Puorbaudūt sovys rūbežys – interveja ar Gunti Rasimu

LaKuGa 3. Augusts, 2016. gods Comments Off on Puorbaudūt sovys rūbežys – interveja ar Gunti Rasimu

Intervejis autore: Laura Melne, LaKuGa

Guntis Rasims jau daudzus godus ir vīns nu radzamuokajim cylvākim Latgolys kulturā. Pats jis ir saskaitejs, ka itūšaļt koč nadaudz dorbojās 13 dažaidūs vierzīņūs, nu pamatā tuos ir treis sferys, nu kuru kotru var īdaleit divejuos daļuos. Publiski Gunti pādejā laikā bīžuok radz saisteibā ar skrīšonu, raugūt nūskrīt da vysu Rēzeknis nūvoda pogostu. Nu aktiva darbeiba nūteik ari muzykys jūmā, kuruos radzamuokuo daļa laikā, kod nadaudz pīklususe grupa “Bez PVN”, ir projekts “Jezups i muosys”, kas naseņ klauseituojim pīduovuoja albumu “Lai slava jam!”. Guntis ir ari Rēzeknis nūvoda dūmis deputats, dorbojās vairuokuos bīdreibuos i piec vairuoku godu dorba jaunuotnis lītu specialista omotā ari itūšaļt rauga veicynuot lokalpatriotismu i aicynoj jaunīšus nasabeit i dareit, veidojūt vidi sev apleik taidu, kab grybātūs palikt, na vaicuot laimi cytur.

 

Esi cylvāks, kurs daudz dora, partū suoc palikt dīzgon gryuši definēt, kas tod tu eisti esi. Ka tev pošam pavaicuotu, kas tu esi, kū tu atsaceitu?

Es asu cylvāks, kam pateik izaicynuojumi, pateik puorbaudeit sevi. Maņ ruodīs, ka es, taipat kai daudzi cyti cylvāki, naasu vēļ apsazynuojs, kas es asu i sovys rūbežys. Tū es tān raugu ar sevi puorbaudeit – cik tuoli cylvāks var fiziski, morali koč kaidys lītys dareit. Maņ ruodejuos, ka byus daudz gryušuok, bet cylvāks ir cīši iztureiga byutne. Nu tymā pat laikā cīši slynka. Tys ir gon pluss, gon mynuss. Maņ ruodīs – ka cylvāks nabyutu slynks, jis jau seņ pats sevi byutu iznycynuojs. Vysys tehnologejis jau bolstuos iz slynkumu.

Nu, ka tu grybi zynuot konkretuok, kū es doru… Maņ ir gryuši nūviļkt rūbežys storp tū, kas ir nūsadorbuošona i kas ir valis prīca. Ir vīna daļa cylvāku, kas mani pazeist kai cylvāku, kas ir saisteits ar muzyku – dažaiduos izpausmēs. Tū es sauktu par lobu valis prīcu, ar kū tu vari izpaust sovys idejis i dūmys. “Bez PVN” vaira raugu radeit lītys, kas pošam pateik, – gon muzykali, gon tekstuali. Tys mums vysod ir bejs svareigi – lai obeji komponenti ir ar jāgu. Projektu “Jezups i muosys” pat ir gryuši nūsaukt par muzyku, tys dreižuok ir abstrakts vuojpruots. Apzynuoti raugom īt paceli nu vysu dogmu, klišeju i stereotipu, kas ir muzykā. Tamā pat laikā atseviškūs gobolūs hiperbolizejam lītys, kas vysim cylvākim cīši pateik. Vysmoz pošim smīklys, ka nu zala ir vīns diveji cylvāki, kas vēļ par tū var īrēkt, taitod ar mums vyss ir kuorteibā.

Muzyka ir vīna sfera. Tod ir vēļ vīna nūsaceiti nūpītna sfera, kas saisteita ar sabīdriski politisku vierzīni. Tei otkon doluos divejuos daļuos: politiskuo daļa, kas ir, struodojūt pošvaļdeibā i pi dažaidu projektu, i sabīdriski aktivuo sfera, kas ir navaļstiskuos organizacejis. Tī ari teik gon raksteiti, gon administrāti projekti. Trešais hobijs dzeivē ir aktivuo darbeiba – gon paskraidu, gon pastaigoju.

 Guntis Rasims 4

Pādejā laikā cylvāki tevi varbyut vaira īvāroj taišni ar skrīšonu. Ruodīs, ka samārā dreiži nu saleidzynūši eisom distaņcem tyki da maratona i nu jau skrīņ ultramaratonus. Kai vyspuor suocēs tovs skrīšonys stuosts?

Ruodīs, ka tys ir dīzgon klasisks – tu sovūs divdesmit pīcūs plu godūs redzi, ka suoc veiduotīs ola vādars, kai jau bīži veirīšim tymā vacumā, i saprūti, ka nazkas ir juodora. Radzu, ka daļa nu pazeistamajim pi tuo ari palīk – ka nazkas ir juodora (smaida). Ar tū nūpītnuok suoču nūsadorbuot pyrms kaidu treis godu. Sportiskys aktivitatis maņ nikod nav bejušys svešys – vydsškolā vaira skraidieju, taipat laika gaitā ari vysaidi komandu sporti ir bejuši, bet nu reši, taidā, ka ar draugim sasalosi, leiminī. Es nazynu, voi tys nūteik najauši voi apzynuoti, ka tev vajadzeigajūs breižūs īkreit rūkuos vajadzeiguos lītys – tu koč kū palosi, atrūni, paeksperimentej. Tod nazkai tam vysam nūpītnuok pīsavieršu, izlaseju puora gruomotu par cylvākim, kas tū kasdīnā dora, kam tei ir dzeivis sastuovdaļa. Saprotu, ka tys ir nazkas interesants, kas maņ ir juoparauga.

Pa druskai tu kruoj tūs kilometrus, izlosi, ka tū pošu ultramaratonu ir īspiejams nūskrīt, cylvāka organisms var pat dīnom i nedeļom skrīt nu vītys. Prūtams, tū navar izdareit vīnys dīnys laikā. Mozi bārni cīši daudz skraida. Jī tu dora organiski i bīži cīši pareizi. I tod vacuoki bļaun: “Kur tu nosojīs!?” Jī atsādynoj jū pi teļvīzera, i tai jis sovūs 30 godūs atsatūp, ka otkon var skrīt. Pakuopeniski tu saprūti, ka tev itymā vacumā vajag laiku, lai pīrostu skrīt gari i tuoli. Ka naesi tū darejs 10–20 godu, tod organisms vaira ir pīsalāguojs sēdēt voi gulēt. Siediešona vyspuor cylvākam nav dabeigs process. Ka suoc daudz sēdēt, tod suocās ari mugorys problemys. Ari tys maņ beja vīns nu īmaslu. Prūtams, golvonais īmasls laikam ir, ka kasdīnā cīši labi var provādynuot golvu.

Kai roduos ideja par skrīšonu iz vysim 25 Rēzeknis nūvoda pogostim?

Maņ pateik izaicynuojumi. Jebkurā lītā, kū tu dori, ari skrīšonā ir juobyut plānuošonai: eistermeņa, videja termeņa, ilgtermeņa mierkim. Tod tev ir motivaceja koč kū dareit. Itys maņ beja vīns nu videja termeņa mierkim. Reizi vierūs iz nūvoda karti, nazkur jau beju daskriejs, i padūmuoju: “A parkū nadaskrīt da puorejūs?” Leidzeigi kai vīnā nu munom favoritkinom “Forests Gamps”, par kū daudzi reizem īsmej munā sakarā, kur taidā veidā beiguos saguoja vairuoku godu skriejīņs. Saprotu, ka suokumā reizi mienesī organisms var taidu vīnu skriejīni izturēt. Pusē jau asu, vēļ ūtra puse pogostu juonūskrīn.

Kas ir ituos aktivuos sferys ūtruo daļa – staiguošona?

Skrīšona ir daudz efektivuoka nu attuoluma puorvariešonys, tu eisuokā laikā vari puorvarēt leluokus attuolumus, nu skrīnūt nimoz tik daudz lītu navari apsavērt. Eimūt tu tyvuok i lobuok vari izjust dobu, kas ir apleik. Gon skrīšonai, gon īšonai ir meditativuo funkceja – ka cylvāks koč kū dora vīnā ritmā, jam īsastuoj zynoma meditaceja. Īmūt ari bīži viņ pīsapuļcej leluoks grybātuoju puļceņš. Skrīnūt tūmār na kotrys ir gotovs puorvarēt garuokys distaņcis.

Guntis Rasims 1

Puorīsim pi muzykys sferys. Kas vyspuor niu nūteik ar “Bez PVN”? Piec grupys 10 godu jubileja izdevet dzīsmi “Loopi”, kas beja kai gaidomuo albuma dasacejums, nu tū albumu tai ari vysi vēļ gaida. Voi tys ir par tū, ka jums niu grupā ir cīši aizjimts cylvāks (teik runuots par grupys dalinīku Kristapu Rasimu – aut. pīz.) voi ari kaidi cyti īmasli, i voi nu jums var koč kū jaunu gaideit?

Prūtams, vīns nu grupys dalinīku, kurs, nanūlīgsim, ir cīši svareiga tuos sastuovdaļa, ir aizjimts, vysmoz itūsezon nūteikti nabeja variantu. Bet “Bez PVN” jūprūjom nūteik mieginuojumi, nav tai, ka mes nikur nakoncertejam, tod ari nikuo nadorom. Pa druskai gon asam pamainejuši koncepceju nu tuo laika, kod palaidem “Loopus”. Kod tu plašuokai sabīdreibai atruodi kaidu dzīsmi, tod juosaver, kaidu rezonansi tys atstuoj. Laika pūsmā, kod beja, pīmāram, “Digitaluo gūteņa” voi “Screen”, beja daudz nūzeimeiguok izdūt albumu, bet nu jau kaidi 2–3 godi grupai lelys jāgys nu albuma izdūšonys nav. Myusdīnuos cylvāks ir cīši mainejs sovus parodumus. Jam nav vajadzeigs albums, tys varbyut pošom grupom ir vaira vajadzeigs. Myusdīnuos cylvāks atseviškam produktam (kas ir, pīmāram, dzīsme voi videoklips) ir gotovs veļteit uzmaneibu 3–4 minotus. Albums parosti ir vysmoz 10 reižu vairuok.

Voi grupai “Bez PVN” kuodreiz vēļ byus albums, es nazynu, bet mums ir vysaidys idejis, kuruos gribim pīpiļdeit. Vīneigi mes tū vysu gribim īlikt taidā vīnuotā konceptā, lai pošim interesanti i ir koč kaida atdeve. Pyrms 10 godu, ka gribieji, lai tevi klausuos, vajadzēja tikt koč kaiduos vītejuos radejis stacejuos, sataiseit klipu i tikt vītejuos televizejuos. Tagad konkureņce pasaulī ir pīauguse nanormali, kam pi vainis ir škārsteiklys. Nu vīnys pusis tys ir labi, nu ūtrys – nā. Labi ir tys, ka tev nūsaceiti vysi tiergi ir vaļā, tu vari ar vīnu dzīsmi palikt populars gon tepat Latgolā, gon Pūlejā, Londonā i tai tuoļuok. Nu ūtruos pusis, tymā pat laikā vyss pasauļs tev ir konkurenti. Lai cylvāks pamona taišni tū, kū tu esi radejs, tam vajag byut voi nu koč kam nanormali trivialam i vīnkuoršam, voi ari juosaīt koč kaidai apstuokļu sakriteibai, voi ari vajag cīši daudz naudys. Muzykys koncepts ir mainejīs, i tai eisti gryust energeji vīnkuorši koč kaiduos lītuos… Saprūtu, ka cylvāki ir pīroduši pi jūs, bet paīs 2–3 godi i tys pats cylvāks saprass, ka ir lītys, kas mainejušuos. Es, prūtams, saprūtu, ka ir cylvāki, kam ir nostalgiskys sajiutys. Vīns gudrys cylvāks nazkod saceja, ka vysbīžuok jau cylvāks palīk tymā laika periodā, kurā jis jauneibys laikā jutuos vyslobuok, tei ir taida cylvāka eipatneiba. Gon jau ari maņ ir koč kaidi nostaļgiskī kritīni, nu es cenšūs tū vysaiž salauzt. Gribīs tū laiku, kas mums kotram iz zemis ir atstuots, vysmoz pošam deļ seve interesanti pavadeit.

Kai roduos projekts “Jezups i muosys”? Gūdeigi sokūt, maņ nu suokuma roduos īspaids, ka “Bez PVN” ir pauze, partū jums vīnkuorši nav kuo dareit.

Tev daleji ir taisneiba, partū ka itam projektam jau ir kaidi 4–5 godi. Jis roduos grupys “Bez PVN” mieginuojumūs. Ka kū nūpītni dori, ir šaļts, kod vyss apneik. Tod tu taisi taidys sovys hohmys pauzis pa vydu, kod vari par sevi īsmīt. Grupys dalinīki ir taidi, kas par sevi bīži smejās, ari cyts par cytu. Mes pi tuo asam pīroduši i normali uztveram. Varbyut kaidam, kas atguojs nu molys iz mieginuojumu, varātu ruodeitīs cīši nažieleigi, ka mes tai varim smītīs cyts par cytu.

Kai jius izdūmuojot tū vysu publiskuot?

Nazkai vīnā breidī saguoja, ka “Bez PVN” beja garuokys pauzis storp mieginuojumim. Paguojušajā godā Upeitē mums beja pyrmais oficialais koncerts, iz kurū mes braucem, dūmojūt, voi cylvāki vyspuor kū taidu saprass i pījims. Tod mes īkšeji nūsasūliejom, ka mums ir piļneigi vīnolga, kū cylvāki par mums dūmuos (smejās), vysmoz itymā projektā. Ar tū kai golvonū dūmu ari jūprūjom struodojam. Tys ir taids emocionals projekts, deļtuo nav nikaidu garanteju. Tagad, pīmāram, beja albums izdūts, kurū mes vīnkuorši īrakstejom diveju stuņžu laikā. Maņ ruodīs, ka tikai vīnu voi divejis dzīsmis mes puorrakstejom, vysys puorejuos tyka īraksteitys ar pyrmū reizi.

Storp cytu, mums ar itū projektu pyrms treis godu ir ari nūfilmāts videoklips, kuru mes jūprūjom naasam publiciejuši (smejās). Ir dūma beidzūt tū izdareit itymā septembrī. Tū mes filmiejom pi Rāznys, partū ka redziejom, ka cīši daudz muokslinīku fiļmej klipus pi Rāznys. Raudzejom cīši daudz lītu pajimt nu tūs muokslinīku stila. Tymā klipā pat Guntix nu Vertukšnis byus radzams, partū ka dzīsme ir kūpdorbs ar jū.

Guntis Rasims 2

Kai tu vyspuor viertej tū, kas latgalīšu muzykā itūšaļt nūteik?

Latgalīšu muzyka ir taišni taida, kai poši latgalīši – cīši dažaida. Nasaceitu, ka latgalīšu muzyka ir puorstuovāta piļneigi vysūs pasauļa stilūs, galeigi nā. Maņ ruodīs, ka cīši moz ir elektronikā, vajadzātu byut vaira. Golu golā taišni pop-elektronika niu pasaulī ir meinstrīms, kurū vysi klausuos.

Maņ ruodīs, ka, dzīžūt latgaliski, ir juobyut cīši lelai apstuokļu sakriteibai, lai tyktu stypri tuoļuok par valis prīcu. Lai izasystu ar dzīsmem, kam ir latgaliski teksti, es pat narunoju par uorzemem, bet tepat Latvejā, tei barjera jūprūjom ir dīzgon lela. Tikt radejis stacejuos ir sarežgeiti, vītejuos radejis, es skaitu, ka napastuov. Škārsteikla vide i dzeivuo vide ir vīneiguos, kur latgalīšu muzyka var dzeivuot. Prūtams, stili ir dažaidi, i ir puors stili, kuri vēļ var dzeivuot atseviškuos radejis stacejuos i televizejis raidejumūs.

Niu ir vīns projekts Latvejis symtgadei, kur dreiži sevkurs interesents varēs nūbolsuot par vysu laiku popularuokuom latgalīšu dzīsmem. Byus vēļ tūmār vīns taids albums kai apkūpuojums ar, saceisim, 12 vysu laiku popularuokuom voi lobuokuom latgalīšu dzīsmem. Daļu dzīšmu izavielēs cylvāki aptaujā, nu kaidu daļu atlaseis ari poši muzykanti. Tys jau nuokušuo goda suokumā byus vysim pīejams i klausoms, nu poša aptauja byus jau pavysam dreiž.

Vīna nu bīdreibom, kurā tu dorbojīs, ir “Latgolys Producentu Grupa”. Maņ ruodīs, ka tei ir vīna nu latgalīšu bīdreibom, kurei daudz dora, bet par tū moz runoj.

Tei ari ir taida valis prīcys bīdreiba, breivpruoteiga organizaceja, kurā ir vairuoki bīdri, kas saisteiti ar muzyku voi kulturu. Da šam tei ir bīdreiba, kas pamatā paleidziejuse vītejim latgalīšu muzykantim izdūt albumus, vēļ ir ari koč kaidi pasuokumi, projekti i tai tuoļuok. Nasaceitu, ka tys ir koč kas cīši apjūmeigs i grandiozs, vaira sistematisks dorbs – na sistematiski kotru mienesi, nu pa godu ir vairuoki projekti.

Kai tīši izapauž tei paleidziešona – vaira pi projektu voi jau pi tūs realiziešonys?

Dažaidi. Vysbīžuok grupai voi muzykantam materials jau ir gotovs, bet mes paleidzam savest kūpā ar tim, kas koč voi fiziski īspīž diskus, dorbojomīs kai izdevnīceibys storpnīks, paleidzam atrast kontaktus ar medejim voi veikalu teiklim. Nu mums nav taidu resursu, ka varātu tam veļteit daudz laika, pošai grupai ir juodora tuos lītys. Atseviškim albumim teik ari raksteiti projekti, pošvaļdeibom syutāti īsnīgumi, lai atbolsta. Kotrs gadīņs ir individuals, partū ka kotrys stils ir individuals. Tautys muzykai finansiejumu var dabuot Kulturkapitala fondā, cytam stilam tys ir praktiski naīspiejami. Pošvaļdeibys lobpruotuok atbolsta, pīmāram, šlagermuzyku voi ari muzykantu nu attīceiguo regiona.

Esi vīns nu “Boņuka” bolvys idejis autorim, nu pādejūs godūs vaira asat tū nūdavuši Latgolys viestnīceibai GORS. Saisteibā ar tū nūtykušys ari vysaidys puormainis, taipat ruodīs, ka kotru godu kaids ir ari ar koč kū naapmīrynuots. Kū tu vyspuor dūmoj par “Boņuka” atteisteibu itymūs godūs?

Dūmoju, ka pīci godi beja maksimums, kū mes, dūmubīdru grupa, kas tū veiduoja, variejom nu tuo izspīst. Tei reali beja vīnys dūmubīdru grupys iniciativa, koč i, kai mes sprīdem, tū vajadzēja veiduot Latgolys kulturys asociacejai, kur saītu vysys pošvaļdeibys ar kulturys darbinīkim voi tamleidzeigi. Mes raudzejom tū tai pavērst, bet beja daudz ciļvieciskūs i politiskūs faktoru, kas tū vysu ītekmej, partū dīvamžāļ vysmoz pagaidom tys nav īspiejams. GORS beja demokratiskuokuo vīta, kur kulturys goda bolvu “Boņuks” atteisteit nuokūtnē. Maņ ruodīs, ka jim saīt cīši breineigi. Es jūprūjom asu īsaisteits viertiešonys komisejā, raugu paleidzēt ari ar koč kaidim īteikumim, cik ir munūs spākūs.

“Boņuka” veiduošonys procesā mes vēremēs, kai ir cytur pasaulī, koč voi “Grammy”, “Oskara” i cytys bolvys. Komentari i naapmīrynuoteiba ir vysuos nu jom, koč ari dažai ir jau ostoņdesmit godu. Piec kotra “Boņuka” vysod ir rezonanse, i tys ir labi. Es vysod soku, ka esi koč kū izdarejs latgalīšu kulturā i tics nominantu vydā, taidod tu esi pamaneits, partū ka konkurence ir – nav tai, ka teik vysi, kas dora. Kurs nu vysim nominantim daboj statueti, varbyut ari nav pats golvonais. Tei vysod byus laimis spēle.

Par bolvys formatu var dūmuot. Varbyut teišom ir juosaver piec byuteibys – kaidi ir tī projekti, kas peļnejuši bolvu, navys ka ir kaida atseviška kategoreja, kurā tymā godā nivīna eisti kvalitativa projekta nabeja. Ir īspiejis atsateisteit, i tei bolva nūteikti vēļ maineisīs i augs.

Guntis Rasims 6

Kaida ir tova attīksme, ka piec nu jau vaira kai desmit godu vēļ ir cylvāki, kas tevi asociej ar da Gunchi nu Talantu fabrikys? Laiki i paaudzis mainuos, nu taipat ik pa laikam vēļ dzierd, ka taišni tevi skaita par sova veida 21. godu symta latgalīšu atmūdys aizsuocieju, kas ir īdvasmuojs cylvākus.

Kotram atmūdys veiduotuojam jau ir sovi atmūdys veiduotuoji, kas tevi ir ītekmejuši. Maņ tys beja Guntix, kas nūteikti beja vīns nu tūs cylvāku, kas atstuoja na mozu ītekmi iz munu apziņu laikā, kod vēļ guoju školā, paruodeja, ka muzykā var dareit ari tai. Varbyut tys beja pavysam naformali i alternativi, cīši daudzim nasaprūtami i kaidam napījamami, bet tys beja pavysam cytaiž. Da tam latgalīšu muzyka puorsvorā beja tautys muzyka voi šlagermuzyka. Par koč kaidu popmuzyku pat eisti runuot beja cīši sarežgeitai, tys vyss beja nūsaceiti – “Laimas Muzykantim” beja kaida pop-folk dzīsme voi Ingai i Normundam, Aijai beja kaida pop-šlagerdzīsme.

Kod mes suocem ar grupu dorbuotīs, saprotom, ka tys ir vierzīņs, kas pošim pateik i ruodīs interesants i organisks. Ir svareigi, ka tymā, kū dori, jiutīs organiski, ka tu naraugi koč kū muoksleigi sataiseit, vysu laiku kopēt voi parodēt, pazaudejūt sovu īkšejū sajiutu. Ite tei sajiuta beja. Tys pats Stanislavskis* vysod ir sacejs, ka vajag lai ir tei verju sajiuta – ka tu nūtici. A tai var byut tik tod, ka dori caur sovu pīredzis prizmu. A kas var byut vēļ lobuoka pīredzis prizma latgalīšu muokslinīkam, ka na latgaliskuo vide i kultura, ar kuru esi izaudzs?

Vīglys etaps tys munā dzeivē nūteikti nabeja, kod nu augstškolys 1. kursa sūla tyku īmasts televizejis raidejumā i pieški iz īlys vysi suoce iz mani vērtīs. Bet es otkon dabuoju vysaida veida pīredzi, kas maņ daudz paleidzēja. Es saprotu, ka nūteikti tymā vierzīnī nagrybu turpynuot, vysmoz vīns pats. Popkultura piec byuteibys mani nikod nav interesiejuse. Iz reizis saprotu, ka grupa ir tys, kur es vaira grybu dorbuotīs.

Ka tu Latvejā palyki populars, cylvāki tevi atguoduos 2–3 godi. Piec tam tev byus otkon juodora jaunys lītys, lai jī otkon ītu iz tovim koncertim. Tys laiks jau ir seņ puorguojs, nu ari tān par godu ir vēļ kaidi 3–4 cylvāki, kas daīt i tevi nūsauc taidā vuordā (dūmuots da Gunchi – aut. pīz.). Ruodīs – jau cik laika puorguojs… Es nazynu, voi tys ir labi voi nā. Tys ir apmāram tai – ka tovi vacuoki ruoda bierneibys albumu, kuru tu na cīši gribi, lai vysi verās (smejās). Tys beja dzeivis pūsmys, kas tevi ir izveiduojs, bet tys beja cīši seņ. Varbyut tod tu beji pavysam cyts cylvāks ar cytom vierteibom, cytu attīksmi pret dzeivi. Es navarātu dzeivuot tai, ka tu vysu dzeivi ej pi cylvāku i stuosti, ka esi da Gunchi nu Fabrikys. Kas bejs, bejs. Pat jūceigi dažreiz, ka tevi kaids nūsauc taidā vuordā.

Pabeigsim sarunu ar tū pošu temu, ar kuru īsuocem. Kas nu vysa tuo, kū da šam esi darejs, tev pošam ir radejs vysleluokuo gondarejumu?

Maņ ruodīs, ka kotrys process, kū tu pabeidz, dūd gondarejumu. Daudzi cylvāki dūmoj, pīmāram, ka nūīs pensejā i tod byus laimeigi. Bet tei ir napareiza attīksme pošā pamatā. Laime nav gola rezultats, laime ir process. Ka tev pateik tys, kū dori, ka vari vysu dareit piec lobuokuo pruota. Nivīns naizteik bez klaidu, vysūs procesūs ir kolni i lejis. Mozī gondarejumi ir tod, kod tev izadūd koč kaidi rezultati, kas ari motivej īt tuoļuok. Tys, iz kū tu vari atsavērt atpakaļ i padūmuot, ka beja forši. Tuos 2–3 sekundis, kod vari sev izsist iz placa i pasaceit: “O, forši!” A tod aizmierst – juostruodoj tuoļuok! Ar tū ilgi dzeivuot nadreikst, partū ka tod vari īsleigt pošapmīrynuoteibā i nu tuo beiguos nikas lobs nasaīt.

*Konstantins Stanislavskis – krīvu akters i režisors, “Stanislavska sistemys” radeituojs teatra muokslā.

Kartenis: Gunta Rasima p.a.

Komentari slāgti.