Vuorkovā apsaverama Bronislavys Caunys krystdyurīnī izšyutūs gleznu izstuode

LaKuGa 5. Majs, 2016. gods Comments Off on Vuorkovā apsaverama Bronislavys Caunys krystdyurīnī izšyutūs gleznu izstuode

bronislava caunaDa 21. maja Vuorkovys nūvodpietnīceibys muzeja klietī apsaverama Bronislavys Caunys izšyutūs gleznu izstuode, informej Vuorkovys nūvoda puorstuove Maija Pranevska.

Bronislavys Caunys (dz. Nautrānis) – izcylys rūkdorbneicys – izstuodis sareikuošona ir juos tyvinīku iniciativa, gūdynojūt jū 80 godu jubilejā, kas tyka svieteita 1. majā. Bronislava ir dzymuse, auguse i vysu myužu nūdzeivuojuse Vuorkovys nūvoda Rūžkolnu pogosta Cepļukūs (natuoli nu Arendolis). Bronislava pīdzyma kuplā zemnīku saimē.Nu bārnu dīnu ir pīroduse daudz struoduot, partū sovu dzeivi bez dorba navar īsadūmuot, tok rūkdorbus naskaita par dorbu, nu par atpyutu nu tuo. Pārņ Bronislava i juos dzeivisbīdrys Stanislavs nūsvieteja zalta kuozu jubileju. Dzeivisbīdra dzymtuo puse ir Vuorkovys pogosta Znūteni, obeji sasavāruši kaidā rodu saītā. Tai kai Bronislava dzymtajā sātā beja palykuse vīna ar slymu mamu, Stanislavs puorsacēle dzeivuot pi sīvys Cepļukūs. Saimē ir izaudzynuoti treis bārni: meita Biruta i div dāli – Einārs i Ilgvars. Puors prīcojās par 6 mozbārnim i jau vīnu mozmozbierneņu. Caunu saime dzeivoj kūpā ar jaunuokuo dāla Ilgvara saimi dzymtajūs Cepļukūs, “Nautrānu” sātā. Ilgvara meita Ilvija ir Vuorkovys vydsškolys folklorys kūpas “Vuolyudzeite”, kurei pīsadaleja izstuodis atkluošonā, dalineica. Baba cerej, ka kūpā ar tautys gora montom mozmeita īsavuiceis ari tautys godu symtim kūptū prasmi – ausšonu. Itūšaļt stuovi ir nadaudz nūlykti molā, tok dreiži tī otkon tiks lykti sovā īrostajā vītā i Bronislava varēs obejom mozmeitom īruodeit ausšonys pamatus.

????????????????????????????????????

Aizaraušona ar rūkdorbim suokusēs Amuļu školā, kur školuotuoja Kļavinska vuicejuse vysaidus rūkdorbus. Paraudzeits i dareits beja daudz kas, tok sirdei vystyvuokuo palyka ausšona i izšyušona. Prūtams, Bronislava soka, ka ausšona beja na tik aizaraušona, nu ari lela dzeivis napīcīšameiba – juos jauneibā nikuo navarēja nūpierkt, partū saimisteibuos audzēja vuškys, lynus; poši dabuoja drēbu izejmaterialus i poši tuos taiseja.

Školā sajimtuos īmanis Bronislava vys vaira atteisteja i nav pamatuse nūvuorta da pošys šudiņdīnys. Jei pīlūceja pyuru i sev, i muosai; juos struodeiguos rūkys vysu laiku darynuoja kū jaunu: aude vysaidys sarežgeiteibys dečus, aude i izšyva goldautus, pologus, spylvynu kulis, dvīļus, dečeišus, tepikus – vysu, kas sātā beja vajadzeigs. Tok Bronislavys veikums skapūs daudz naīgula – saime kasdīnā tūs cīteigai lītuoja, kai ari jei naskaitamus dorbus deveigu sirdi ir duovuojuse tyvinīkim, draugim, kolegim i sābrim. Var tik apbreinuot juos struodeigumu i pacīteibu, partū ka, par pīmāru, agreimī dorbi ir radeiti vokorūs pi petrolejis lampys – piec gryutys dorba dīnys kolhozā. Jei izšyva na tik kryustdyurīnī, nu ari rišelje tehnikā, kas ir vysai sarežgeita i nav pa spākam vysim. Juos senejuokī rūkdorbi jau ir bejuši izstuodeiti nūvodnīku saītūs Arendolē, školuos, dorbavītys kulturys nomā i cytur, tok itūreiz izstuode ir veļteita tik izšyvumim, tamā var apsavērt krystdyurīnī izšyutys vysaida leluma gleznys. Itī dorbi ir radeiti naseņ. Gleznu izšyušonys shemys jai pyrms dažu godu atnasuse i paruodejuse siebrineica, kas struoduoja Daugovpilī rūkdorbu veikalā. Bronislavai cīši īpasatyka itaids izšyušonys veids – shemuos vyss pasaceits prīškā, tik juoapsabruņoj ar lelu pacīteibu i juobyut cīši viereigai. Nūdarbe nav vīgla, tok rezultats dūd naizsokamu gondarejumu. Bronislava gleznys izšyn ar dzeju. Gryuteibys mādz saguoduot dzejis īguode vajadzeigajuos kruosuos – ir gleznys, kuruom vajadzeigys pat 40 kruosys i nūkruosys!

Bronislavai sirdei tyva ir ari puču audzeišona. Apleicamī vēļ niu zyna stuosteit, cik skaistys gladiolys jei muok izaudzēt! Prūtams, ari cytys pučis ir mīlys i lūluotys, tūs kūpšonu, kai ari cytus duorzkūpeibys dorbus Bronislava, nasaverūt iz cīnejamū vacumu, vys vēļ dora ar lelu aizrauteibu i mīlesteibu.

Kartenis: Diāna Ābuoliņa i Helena Ērgle

Komentari slāgti.