Redzīņs: Latvejis televizejis osorys latgalīšim

Redzīņs: Latvejis televizejis osorys latgalīšim

Autors: Harijs Bernāns, bīdreibys “Latgolys Saeima” vaļdis prīšksādātuoja vītnīks

13 minutys mienesī. Taišni tik daudz laika saturam latgalīšu volūdā paradz vys vēļ naapstyprynuotais Latvejis Televizejis (LTV) sabīdryskuo pasyutejuma dokuments, kū LTV vadeituojs Ivars Belte prezentēja NEPLP Sabīdryskajai konsultativajai padūmei 22. janvara piecpušdīnē.

26 sekuņdis dīnā (!) videji goda grīzumā latgalīšu volūdai Latvejis sabīdryskajā televizejā. Iz latgalīšu puorstuova vaicuojumu, kai ir īspiejams realizēt sabīdryskuo pasyutejuma dokumentā definātū LTV1 satura prioritati “latgalīšu volūda”, veļtejūt tam itaidu etera laika apjūmu, Beltis kungs tai styngrai nūruodeja, ka “naudys ir tik, cik ir”. Latgalīšim asūt vareiba palelynuot latgaliskuo satura eipatsvoru, “dasaistūt finaņsiejumu”. Ruodīs, latgalīšu samoksuotī nūdūkli nav gona lobi latgalīšu satura finansiešonai. Nav juobyut Nobela premejis laureatam ekonomikā, kab saprostu tū, ka latgalīšu pīnasums Latvejai sevkurā jūmā, tymā skaitā nūdūkļu maksuojumūs, nu kuru teik finansāta LTV, ir proporcionali leluoks tam, kai tū itūšaļt ir nūviertējuse LTV vadeiba.

Latgalīšu volūda eterā nav pošmierkis, tys dreižuok ir instruments. Latgalīšim itī raidejumi ir tik cīši vajadzeigais aplīcynuojums tam, ka Latveja kai latgalīšu vaļsts cīnej latgalīšu kulturu i volūdu i latgalīšu beznūsacejumu lojalitate Latvejis vaļstei teik atbyldāta ar leidzvierteigu attīksmi. Reakcionarais pyrmskara periods i bezryupeigī komunisma ceļšonys godi, kurymūs latgalīšu izsmīšona beja īrosta prakse, ir atstuojuši dažys rānys, kas ir juodzīdynoj, ari itaidā veidā.

Cytu nūvodu latvīšim, puornūvodnīkim, baltīšim itī raidejumi dūd vareibu īpazeit i Latgolai rakstureigūs raksturus i stuostus, i ar puorsteigumu konstatēt, ka latgalīšu volūda nav nikaids kīnīšu lementars, nu vysā saprūtama runa, nu kuruos nav juosabeist. Saprūtams, īraugūt ekranā latgaliski runojūšu zynuotņu doktoru, kas ar atbrauceitom rūkom, da alkiuņu vydā meica Latgolys dvēselis muolu, kuram nakuram skateituojam rūnās zynoma kognitivuo disonaņse, partū ka vys vēļ spieceigs ir da šam (tymā skaitā televizejis) tiražātais stereotips par lauku veiru vuškys uodys kažukā iz aizjiuga kai dominejūšū latgalīšu volūdys lītuotuoja arhetipu. Tok tuos vysys ir puoreimūšys naparūceibys, kas ir nabyutyskys kūpejā nācejis salīdieteibys lobuma prīškā.

Pyrma zynoma laika latgalīšu sabīdreiba dzeivuos diskusejuos tyka da lāmuma nūjimt nu dīnyskuorteibys vaicuojumu par regionaluos volūdys statusa pīškieršonu latgalīšu volūdai. Latgalīši uzklauseja i saprota vaļsts bailis par īspiejamim riskim. Vaļsts guoja ar vīnkuoršu, nu taisneigu ideju – latgalīšu volūda ir latvīšu volūdys paveids (kai tys ir nūsaceits vaļsts volūdys lykumā) ar vysom nu tuo izrītūšuom tīseibom, kas latgalīšu īskotā beja pīteikami latgalīšu volūdys saglobuošonai. Niulejuo situaceja ar apsmīklu 13 minutu mienesī garumā nu vaļsts televizejis syuta ziņu, ka latgalīšu iņteresis kuortejū reizi teik ignorātys i izpraseituos nūrunys teik lauztys. Nu ieprīškpīmynātuo izrīt vysmoz divejis naparūceigys temys. Latgalīšu lideram, kas proponēja atsasaceišonu nu regionaluos volūdys iniciativys, byus juoatbiļd uz napateikamim leidzbīdru vaicuojumim par lāmuma nastuo personeiguo lobuma savīnuojameibu ar latgalīšu sabīdreibys īgivumim voi zaudiejumim. Latgalīšu nacionalistu radikaluokajam spuornam itys pīmārs īlīk rūkuos spieceigu kartu doktrinai par tū, ka latgalīši puoruok daudzi dūmoj par cytim i gols golā juolīk Latgolys iņteresis pyrmajā vītā.

Kaids sakars temai ar osorom viersrokstā, vaicuos viereigs skaiteituojs. Ar jiedzīni “osorys” Latgolys kulturā apzeimoj nūžālojami mozu i skumeigu daudzumu. Vyspuorzynoms fakts, ka pīrūbežā ļauds verās sābru vaļstu televizejis. Ka jau latgalīšu volūdai naatsarūn vīta Latvejis vaļsts televizejā, varbyut ir juoapsprīž alternativys. Sasalaseišonys gaita beja dinamiska, partū vaicuojums Beltis kungam par tū, voi latgalīšu volūda lobuok īsaderātu Boltkrīvejis TV, voi latgalīšim iz reizis pa taisnū ir juoīt pi Krīvejis TV kanalu administracejis, palyka napavaicuots. Cytureiz izrunuosim. Partū ka mes tok nasašuorbojam, ka LTV vadeituojam Beltis kungam ir pamatuota, izsvārta i iz vaļsts interesem baļsteita atbiļde iz itū vaicuojumu, ni tai?

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
28
Cat
18:30 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 28 @ 18:30 – 20:00
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
19:00 Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ CATA kulturys noms
Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ CATA kulturys noms
Mar 28 @ 19:00 – 21:00
2024. gods zīmā i pavasarī – nu janvara da apreļa – popularuo šlagermuzykys grupa “Galaktika” dūsīs Latvejis koncerttūrē, kurys laikā tiks prezentāts ari jaunais albums “Mums pieder tik daudz”. Koncerti nūtiks gondreiž vysu Latvejis piļsātu[...]