Vareiba apsavērt Preiļu bazneicu 16 autoru muokslys dorbūs

LaKuGa 24. Majs, 2016. gods Comments Off on Vareiba apsavērt Preiļu bazneicu 16 autoru muokslys dorbūs
Vareiba apsavērt Preiļu bazneicu 16 autoru muokslys dorbūs

Da 18. juļa Preiļu viesturis i lītiškuos muokslys muzejā (Raiņa bulvarī 28, 2. stuovā) apsaverama izstuode “Preiļu Romas katoļu baznīca gleznās”. Izstuodē apsaverami 16 dažaidu autoru 22 muokslys dorbi, kas radeiti muzeja organizātūs muokslys pleneru laikā nu 1995. da 2015. goda, informej muzeja vadeituoja Tekla Bekeša.

Iz vaicuojumu, parkū bazneica, muokslinīks Roberts Muzis atbiļdēja: “Navaicoju eipašu vītu, kū gleznuot. Itymā gadīnī mani interesēja, kur suocās Preili. Prūtams, nu centra. Nu centrā ir skaistais katuoļu dīvnoms.”

Nugzars Paksadze, duovuodams muzeja kolekcejai kruosuos iz audakla izlyktū dīvnomu saceja: “Gleznys vierteibu nanūsoka tuos lelums, nu īlyktais dorbs. Itei ir vierteiga, partū ka tamā īlyku vysu sovu sirdi. Muna dvēsele dzīd, kod gleznoju bazneicu.”

Izstuodē apsaverami Latvejā zynomu muokslinīku Jezupa Pīguožņa (1934–2014), Osvalda Zvejsalnieka (1944), gruzina Nugzara Paksadzes (1953), Roberta Muža (1944), Edmunda Lūča (1959), Ligitys Caunis (1950), Helenys Kuzminys – Svilānis (1949 – 2003), lītaunīka Jonasa Pleckevičiusa (1948) dorbi.

Prīcynoj ari jaunūs, sevi dasokūšūs Latgolys muokslinīku Juoņa Plivdys (1978) i Vijis Stupānis (1976) kruosuos īlyktais Preiļu katuoļu dīvnoms.

Mozuok zynomi autori izstuodē ir Mairita Voronko, Agita Nalimova, kurūs gleznys muzeja kolekcejā tyka piec Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolys pasnīdzieja Anatoleja Zelča vadeituo audziekņu plenera Preiļūs 1995. godā.

2002. godā nūtyka Latvejis Muokslys akademejis Latgolys filialis studentu pleners Preiļūs i muokslys kolekceju papyldynuoja Īvys Zepys i Tatjanys Raičinecys zeimiejumi.

Preiļu Rūmys katuoļu draudzis bazneica ir vīna nu skaistuokajom, senejuokajom i leluokajom Preiļu ceļtnem. Tei calta kai bazilika piec arhitekta Visocka projekta ar romanikys, gotikys i vāleimuo baroka stilam rakstureigū kompoziceju i dekorativūs formu pajiemīņu lītuojumu. 1878. godā tyka suokta bazneicys byuve. 1886. godā bazneicys celtnīceiba tyka pabeigta i tū īsvieteja Preiļu pravests P. Danuševskis 1886. goda 22. majā.

Izstuode veļteita Preiļu Rūmys katuoļu bazneicys 130. godadīnai.

Izstuode apsaverama:

Ūtardiņ – pīktdiņ nu 11.00 da 18.00

Sastdiņ nu 10.00 da 16.00

Svātdiņ, pyrmūdiņ – slāgta

Karteņā: Nugzars Paksadze (1953). Dzaltonuo sāta Preiļūs. 2009. Audakls, eļļa. 70×100

Komentari slāgti.