Zīmyssvātkūs Rēzeknē nūtiks horeografa Ilmāra Dreļa jubileja koncerts

LaKuGa 6. Oktobris, 2016. gods Comments Off on Zīmyssvātkūs Rēzeknē nūtiks horeografa Ilmāra Dreļa jubileja koncerts

10462742_748219478642176_825144675868865701_n25. decembrī 18.00 Latgolys viestnīceibā GORS Ilmārs Dreļs – horeografs, deju pedagogs i muzykants, Rēzeknis tautys teatra akters – 50 godu dzimšonys dīnā attaiseis sovys rodūšuos darbeibys skreini, aicynojūt skateituojus iz emocionali boguotu Zīmyssvātku koncertu, viestej informaceja latgalesgors.lv.

Ilmāra Dreļa jaunradis olūts aba breinumu atsliedzeņa ir patīsa mīlesteiba pret dzymtū nūvodu Latgolu i tuos cylvākim. Jū īdvasmoj tautys muzyka, dzīsmis i dejis, tautys tradicejis i humors, teatra spēle. Daudzu godu nasavteigā dorbā ir audzs juo talants i sleipāta muokslinīciskuo meistareiba.

I.Dreļs ir radejs i izveiduojs daudzys tautys dejis: “Lūznavas dancis”, “Treis mōseņas”, “Ōzeits”, “Rozentovas kadriļa”, “Seši mazi bundzinieki”, “Nautrēnu dancis”, “Sieņōs i sieņōs”, “Dagdas dancis”, “Dzied vai raudi tautu meita”, “Īdeņas dancis”, “Vingerka”, “Podnieka sapnis”, “Čī, čā gūteņa”, “Tec, peļeite”, “Zynu, zynu tāva sātu”, “Kūmas”, “Ābrama polka”.

Vairuokkuort ir sajiems Lelū folklorys goda bolvu. I. Dreļs ir bejs vairuoku Vyspuorejūs i Školu jaunatnis Dzīšmu i deju svātku viersvadeituojs.

Jis ir deju kūpys “Dziga” muokslinīcyskais vadeituojs, kapelys “Dziga” dybynuotuojs i dalinīks.

Ilmāra Dreļa rodūšuo darbeiba daudzus godus ir saisteita ar Rēzeknis Tautys teatri, ir izspālātys lūmys izruodēs: Ibsena “Pērs Gints”, T. Viljamsa “Samīdīto petūniju lieta”, R. Blaumaņa “Zagļi”, L. Stumbris “Klasīte”, “Klusā daba ar dziedāšanu”, B. Vaļpītra “Inteligentais bezdarbnīks”, S. Mrožeka “Tango” , F. Trasuna “Tu navaicoj manis, kaids asu”, latvīšu tautys puosoku kaleidoskopā “Netici blēņām”, E. Ignatavičus “Obi lobi”, Dario Fo i Franka Rame “Brīvā laulība”, B. Vaļpītra “Patentēts inteliģents”.

Ar sovu aizrauteibu, labesteibu i harismu Ilmārs ir attaisejs daudzu skateituoju sirds. Ari ituo koncerta breinumu atslāga vuordi ir “prīca”, “draudzeiba” i “mīlesteiba”.

Koncerta 1. daļā zynomuos tautys dejis izdoncuos deju kūpa “Dziga”, deju kolektivi “Kūmas”, “Zīlānietis”. Īmīļuotūs meļdeņus i dzīsmis spielēs kapela “Dziga”, folklorys kūpa “Vīteri”, pīsadaleis Rēzeknis Tautys teatra akteri.

Koncerta 2. daļā svātku nūskaņu izbūrs deju grupa “Dzirnas” Agra Danileviča vadeibā, kai ari laikmeteiguos dejis ar horeografi Liliju Liporu.

Koncerta režisore – Muora Zaļaiskalns.

Komentari slāgti.