Preiļu viesturis i lītiškuos muokslys muzejā globojās unikala lyugšonu gruomota, raksteita latgalīšu volūdā ar maja dzīduojumu značkom storp puslopom. Itei 19. gs. lyugšonu gruomota pīderējuse izcyluo latvīšu kinorežisora, scenarista, aktera, rakstnīka, gleznuotuoja i Preiļu Gūda pylsūņa Juoņa Streiča babai Veronikai Žiharei (1882-1968), informej muzeja golvonuo kruojuma globuotuoja Anda Mihailova.

Majs katuolim ir Dīvmuotis gūdynuošonys mieness, kod ticeigī puļcejās bazneicuos iz eipašim dīvkolpuojumim i skaita rūžukrūni. Itū tradiceju ap 1750. godu Rūmā īvīsuši jezuiti, i tei izaplatejuse vysuos katuoļu zemēs, tok dzīduošona pi ceļmolys i kopu krystim ir rakstureiga puorsvorā Latgolā. Maja dzīduojumu centralais elements ir Marijis dzīsmis, kurūs teksti ir dūti lyugšonu gruomotuos, dzīšmu meļdeņus dzīduotuoji zyna nu golvys, tī teik puormontuoti mutiski.

Obligatys dīvkolpuojuma sastuovdalis ir ari Jaunovys Marijis litaneja (Loreto litaneja, tuos aizsuokumi īsasnīdz 13. gs.) i značku viļkšona.

Značkys ir numerātys taisnstyura zeimis, iz kurūs pīraksteits kaids aizdavums dīnai, nedeļai voi mienešam, lyugšona, kurei juoskaita, lobdareibys dorbs voi aizdavums, kurs juopadora. Vysi itī dorbi i lyugšonys teik veļteitys Dīvmuotis gūdam. Tys vyss disciplinej cylvākus, padora tūs goreigi boguotuokus i lobuokus. Par pīmāru, značka ar numeri 10 dīnai nūsoka: “Nasawieris por dinu us tu pusi, kur tiew eisz gribis wiertis”; značka ar numeri 6 mienešam īsoka: “Por wyssu mienesi netikwin brandiwina bet olts un wina na dzier”. Veronikys Žiharis lyugšonu gruomotā ir sasaglobuojušys 10 značkys.

Itys senejais maja dzīduojumu parodums i značku viļkšona Latgolā vys vēļ teik praktizāts.

Kai aplīcynuojums maja dzīduojumim pi krucifiksa ir Juoņa Streiča glezna “Bij maija vakars …. 1945”, kurū piec nūstuostu jis gleznuojs 2005. godā.

Nūzeimeigs maja mieness ir ari Preiļu Rūmys katuoļu bazneicys draudzei, partū ka 22. majā bazneicai palīk 130 godu. Itymā sakarā Preiļu viesturis i lītiškuos muokslys muzejs gatavej izstuodi “Preiļu Romas katoļu baznīca gleznās”, kurei tiks atkluota 21. majā.