“Sajūti Latgali”. Latgalīšu volūdys statuss

LaKuGa 6. Septembris, 2016. gods 3

Raidejumā “Sajūti Latgali”, izklausūt vysaidu specialistu redzīņus nu vysaidu skotu punktu, teik skaidruots latgalīšu volūdys statuss Latvejā i volūdys lītuošonys vareibys i gryuteibys, ar kaidom juosasadur, kab veicynuotu volūdys saglobuošonu.

Raidejums gastej latgaliskuokajā nūvodā – Kuorsovys nūvodā. Te kasdīnā latgaliski runoj puori 90% dzeivuotuoju. Pasasokūt aktivuokūs jaunīšu iniciativai, Kuorsovys nūvoda pošvaļdeiba eistynuoja projektu “Saredzi latgalīšu volūdu”, kuruo ītvorūs Kuorsovys nūvoda leluokajuos apdzeivuotajuos vītuos i pošā Kuorsovys piļsātā pyrma 2 godu tyka pastateitys īlu nūruodis ar uzrokstim latgalīšu rokstu volūdā i latvīšu literarajā volūdā.

Kuorsovys nūvoda pošvaļdeibys turisma dorba organizatore, projekta eistynuotuoju komandys puorstuove Inga Bernāne stuosta, ka izzynojūt par Latgolys kulturys programu, kurā beja saceits, ka eipaši teik atbaļsteita latgalīšu volūdys saglobuošona, roduos ideja apvīnuot divejis lītys, rodūt infrastrukturu vītejai sabīdreibai i pošvaļdeibai, nu tymā pošā laikā ari saglobojūt latgalīšu volūdu, izveidojūt i pastotūt 300 ceļazeimu latgalīšu rokstu volūdā.

Nasaverūt iz veiksmeigai realizātū projektu, Kuorsovys nūvoda dūme sajēme Vaļsts Volūdys centra aizruodejumu, ka ceļa nūruodis (juoatzeimoj tys, ka pyrma diveju godu, kod Kuorsovā tyka pastateitys ituos ceļazeimis, dasaverūšuom īstuodem ībyldumu par tū naasūt bejs) nav pastateitys pareizi.

Kab nūskaidruotu redzīni par itū rodušūs situaceju, raidejums devēs iz Vaļsts Volūdys centru, kur Volūdys kontrolis regionaluos nūdalis vadeituoja Sarmeite Pāvulēna izsaceja redzīni, ka latgalīšu rokstu volūda ir nūstyprynuota Vaļsts Volūdys lykumā i tei ir vaļsts volūdys viesturiskais paveids. Volūdys centrys ir nūruodejs, ka nav ībyldumu par tū, ka teik lītuots lītvuords iz ceļazeimu latgalīšu rokstu volūdā, nu tys kluot vēļ ir juolītoj ari oficialajā, literarajā vaļsts volūdā – latvīšu volūdā.

Vaļsts Volūdys centrā raidejums ari izzynuoja, ka ir izstruoduoti 2 vaļsts izgleiteibys standarti pamatškolom i vydsškolom saisteibā ar latgalīšu volūdys vuiceišonuos i saglobuošonu. Juodasoka, ka itūšaļt tys ir tik interešu izgleiteibys leiminī.

Volūdnīks i rakstnīks Valentins Lukaševičs, izsokūt sovu redzīni par itū streideigū vaicuojumu par latgalīšu rokstu volūdys lītuošonu, nasliep sovys puordūmys, sokūt, ka pādejūs 10-15 godūs Latveja ir taida kai vīna aizlīgumu vaļsts, kur lykumdevieji ražoj tik aizlīgumus, dasokūt, ka, saprūtams, nadreikst ari pīļaut vysaidys galejeibys.

Piec skaidruojuma nu juridiskuo vīdūkļa, kas tod ir latgalīšu volūda – volūda, dialekts voi izlūksne, raidejums devēs pi jurista Agra Bitāna.

“Vyss atkareigs, kai iz tū verās. Piec lykuma tei volūda ir vīns nu paveidu, na izlūksne. Tys vīnkuorši ir volūdys viesturiskais paveids, kuru dreikst lītuot vysā Latvejā,” paskaidruoja Agris Bitāns.

Pi ito vaicuojuma struodoj volūdnīki, kas izstruodoj lykumus i volūdys lītuošonys normys. Filologejis doktore, profesore Lideja Leikuma soka, ka problema vaicojama pošūs cylvākūs, kurī jau puors paaudzēs napīvierš gona lelu viereibu itam vaicuojumam: “Mes asam daroduši, ka mums ir vīna vīneiguo latvīšu volūda, nu mes nasariekinojam ar tū, ka Latgola īguoja Latvejis sastuovā i latgalīšim navarēja byut cyta latvīšu volūda – Kūrzemis voi Vydzemis rokstu forma. Latgalīšim beja sova volūda ar sovu rokstu formu, ar sovom gruomotom, ar sovu kulturys sluoni, kas dīvamžāļ nav pījimts latvīšu kulturys viesturē kūpumā. Latgalīšu volūda atbylst volūdys pazeimem – tū lītoj vysaiduos funkcejuos, tei ir normāta ar sovim pareizraksteibys nūsacejumim, tamā atsateistej ari literatura, sovukuort leluokuo problematika saisteita ar sabīdreibys attīksmi.”

Par latgalīšu volūdys juridiskū statusu i sadzeivē ar tū saisteituom lītom puorsteigts ir ari Vladislava Luoča Latgaļu rakstnīceibys muzeja vadeituojs Pīters Luocis, kurs pastreipoj, ka vysaiduos īstuodēs Latgolā nav īspiejams īsnīgt dokumentus latgalīšu rokstu volūdā. Jis nasabeist pastreipuot, ka latgalīšu volūda teik ignorāta.

Izklausūt vysus redzīņus, raidejums daīt da pīzynuma, ka latgalīšu volūdys lītuošonai publiskā telpā nav juridisku škieršļu. Tū breivi var lītuot oficialajā saziņā i dokumentūs. Tik myusu pošu rūkuos ir tys, voi veicynuosim volūdys nūsastyprynuošonu kasdīnys dzeivē. Runuot latgaliski vysupyrma nūzeimoj runuot latviski. Latgalīšim navajadzātu kaunētīs lītuot sovu volūdu, koč i tei ir cytaiduoka, nu na mozuok latviska. Latgalīšu volūdys lītuošona naškeļ sabīdreibu, tei nūstyprynoj i kulturali boguotynoj myusu Latveju.

sajuti latgali 1

  • Jurs

    Izklausūt vysus redzīņus, raidejums daīt da pīzynuma, ka latgalīšu volūdys lītuošonai publiskā telpā nav juridisku škieršļu.
    VYSUS? Ite oficialais, a na privatpersonu:
    Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009. gada 18. augusta LĒMUMS (Lieta Nr. A42571907 SKA-596/2009) skan: „.. Senāts secina, ka Latvijas Republikas Satversmes 4. panta pirmajā teikumā ar jēdzienu „latviešu valoda” apzīmēta latviešu literārā valoda. Tā ir valsts valoda Administratīvā procesa likuma 110. panta izpratnē. No secinājuma, ka Administratīvā procesa likuma 110. panta pirmās daļas izpratnē valsts valoda ir latviešu literārā valoda, izriet, ka citas izloksnes vai valodas Administratīvā procesa likuma 110. panta otrās daļas izpratnē ir svešvalodas un latgaliešu rakstu valodā sastādīts dokuments atzīstams par dokumentu, kas sastādīts svešvalodā. .. Lēmums nav pārsūdzams.”