Redzīņs: Reigys totems austrumu teritorejā

Portals lakuga.lv 10. Juņs, 2016. gods Comments Off on Redzīņs: Reigys totems austrumu teritorejā
Redzīņs: Reigys totems austrumu teritorejā

Autors: Harijs Bernāns, bīdreibys “Latgolys Saeima” vaļdis prīšksādātuojs

2017. godā Latgola atzeimuos Latgolys 1. kongresa symtgadi.

Nasaverūt iz kongresa navīnnūzeimeigajom sakom iz latgalīšu volūdys i kulturys stuovūkli laika periodā, kas sekoj kongresam i kongresa rezolucejis īvīsšonys dzeivē problematiku, itei nūtikšona ir latgalīšu nacionaluos pošnūsaceišonys akts, nūzeimeiguokuo šaļts latgalīšu jaunuokūs laiku viesturē.

Vaicuojums, iz kurū grybu vērst viereibu, ir volūda, kurymā paradzāts uzroksts iz kongresa pīminis objekta Rēzeknē. Itūšaļt publiski daeimamajā informacejā par pīminekli ir radzams uzroksta variants lejislatvīšu voi  “baļtīšu izlūksnē”, kai Rēzeknis kongresa delegati tū nūsauktu:

“I Kurzeme, i Vidzeme, i Latgale mūsu” (Rainis).

Par volūdys izvieli

Uzrokstam iz pīminekļa ir juobyut Latgolys latvīšu, t.i. latgalīšu literarajā rokstu volūdā. Par lobu itaidai volūdys izvielei ir vairuoki argumenti:

  • Rēzeknis kongresa dorba volūda beja latgalīšu volūda;
  • Kongresa rezoluceja ar lāmumu par Latvejis apsavīnuošonu tyka pīraksteita latgalīšu volūdā;
  • Vaļsts volūdys lykums aizsorgoj latgalīšu volūdu i veicynoj tuos lītuošonu (i kur vēļ, ka na iz ituo pīminekļa, ir eistuo vīta latgalīšu volūdys lītuošonai);
  • Latgalīšu volūdys lītuošona iz ituo pīminekļa ir latgalīšu tīseibu i pošcīna vaicuojums;
  • Napastuov nikaidi volūdnīciski voi juridiski škieršli latgalīšu volūdys lītuošonai ituo pīminekļa gadīnī.

Mums dīvamžāļ nav vareibys pavaicuot Kongresa delegatim redzīni par tū, kaidā volūdā iz ituo pīminekļa ir juobyut uzrokstam, tok sevkuram cylvākam, kurs puorzynoj viesturi, atbiļde ir skaidra – delegati, kurī kongresu nūslēdze ar praseibu “paturēt tīseibys volūdys vaicuojumā”, īsastuotu par latgalīšu volūdys izmontuošonu.

Itys pīmineklis byus Rēzeknis, Latgolys golvyspiļsātys, piļsātvidis objekts. Jemūt vārā tuo viesturiski politiskū kontekstu, taišni volūdys lītuojums iz pīminekļa pīškiers tam vīnu nu īspiejamom semantiskajom slūdzem:

Pīmineklis ar uzrokstu LATGALĪŠU volūdā byus kai viestule godsymta garumā nu latgalīšu, kas lēme Kongresā, latgalīšim myusu dīnuos ar atguodynuojumu par latgalīšu pošnūsaceišonuos aktu, kas lyka pamatus vaļsts izveidei, aplīcynuojums, ka kongresa rezoluceja nabeja tukši vuordi i latgalīšu volūda dzeivoj.

Pīmineklis ar uzrokstu LATVĪŠU volūdā byus nikas vaira kai neokolonialisma totems, Reigys centraluos varys administrativs “kilometru stabeņš” proviņcē, kurymā teik sajimti kvalitativi cylvākresursi. Uzroksts latvīšu volūdā iz ituo konkretuo pīminekļa byus klaja nacīna izruodeišona Kongresa dalinīkim, kuri volūdys vaicuojumu lyka pamatu pamatūs. Pīmineklis, nu kuruo byus izdzeita latgalīšu volūda, byus spylgts, vysod kluotyn asūšs aplīcynuojums tam, ka Kongresa rezoluceja nateik piļdeita i, īspiejams, 1917. godā tyka pīlaista klaida.

Par saturu

Latgolys kongresa viersaizdavums beja tikt uorā nu Krīvejis imperejis. Drukys aizlīgums, malnsymtnīki, rusifikaceja i vēļ 101 īmeslis tam, kab izdeveigā geopolitiskā situacejā atsavadeitu nu “leluo bruoļa”. Sūpluok guberņā ari dzeivuoja latvīši, beja logiska izviele apvīnuot ceņtīņus ar radnīceigim ļaudim. Nu – kas ir cīši svareigi – latgalīši nikod naguoja ar uzstuodejumu īvest sovu kuorteibu kūpejā sātā. Mums beja sova volūda, kultura, socialuos tradicejis i cylvākresursi – latgalīši 1917. godā beja pošpīteikami i gotovi tautys izaugsmei, leidzeigai kai lela daļa nu impereju atsaškālušu etnosu.

Latgalīšim bramanēt par tū, ka “Kurzeme un Vidzeme ir mūsu” nabeja ni vajadzeibys, ni gribiešonys, partū mieginuojums īlikt frazi “I Kurzeme, i Vidzeme, i Latgale mūsu” 1917. goda latgalīšu mutēs ir, maigi sokūt, “dīzgon lela muokslinīciskuo breiveiba”. Vēļ jū vaira – latgalīši nūvuorga ceineitīs ar “myusistim”, kas vysu zynuoja lobuok i jau dreiži suoce aplaimuot Latgolu ar lynu monopolu, latgalīšu izstumšonu nu vaļsts puorvaļdis, latgalīšu volūdys izdzeišonu nu Latgolys školu i cytom iniciativom. Fraze ar teritoreju uzskaitejumu i eipašumtīseibu dasacejumu dreižuok pīstuov metropolis īriedņam, i Latgola itamā frazē ir objekts, kas ir skumeigā pretrunā kongresa pamatidejai.

Pīduovuotais uzroksts atstuoj telpu ari kuriozim. “I Kurzeme, i Vidzeme, i Latgale mūsu”. Kai pīminekļa autori  Zemgalis bruolim skaidruos jūs kulturviesturiskuo nūvoda ignoriešonu? Syuteisit pi Pliekšāna, kurs navar aizastuovēt?

Ka kaids nu idejis autoru byutu pasaryupiejs puortulkuot pīduovuotū uzrokstu latgaliski, tyktu pi frazis “I  Kūrzeme, i Vydzeme, i Latgola myusu”. Ironiskā kuortā, tai kai “myusa” latgalīšu volūdā nūzeimoj “muša”, tod paraleli nūzeimei, kas frazei ir latvīšu volūdā, latgalīšim tei var nūzeimuot ari “I Kūrzeme, i Vydzeme, i Latgola pīdar myusom”. Asmu drūss, ka Juoņs Skutelis sovā humoršovā nūviertēs jūku pliesiejus nu Rēzeknis, taipat ir dīzgon lela varbyuteiba, ka pīminekļa nūsaukums latgalīšu kulturvidē, kluotyn “Goram” i “Zeimuļam” nūgravitēs da koncentrātam “Myusu pīmineklis”. Nu kū cytu var sagaideit, ka latgalīši, tuo vītā kab byutu saiminīki sovā viesturē, piļsātā i kulturtelpā, ļaun svešinīkim raksteit sovus pīminekļus.

Akminī īciersta Latgolys kongresa rezoluceja par latgalīšu tīseibom – tys ir vīneigais legitimais pīminis zeimis formats Kongresa vītai. Vyss puorejais var izaruodeit viņ pošvaleigs kaidys Saskanis Centra pošvaļdeibys i kaidys sabīdryskys organizacejis rebeite, kam ar  Latgolys kongresu ir vysai attuols sakars.

Komentari slāgti.