Filozofs nu Dagdys. Nikolaja Loska bierneibys refleksejis

LaKuGa 15. Novembris, 2016. gods Comments Off on Filozofs nu Dagdys. Nikolaja Loska bierneibys refleksejis

Roksta autors: Arņs Strazdeņš

Latgolā dzymuši i kaidu laiku nu sovys dzeivis pavadejuši vairuoki vāluok cīši pazeistami pasauļa piļsūni, kuru vuords nareši Latvejā mozuok zynoms nakai uorpus juos. Aizviņ leluoks ir tūs cylvāku lūks, kas īsapazeist ar Marku Rotko i juo dorbim voi izzynoj ūtrā pusē Atlantejis okeana pazeistamū Brazilejis latvīšu filozofu nu Zviergzdinis pogosta – Stanislavu Ladusānu.

Vīns nu mozuok pazeistamuokajim pasauļa piļsūnim ir Kruoslovā dzymušais i Dagdā augušais krīvu tauteibys religiskais dūmuotuojs Nikolajs Loskis (1870–1965). Juo dzeive i darbeiba leluokajai daļai Latvejis sabīdreibys ir mozzynoma voi nav zynoma nimoz. Ari itys roksts nasnīgs padzilinuotu īskotu N. Loska sarežgeituos dzeivis krystceļūs, nu tymā spylgtai izgaismuoti juo bierneibys i pusaudža godi, kurus nuokamais filozofs pavadeja agruokajā Vitebskys guberņā – Dagdā i Vitebskā.

Eiss dzeivis guojums

Par N. Loska dzeivis laikā paveiktū vysupyrma līcynoj juo īvārojamais intelektualais montuojums. Sova 95 godus garuo myuža laikā originalais dūmuotuojs i vīns nu intuitivisma filozofejis pamatliciejim Krīvejā publicēja vaira nakai 15 apjūmeigus pietejumus filozofejā, kai ari nūlaseja vairuokys tyukstūšys lekceju Eiropys i Amerikys universitatēs.

Nikolaja Loska pazeistamuokūs dorbu vydā juoatzeimoj “Intuitivisma pamatuojums” (Обоснование интуитивизма, 1906), “Pasauļs kai organisks vasalums” (Мир как органическое целое, 1917), “Grybys breiveiba” (Свобода воли, 1927), “Dialektiskais materialisms Padūmu Savīneibā” (Диалектический Материализм в СССР, 1934), “Mistiskuo intuiceja” (Мистическая интуиция, 1941), “Dīvs i vyspasauļa ļaunums” (Бог и всемирное зло, 1941), “Krīvu filozofejis viesture” (История Pоссийской Философии, 1951). Lela daļa dorbu tulkuota angļu, vuocu i franču volūdā, juo pietejumi originalvolūduos pīejami ari Latvejis bibliotekuos.

N. Loska dzeive beja dinamisma pylna. Piec vuiceibom Vitebskys gimnazejā jis kaidu laiku vuicejuos Šveicē, bet 1891. godā suoce studejis Sanktpīterburgā – suokūtnieji fizikys i matematikys, bet piec tam viesturis i filologejis fakultatē. Īsuoktuos studejis tyka turpynuotys uorpus Krīvejis rūbežom – Šveicē i Vuocejā –, cikom beidzūt 1903. godā tuos vainaguojuos ar magistra gradu, bet 1907. godā ar doktora gradu filozofejā.

nikolajs-loskis1916. godā jis kliva par Sanktpīterburgys universitatis profesoru, tūmār 1917. godā pi varys nuokušī lelinīki dažus godus vāluok izsyuteja N. Loski nu vaļsts par padūmu varys kritiku i oficialai varai pretieju uzskotu pausšonu. Itymā situacejā Čehoslovakejis prezidents Tomāšs Masariks izaicynuoja N. Loski apsamest Prāgā i pījimt Prāgys krīvu universitatis profesora omotu, kū filozofs ari izdareja.

Ūtrū pasauļa karu N. Loskis sagaideja Prāgā, nu 1942. godā puorsacēle iz Bratislavu, kur tyka izraudzeits par Bratislavys universitatis profesoru, kara beigys filozofs sagaideja ite. Raugūt izavaireit nu turpmuokuos dzeivis socialistiskajā Čehoslovakejā, N. Loskis par sovu nuokamū apsamesšonys vītu izavēlēja Franceju, nu piec tam 1946. godā devēs iz ASV, kur docēja Stenfordys universitatē i gareigajā akademejā Ņujorkā, kur golvonūkuort studēja krīvu tauteibys studenti. Piec 15 godu prūmbyutnis ASV jis atkuortuoti atsagrīze Parīzē 1961. godā, palīkūt Franceis golvyspiļsātā da myuža golam.

Nikolaja Loska filozofiskī apceriejumi nav vīneigais rakstiskais aplīcynuojums juo darbeibai. Vaira nakai 20 sovys dzeivis godu filozofs veļteja autobiografejis raksteišonai, kurā detalizātai izstuostejs sovu dzeivisstuostu, kai ari tū, kaidu apstuokļu ītekmē veiduojuos i atsateisteja juo filozofiskī uzskoti.

Autobiografejis kai literara žanra sovdabeiba sliepās apsvārumā, ka tys ītver gon literaturys žanra komponentus, gon viesturis olūta īzeimis. Autobiografeja kai viesturis olūtu grupa ir plošai lītojama pietnīceibā, deļtam ka tuos zynuotniskais potencials īvārojamai paplašynoj viesturiskuo redzīņa apvuorsni veidūs, kaidūs tuo napīduovoj cytys olūtu grupys. Autobiografejis kompeksais saturs i daudzejuoduos izmontuošonys īspiejis snādz informaceju, kas cytkuort nabyutu fiksiejama, ļaunūt īsadzilinuot taiduos kategorejuos kai attīksme, emocejis, psihologiskuo atteisteiba i reiceibys motivaceja.

Saskaņā ar Nikolaja Loska dāla Borisa atmiņom 10 nūdaļuos strukturātū dzeivis stuostu juo tāvs suocs raksteit 1933. godā piec atsagrīzšonys nu ASV, kur skaitejs lekcejis filozofejā. Autobiografejis nūdalis, kuruos stuosteits par Dagdā i Vitebskā pavadeitū laiku, topušys da 1936. godam.

Pyrmuos bierneibys atminis. Kruoslovys laiks

1870. godā naktī nu 19. iz 20. decembri (piec jaunuo stila) Kruoslovā Onufreja i Adelaidys Losku saimē pīdzyma zāns, kam vacuoki deve vuordu Nikolajs. Nuokamais filozofs beja ostoitais bārns 15 bārnu saimē.

Kruoslovā Nikolajs pavadeja pyrmūs divejus sovys dzeivis godus. Ar itū vītu i tī pavadeitū laiku juo tuoluokajā dzeivē saistuos tikai vīna, nu cīši spylgta epizode. Jis aproksta kaidu gadīni, kū pīdzeivuoja, byudams napylnus divejus godus vacs. Tys beja kaids nūtykums ar suni, kurs najauši, skrīnūt garom taburetei, iz kurys stuovēja patvuors ar korstu iudini, apguoze tū, applaucejūt daļu nu zāna kermeņa. Lai gon nav īspiejams precizi pasaceit, voi itei epizode ir tikai šaļteņa, kū N. Loskis pīmiņ piec leidzcylvāku nūstuostim i īspiejamim apdaguma pādim iz kermeņa, ci ari jis itū epizodi paturiejs pruotā kai reali pīdzeivuotu, tai globojūt traumatisku pīredzi, kas īsaspīduse dzili atmiņā.

Dagdys laiks

Pirmī diveji Nikolaja dzeivis godi aizritēja Kruoslovā, nu piec tam, kod 1872. godā juo tāvs sajēme paaugstynuojumu – nu mežsorga par vaļsts īriedni, ījamūt tīsu izpiļdeituoja omotu, – vysa leluo Losku saime puorsacēle iz dzeivi nalelajā Dagdys mīstā.

Naatkareigi nu tuo, ka Losku saime beja skaitliski lela, Nikolajs auga vīnatnē. Treis nu bārnim, kas beja dzymuši pirms Nikolaja, nūmyra agrā bierneibā, bet obeji vacuokī bruoli tūšaļt vuicejuos gimnazejā Reigā, bet vacuokuos muosys izgleiteibys i omota vuiceišonuos nūlyukūs ilgstūši dzeivuoja pi saimis draugim. Vīneigi zāna muote dasavēre sovu atlasi i pastuoveigi sastuodeja jam kompaneju, nu ari juos uzmaneibu ar laiku daleja jaunuokī saimis bārni, partū Nikolajs beja spīsts meklēt veidus, kai sevi nūdarbynuot.

Par mīluokū zāna breivuo laika nūdarbi palyka skaiteišona. Sekuodams leidza tam, kai juo muosys vuicuos skaiteit, ari Nikolajs īsavuiceja skaiteišonys prasmi i dreiž viņ beja “apieds vysys gruomotys, kas pasatruopeja pa rūkai”. Zānu eipaši saisteja skaitomvīla par dobu i geografeju, bet kaidā bārnu žurnalā atrostais stuosts kļovu sulu tacynuošonu Kanadā pamudynuoja Nikolaju paraudzeit na tikai Dagdys bārzu, bet ari soldonūs kļovu sulys.

Nikolaja vacuoku lauleiba beja etniski i religiski jaukta. Muote Adelaida beja pūlīte, katuolīte, nu tāvs Onufrejs beja krīvs, pareizticeigais. Losku saimē bārni tyka audzynuoti kai pīdereigi tāva tauteibai i ticeibai.

Nikolaja tāvs izjuta dziļu mīlesteibu pret Krīvejis impereju. Jis augstu viertēja tuo laika imperatora Aleksandra II veiktuos vysaptverūšuos vaļsts reformys, kai ari ticēja namaineigai Krīvejis vareneibai. Itaida vaļstiskuo apziņa, patriotisms i ticeiba vaļsts vareneiba tyka īaudzynuota ari bārnūs. N. Loskis pīmiņ, ka bierneibā sapņuojs par Krīvejis varonumu: “Garajūs zīmys vokorūs, siežūt blokus muotei, es reizem jiemu sovu grifelis tāfeleiti i izvylku i tuos fantastiskuos Krīvejis konturys, bet tom blokus koč kaidys izdūmuotys vaļsts. Piec tam munā iztēlē tyka izspālāta dažaidu karu viesture i itū vaļstu teritorejis dasavīnuoja Krīvejis imperejai, bet tuos teritorejis pasaplašynuoja, cikom beidzūt puorjēme vysu.”

Nikolajs kūpā ar muoti bīži viņ devēs garuos pastaiguos pa Dagdu. Ilgstūšys pastaigys dobā palyka par īcīneitu nūdarbi ari tod, kod Nikolajs pīauga. Pastaigu laikā Nikolajs ar muoti nareši apmeklēja bazneicu. Jamūt vārā, ka pareizticeigūs klūsters bejs vairuoku desmitu kilometru attuolumā nu Dagdys – Kruoslovā –, Nikolajs pyrmū reizi tymā pabeja tikai desmit godu vacumā, nu jau agrā bierneibā jis bīži uzaturēja Dagdys katuoļu bazneicā, kur obeji ar muoti svātdīnēs guoja klauseitūs Mišu. Saskarsmis ar dažaidom konfesejom zānā radeja cīnu pret sevkuru ticeibu, kas apvīnuojumā ar zāna leū zynuotkuori i gribiešonu īpazeit i izprast religejis nūzeimi cylvāka dzeivē ar laiku nūbrīde leidz aizrauteibai zynuotniskā leiminī.

“[…] Bet mums Dagdā beja breineigs katuoļu klūsters, kas calts nu akmiņa. Svātdīnēs mes ar muoti – katuolīti – guojom klauseitūs Mišu. Pasasokūt itim bierneibys īspaidim i muotis dziļajai religiozitatei, maņ beja īspieja sajimt na tikai pareizticeibys, bet ari katuoļticeibys dīvkolpuojuma intimitati […]. Klūsters beja pīpiļdeits ar ļaudim; leluokūtīs tī beja zemnīki i jūs sīvys nu sābru cīmim, nalels skaits pūļu, puorejī – latvīši. […] Nikaidu naierteibu nu tuo, ka muote beja katuolīte, nu tāvs i mes vysi bārni pareizticeigī – nabeja.”

Nikolajs daleji identificēja sevi ar dzeivis vītu – Dagdu, kū saisteja ar tymā šaļtī pastuovušū Vitebskys guberņu. 19. godu symta 80. godūs Latgolys vuords vēļ nabeja radeits, partū ari vāluok, kod N. Loskis raksteja sovu autobiografeju, jis nūvoda nūsaukumu nalītuoja, bet tuo vītā Dagdu sauce par vīnu nu “Boltkrīvejis piļsieteņom”.

Nikolajs bīži sasatyka ar Dagdā dzeivojūšim žydim, kas ījēme cīši radzamu vītu mīsta dzeivē. 19. godu symta 80. godūs žydi veiduoja vaira nakai pusi nu kūpejuo vītejūs dzeivuotuoju skaita. Jūs vizualuo tāla kolorits i atškireiguo izaturiešona, tiergojūtīs Dagdys centrā, pīsaisteja zāna viereibu, i jis aizviņ vaira suoce interesētīs par žydu lyugšonom sinagogā i gareigajim ritualim dažaidu svātku laikā. Byudams pīaudzs, jis eipaši pīminēja, kai bierneibā ēds žydu soldonumus – opolys formys kūkys, kas captys nu kvīšu myltu, mada i ingvera.

Nikolajam beja deveni godi, kod juo saime sajēme ziņu nu Reigys par vacuokuo bruoļa Vitolda pošnuoveibys mieginuojumu. Iz Reigu nasakavejūt devēs Nikolaja tāvs, kurs paspēja satikt sovu mierstūšū dālu, sajamūt nu juo pyrmsnuovis viestuli, kurā Vitolds natīši nūruodeja, ka cīts nu depresejis.

Nailgi piec Vitolda bēru iz Reigu devēs ari juo muote, ar kuru kūpā itymā reizē brauce ari Nikolajs, kurs pyrms tam Reigā nabeja bejs ni reizis. Pyrma braucīņa iz “lelū pījiurys piļsātu” Nikolajs Reigu izatāluoja kai boguotu metropoli, kas sastuov nu marmora templim i pilim. Juo fantazeja baļstejuos puorskaiteitajā tekstā par senejom Atenom. Tūmār iluzeja sabruka šaļtī, kod jis Reigu īraudzeja sovom acim. Piļsāta vizuali beja daudz pīticeiguoka, nakai Nikolajs gaideja, nu Daugovys ītaka jiurā i jiurys bezgaleigais plašums, kura radeitajim īspaidim jis nūsadeve, vairuokys dīnys dzeivojūt Dubultūs, puisi pamateigi saviļnuoja.

Piec napylnu diveju godu, 1881. goda februarī, Losku saimi pīmeklēja nuokamais dzeivis satrycynuojums. Itūreiz ašņavoda pleisuma deļ nūmyra vīneigais saimis apguodnīks – Nikolaja tāvs. Tāvu paglobuoja Kruoslovā, bēris iz Nikolaju atstuoja spieceigu īspaidu, juo atmiņā leidz pat dzeivis brīduma godim dziļai īsaspīde duordūšuo skaņa, kas rūnās, matūt zemis sauvis iz tāva groba vuoka.

Tāva nuove naapšaubamai beja byutisks paviersīņa punkts vysu saimis lūcekļu dzeivē, bet eipaši tys ītekmēja juo sīvys Adelaidys tuoluokū dzeivi. Ryupis par juos saimis apguodi piļneibā izagula iz juos placu. Lai gon Vitebskys gubernis gubernators Viktors fon Vāls bejušuo vaļsts īriedņa saimei moksuoja 25 rubļus lelu kasmieneša pabolstu, ar tū beja par moz, kab uzturātu deveņu bārnu lelū saimi. Itymā finansiali i psihologiski smogajā šaļtī Nikolaja muote nūlēme, ka vysim juos bārnim, tymā storpā ari Nikolajam, ir juodaboj īspiejami loba izgleiteiba. Pyrms tam Nikolajs nabeja guojs iz školu, nu apkiereigais zāns prota raksteit i daudz laseja, partū muote poša jū sagataveja īstuojeksamenim Vitebskys klasiskajā gimnazejā. Nikolajs veiksmeigai izturēja īstuojeksamenu, partū 1881. goda rudinī suoce vuiceitīs Vitebskys klasiskajā gimnazejā. Jamūt vārā, ka attuolums nu Dagdys da Vitebskai beja puoruok lels, lai tū regulari izbraukuotu, Nikolajs īsakuortuoja školys kūpmītnēs.

Nu nūraideišonys leidz izraideišonai. Vuiceibys Vitebskys gimnazejā

Leidz školys gaitu suokumam Nikolajs beja audzs i školuojīs tikai sātys apstuokļūs. Jis beja minimali ticīs ar vīnaudžim i golvonūkuort uzaturēja storp pīaugušajim, kuri ryupējuos i pat izpiļdeja puiškina vieliešonuos.

Suocūt īt školā, Nikolajs beja spīsts nūmaineit pazeistamuos i drūšuos sātys sīnys pret svešajom i vēļ napzeistamajom školys telpom. Jauni beja na tikai vuiceibu i dzeivis apstuokli, bet ari cylvāki – vairuoki symti dažaidu vacumu grupu školānu. Da tam Nikolajs nabeja sasatics ar nacīneigu i nūraidūšu attīksmi, kas vārsta pret jū, nu jau pyrmajā dīnā školys zāni nasaudzeigai pazūbuoja i aizskuore naivū i byklū zānu, kurs itaidai školys bīdru reiceibai nabeja gotovs.

vitebska-19-gs-beigysVitebska 19. godu symta beiguos.

“Muni vīnaudži puorsvorā beja puordrūši trokuli. Jūs rupī i nareši nažieleigī jūki aizskuore mani leidz dvēselis dziļumim. Iz manis jī “uzamete” nasakavejūt. Muns uorejais izskots – izejamais tārps ar garajom biksem, solmu capure ar leņteitem, kū volkuoju pyrmuos dīnys, cikom sajiemu školys uniformu, kai ari muna kautreiba i pīkluojeiba pīsaisteja maņ huliganu uzbrukumus. […] Gudrais i izveiceigais, bet nakrītnais zāns Jodko daguoja pi manis i praseja: “Voi prūti spēlēt iz vejūlis?” – “Nā.” – “Es tev īvuiceišu. Salīc pierstus.” Es salīču pierstus, jis tūs satvēre i spieceigi pīspīde piersta augšejū lūceitovu apakšejai, rodūt naizturamys suopis, kas lyka maņ nu kryušu izalauzt vaidam. “Redzi, tu prūti spēlēt iz vejūlis,” īsasmēja muns mūceituojs, bet es navarieju aptvert, kai gon kaids var izaškiert par taidu mūceibu nūdareišonu sovam tyvuokajam, tymā šaļtī muni bīdri maņ suoce ruodeitīs kai radejumi nu cytu planetu,” itai sovu školys gaitu suokumu pīmiņ N. Loskis.

Vuiceibys školā Nikolaju puoruok nasaisteja, jis beja naapmīrynuots ar ostoņom latiņu volūdys stuņdem nedeļā, bet vuocu volūdys stuņdis Nikolajs atzyna par “pyrmklaseigom”.

Godu piec vuiceibu suokšonys gimnazejā iz Vitebsku puorsacēle Nikolaja muote, bruoli i muosys, kas deve īspieju aizīt nu kūpmītņu i dzeivuot kūpā ar saimi nalelajā kūka nameņā piļsātys nūmalē. Piec kūpmītņu pamesšonys Nikolaja i juo vīnaudžu sovstarpejuos attīceibys pasaslyktynuoja vēļ vaira, cikom beidzūt školys bīdri piļneibā puortrauce ar Nikolaju runuot. Nikolajs beja storp sovim vīnaudžim, kuri jū ignorēja i nūraideja. Zāns jutuos vīntuļš i atstumts, nu naīsadrūsynuoja syudzētīs školuotuojim voi muotei. Puordzeivuot divejus godus ilgū vīntuleibys i sovrupeibys laiku puiškinam paleidzēja religeja, kurā tys roda mīrynuojumu. Tikai piec tam, kod vacuokūs klašu mudynuoti, Nikolaja vīnaudži atsuoce ar jū runuot, nūsaskaidruoja, ka īmaslys streidam i ilglaiceigajam attīceibu puorruovumam beja tik nasvareigs, ka nivīns tū pat naatguoduoja.

losku-saime-1922Losku saime piec 1922. goda. N. Loskis nu lobuos pusis pyrmais.

Pusaudža godi atguoja na tikai ar fiziskom puormaiņom, bet ari nūpītnom izmaiņom Nikolaja pasauļa redzīnī i attīksmē pret religeju. Kai kotru godu, pavasarī Leluo gavieņa laikā pyrms Leldīņu gimnazejis audzieknim beja juoizsyudz grāki gimnazejis gareidznīkam. Kaidys grāksyudzis laikā bazneickungs vaicuoja Nikolajam, voi jis skaitūt romanus, iz kū Nikolajs atsaceja apstyprynojūši, pretī sajamūt nūpālamu i sūdu – kotra vokora lyugšonys laikā izdareit symts pasaklaneišonu, lai izpierktu itū “grāku”. Nikolajs naīsadrūsynuoja napaklauseit bazneickunga saceitajam i pazemeigi izpiļdeja symts pasaklaneišonu vokora lyugšonuos vysu atlykušū gavieņa laiku, nu itys gadīņs raiseja jimā dzilis puordūmys par Bazneicys autoritati i tuos puorstuovu tīseibom kontrolēt individa reiceibu. Puordūmys puorauga šaubuos par Bazneicys nūzeimi i pylnvarom sabīdreibā, cikom beidzūt napylna mieneša laikā jis izaškeire par nūsaviersšonu nu Bazneicys i religejis, iz laiku atsasokūt ari nu ticeibys Dīvam. Leidz tam religejā jis beja smielīs ticeibu i spāku vysgryutuokajūs sovys dzeivis breižūs, bet niu vīnā šaļtī zaudēja puorlīceibu par Bazneicys patīsumu i tuos napīcīšameibu sovā dzīvē.

Vāluok N. Loskis atzyna, ka tymā šaļtī – pusaudža godūs – jam blokus nabeja nivīnys autoritatis, kas paleidzātu izprast itū sarežgeitū situaceju, īspiejams, pījamūt atškireigu lāmumu. Ostoņus godus N. Loskis piļneibā beja atsasacejs nu religiskuos praksis i ticeibys Dīvam, pozicionejūt sevi kai ateistu. Atsagrīzšona pi Bazneicys nūtyka, puorsnīdzūt 30 godu slīksni.

19. godu symta beiguos Krīvejis imperejā aizviņ vaira suokce izaplateit dažaidu idejisku struovuojumu atzinis. Ari Vitebskys gimnazejis audziekni interesējuos gon par socialisma, gon zynuotniskuo ateisma i utopejis idejom. Vairuoki školys audziekni, tymā storpā Nikolajs, veiduoja nalelu grupu, kurys bīdri laseja tekstus i sovā storpā puorsprīde jaunuos idejis. Itei apoliptiskuo školānu grupa, kas sovā byuteibā leidzynuojuos literatu dūmubīdru pulceņam, pīsaisteja školys vadeibys viereibu, kurei skaiteja, ka grupā īsaisteitī školāni nūsadorboj ar pretlykumeigu “socialisma i ateisma propagandu”. Sūds par darbeibu itymā grupā beja borgs. Školys vadeiba pījēme lāmumu izslēgt divus grupys audziekņus nu gimnazejis, turkluot lāmums paredzēja, ka školānim nav tīseibu turpynuot vuiceibys kaidā cytā izgleiteibys īstuodē. Vīns nu izslāgtajim školānim beja ari Nikolajs, kas vāluok atzyna, ka par leidzeigim puorkuopumim Krīvejā draudēja ari borguoki sūdi, pīvadumam, cītums.

Izraideišona nu školys īrūbežuoja Nikolaja īspiejis Krīvejā. Jis apsazynuoja, ka turpynuot vuiceibys Krīvejis imperejā nabyus īspiejams, partū jis kūpā ar atskaiteitū draugu izaškeire par Krīvejis pamesšonu. Sajamūt vyltuotys ceļuotuoju pasis, kas ļuove emigrēt nu Krīvejis, pamete vaļsti, dūdūtīs iz Vuoceju, piec tam iz Austroungareju i vysbeidzūt Šveici, kas, leidzeigi kai daudzim cytim bieglim nu Krīvejis imperejis, beja drūsa patvāruma vīta.

Nūbeigums

Reši kurs apšaubeis tū, ka bierneibys īspaidim cylvāka dzeivē ir cīši lela, ka ni pat izškirūša nūzeime. Var izsaceit miniejumu par tū, voi N. Loskis myusu dīnuos byutu pazeistams kai religejis filozofs, ka bierneibā nabyutu audzs cīšā saiknē ar dažaidu tauteibu i religeju puorstuovim. N. Loska gadīņs aplīcynoj plaši zynomū paruodeibu, prūti, pīradzātais bierneibā apzynuotai voi najaušai ītekmej tuoluokū cylvāka dzeivi.

Zynuotniskys monografejis par Dagdā dzymušū krīvu dūmuotuoju pagaidom latvīšu volūdā nav, nu N. Loskis i juo darbeiba ir pietejuma objekts, kas byutu peļnejs padzilinuotu izpieti, koč voi tikai deļtam, ka N. Loskis ir sovpateiga personeiba ar interesantu dzeivis guojumu.

Komentari slāgti.