruomotu skaitu puorrakstejs Andryvs Jūrdžs i cik gruomotuos pīraksteits juo vuords i mynāti nūpalni Latgolys literaturys atteisteibā.

Komentari slāgti.