Daugovpilī nūtiks vakariešona ar folklorys kūpom i prīsteri

Daugovpilī nūtiks vakariešona ar folklorys kūpom i prīsteri

4. februarī 18.30 Daugovpilī, Latvīšu kulturys centra kopejneicā (Reigys īlā 22a), Latvīšu kulturys centra folklorys kūpa “Svātra”, Daugovpiļs nūvoda Kulturys centra folklorys kūpa “Dyrbyni” i katuoļu prīsters Rodions Doļa aicynoj iz vakariešonu.

Kai informej pasuokuma organizatori, vakariešonys pyrmajā daļā (18.30) vysi teik aicynuoti iz energetiski stypru tautysdzīšmu kūpdzīduošonu. Itaidys tautysdzīsmis ir meditativs goreiguo spāka olūts. Tuos paleidz sakuortuot i harmonizēt sovu īkšejū pasauli. Tautysdzīsmis tiks skandātys kūklis pavadejumā, partū ka taišni kūklis radeituom skaņom pīmeit spieja dzydrynuot gaisu i energetiski atteireit vidi. Kūpdzīduošonys laikā sevkurs leidzadzīduotuojs sajims pateikamu mīra izjiutu, sajims spāku kasdīnai i vokora daņčim.

Vakariešonys ūtrajā daļā (19.30) sevkurs sajims pozitivu luodeņu, kū dūd daņči caur kusteibu, vīnuoteibu, sasatikšonu, virtuozim muzykantim i aizraujūšim daņču ruodeituojim. Leidza juojem parūceiga abave.

Daugovpiļs Latvīšu kulturys centra folklorys kūpā “Svātra” (vad. Sarmeite Teivāne, muzykalī pedagogi Vita Vilevko i Anita Zarāne) dalinīki sajem gudru padūmu, kai nūdzeivuot piec vareibys pylnvierteiguoku, daudzveideiguoku i ciļvieceiguoku myužu. Folklorys kūpa sovu dzīduošonys i doncuošonys prīcu duovoj sovim klauseituojim i skateituojim nu 1994. goda. Grupys repertuarā, kas ir izskaniejs vairuokūs storptautyskūs folklorys festivalūs i koncertūs, ir i godskuortu svātku, tradiceju, gūdu, kasdīnys i mitologiskuos dzīsmis, i doncojamys kadrilis, lanceti i rūtaļdaņči.

Daugovpiļs nūvoda Kulturys centra folklorys kūpys “Dyrbyni” (vad. Anna Briška) dalinīki ir dzeivisprīceigi, atraktivi, rodūši jaunīši i pīaugušī, kurī, sasateikūt kotru nedeļu, daudz vuicuos vīns nu ūtra: dzīduot tautysdzīsmis, spielēt muzykys instrumentus (kūkli, stabuli, bungys, ceitaru, mandolinu, kontrabasu, gitaru, garmani i cytus), doncuot daņčus, veiduot tautys muzykys apdaris, vadeit rūtalis, svietēt svātkus. “Dyrbynu” dzeivi boguotynoj ari vareibys apceļuot vysaidys vītys i sasatikt ar cylvākim, koncertejūt Daugovpiļs nūvodā, Latvejā i cytuos zemēs – Francejā, Pūlejā, Ungarejā, Bulgarejā.

Rodions Doļa ir katuoļu prīsters, itūšaļt kolpoj Kruoslovys draudzē kai paleigs. Jau vaira par godu ir aizaruovs ar kūklis spieliešonu, kū īsavuicejs pošvuiceibys ceļā. Kūklis skaņu īdvasmuots, komponej ari goreigys autordzīsmis.

Īīšona pasuokumā bez moksys.

263889ad35b72930d674218150f3ae52

Nūtikšonu kalendars

Dec
11
Ūtr
14:00 Viesturis šaļteņu pītura “Piemin... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Viesturis šaļteņu pītura “Piemin... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Dec 11 @ 14:00
Viesturis šaļteņu pīturā pīminēs vyspuseigū Latgolys personeibu Ontonu Slišānu, atguoduos kūpā muzejā pavadeituos šaļts, byus sasatikšona ar O. Slišāna tyvinīkim.Drukavuot
Dec
13
Cat
19:00 Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Dec 13 @ 19:00
Gruomotys "Latgales pēdējie mohikāņi" attaiseišona @  Reigā, Veru īlā 6 | Rīga | Latvija
Gruomota topuse vairuoku ekspediceju rezultatā, kuruos folkloriste i Zīdūņamuzeja pietneica Rūta Šmite kūpā ar antropologi i fotografi Elīnu Kursīti vuokušys cylvāku stuostus i īmyužynuojušys Latgolys mozcīmu īdzeivuotuojus fotografejuos. Gruomotu veidoj 52 stuosti, kurus papyldynoj vizuali boguoteigys[...]