Lubuonā nūtiks Bronislavys Martuževys dzejis dīna

LaKuGa 18. Augusts, 2016. gods Comments Off on Lubuonā nūtiks Bronislavys Martuževys dzejis dīna
Lubuonā nūtiks Bronislavys Martuževys dzejis dīna

26. augustā 19.00 Lubuonys piļsātys klubā nūtiks dzejis dīna “Ko izteic vārdi: pārnākt mājās?”, kas veļteita Bronislavys Martuževys jauneibys laika desmitgadei: 1946-1956, viestej Lubuonys nūvoda sātyslopa.

Pasuokums tiks suokts ar Annys Eglienys īvodvuordim, dzeju skaiteis i sovā sātu sajiutā pasadaleis dzejneica Anna Rancāne. Bronislavys Martuževys dzeju runuos Latvejis Nacionaluo teatra aktrise Dace Bonāte. Byus dzierdomi skaņu īroksti, radzami fotostuosti.

Bronislava Martuževa dzymuse 1924. goda 8. aprelī Abrenis apriņča Domopolis (niu Bierzpiļs) pogosta Slavītu sādžā kai septeitais bārns saimē, bet 1928. godā puorsacāluši iz dzeivi Lubuonys pusē.

Dzejneicys dzeivis redzīņa pamati ir veidojušīs Latvejis breivvaļsts laikā, i tūs veiduoja na tik saime, bet ari školys. Pastuoveigu olguotu dorbu jei nabeja struoduojuse, partū ka kai Nacionaluos pretuošonuos kusteibys dalineica i atbaļsteituoja nu 1946. goda leidz 1951. godam globuojās pagreidē sovā “Lazdiņu” sātā. Tī, pagrobā, ari roduos dzīsme, kū zyna vysā Latvejā:
“Kādēļ skumjas tavās acīs šovakar, mans draugs,
Prieka brīdi garām laistu tās vairs neatsauks.”

1951. godā Martuževa tyka apcītynuota i aizsyuteita iz Sibiri, kur 5 godi beja juopavoda smogā dorbā, piec atsagrīzšonys ilgi i vairuokys reizis sekuoja uorstiešonuos slimneicuos i sanatorejuos.

Padūmu Latvejis izdevnīceibys atsasaceja izdūt politīslūdzeituos Martuževys dzejūļus, partū pyrmuos divejis gruomotys “Balta puķe ezerā” i “Rakstītāja” tyka izdūtys ar radineicys Evys Mārtužys vuordu.

Kūpumā tyka izdūti deveni Bronislavys Martuževys dzejūļu kruojumi i divejis izlasis.

Bronislave bejuse tautys teicieja, poša saceriejuse dzīsmem i vuordus, i meļdejus. Kinorežisors Zigurds Vidiņš par dzejneicu ir sataisejs dokumentalū kinu “Gaismas lāse”. Koč ari dzeivuodama tuoli nu centra i nabyudama kasdīnys sovstarpejā apritē, jei ir sajāmuse vairuokus apbolvuojumus – Treju Zvaigžņu ordini (1994), Rakstnīku savīneibys Goda bolvu par dzejūļu kruojumu “Nopūtas” (1999) i Kulturys fonda Speidulys bolvu par dzejūļu kruojumu „Kā putni dzied” (2004)

Bronislava Martuževa ir teikuse ari tautā zynomū latgalīšu tautysdzīsmi “Zemli zvaigzneite puorguoja”, kū sovulaik īrakstejuse kapela “Dziga”.

Martuževa myužeibā aizguoja 2012. goda 13. februarī.

Komentari slāgti.