Pīduovojam Rasmys Sviklis dzejūļus, kai soka poša autore, dzejis raksteišona aizasuoce najauši, kod latvīšu volūdys školuotuoje uzdeve uzraksteit četrrindi par muojom, nu latgaliski suokuse raksteit pyrms sešim godim. Vaicojūt, kas īdvesmoj raksteit, Rasma atbiļd: “Doba, cylvāki, nūtikšonys, emocejis, vysa dzeive tuos gaišajuos i tymsajuos nūkruosuos. Reizem ari īsadvesmoju nu cytu autoru dorbim, kas eipaši uzrunuojuši.”

 

Jūceigs pasauļs

tu navari
pasauli puorgrīzt
jei grīžās kai gryb
i naapsastoj
nav vuordu
lai pasaceitu
kaids mīrs
tymā vysā
pošsaprūtams

tu navari
pasauli puorgrīzt

tikai šudiņ
snīgs
ūtraiži
nu zemis
iz dabasim
kreit

 

Vīns vuords

bolti putyni
sirdī smejās
vīns lobs vuords
ir pasaceits

i vyss…

 

Smaids

smaids bārna acīs
tik daudz prīcys
aizskrīn pakaļ
taurynam zylam
i aizpyuš pīniņu pūkys
viejā
smaids bārna acīs
tik daudz prīcys
skatīnī vīnā

 

Zīma

zīma
kai naizskaniejs
klīdzīņs
bārna osora
kai snīga puorsla
iz byuda nūkreit
i izalaiž

zīma
kai naizskaniejs
klīdzīņs
sasolušys osorys
klusys suopis
iz sirds

 

Mīrs

bolts mīrs
iz placa
muote rūku
nūlīk

 

Saulis začeiši

tik daudz gaismys
vīnā ocu skotā
nikuo daudz
bet sirdei
vīgļuok palīk
tovuos acīs
reita rosa
pučis zīd
i bārni smejās
tovuos acīs
gaisma speid
i saulis zači
sirdī kreit

 

Treisriņdis

zīmys vokors
ružovi dabasi
reit sirdī snigs

naeists spūžums
naeista prīca
ladā īsoluse lopa

laiks aiztak
caur pierstim
snīg

bolta ladapuče
lūgā smejās
kai gribīs rauduot

bolti albatrosi
māmi snīg
i lidmašinis kreit

aiz lūga putiņs
ustobā jasmina zors plaukst
jimā vīntuleiba

bolta sarma
mieneša meiteņa zvaigznis
nu dabasu sauc

bolta snīga puorsla iz placa
nikod naizalaiž
sorgeņgeļs

klavīru tausteni malnbolti
cik kruosaina mozaika
tauriņu simfoneja

boltā duorzā
kreimenis izzīdēja
pyrmuos snīga puorslys

 

Aizejūt

aizej bez vuordu
aizej ar klusumu
pierstu golūs
ar pīskuorīni
tauriņa spuornim
nūgluosti kotru snīga puči
kas ceļmolā zīd
ar acim pavodi
kotru saulstoru
kas pret vokoru īt

aizej bez vuordu
aizej ar klusumu
kaids pļovā
pyrms vātrys zīd
tovs pīskuorīņs
vysu pasaceis

 

Viests

putynu piedeņom
i saulis storim
pīpāduots snīgs
aust reits
tik breinegi teirs
kūku zorus
nūdzīd putyns
jaunu viesti
ziņojūt

puori boltim
snīgim
klusim sūlim
iz pierstu golim
zūgās pavasars

 

Muns pasauļs

aizmyga pasauļs muns
iz tovom rūkom klusi
i sepinēja sapynus
kū nikod nabeja sepiniejs

tukšā glīmežneicā
pasamūde smiļkšu gryuds
tik daudz syltuma
tovuos rūkuos
tik daudz
tukšā glīmežneicā
pērle augs

 

Uorpus laika

apsastuot uorpus laika
tai var tikai zīmā
boltūs putiņus raudzeitīs
i boltā dīnā

apsastuot uorpus laika
tai var tikai zīmā
īraudzeit klusumu
naktī i dīnā

apsastuot uorpus laika
tai var tikai zīmā
saprast cik esi seiks
raugūtis boltumā lelā

apsastuot uorpus laika
tai var tikai zīmā
kod stuņdinīki nūgrymuši
zam pyrmuo snīga

 

Patīseiba

saule nūrīt aiz lūga
kruosys pazyud

atīt tumsa
tys nikas
tu aizej
nassapielej ar vuordim

namaloj

patīseiba
lai cik tei ryugta

soldonuoka par
cārmyukšys ūgu

 

Myusu laikmatā

myusu laikmatā
snīgi snīg
vuordi
īraksteiti snīgā

sirds tik
snīguotys īt
i naaizmīg
pat mīgā

lada pučis
lūgūs doncoj
atej iz
soltuma svātkim

samoksoj
snīguotom plāšneicom
i nikod vaira
nateic breivē

myusu laikmatā
snīgi snīg

tys vyss
ir farss

i nikas
vaira napalīk

 

Meilums

kaida jūceiga
kaida sovaida gaisma
ap tevi
i tu atej tik klusi
kai nivīns namuok atīt
tu atej tik vīgli
kai lopa nūkreit nu kūka
i vyss
nikas vairs nav mūkys
tu atej i snēdz
sovys rūkys
i smaidi
i meilums
leidz pat horizontam
nūkluots…