Intelektualuos spēleitis: puordūmys par Raibuo stuostu kruojumu “Zalta tesmini”

LaKuGa 10. Janvars, 2017. gods Comments Off on Intelektualuos spēleitis: puordūmys par Raibuo stuostu kruojumu “Zalta tesmini”

Autore: Ligija Purinaša, Rēzeknis Tehnologeju akademejis akademiskuos bakalaura studeju programys “Filologeja” 3. kursa studeņte

Raibuo stuostu kruojums Zalta tesmini (2016) skaiteituoju var davest da vysaidu pīturu: da smīklu, da apstulbuma, da boltūs peleišu, da geibuļa, a, ka skaiteituojs byus gudrs, to i da dažu lītu saprasšonys. Skaitūt palīk baist – ka tikai sevi tī naīraudzeit, bet tok žālojami ir tī ļauds, kam datryukst pošironejis. A kurs saceja, ka bez plaušu navar dzeivuot?

Stuostu kruojumā īkļautī pīci stuosti (Bolti i nateiri, Cyrks, Slapkaveiba Aglyunā, Tostu Izdziniejs i Demo) sovpateigi īzeimoj vysaidys myusu dīnu teņdencis: globalizacejis i postpadūmu montuojuma siņtezi, emigraceju kai latgalīšu dzeivisveidu, birokratiskuos sistemys absurdumu, spīgeliešonūs modernūs tehnologeju (losi: socialūs teiklu) oporā i c. Itam smogumam sūpluok atsarūn vysaida veida cyļvieciskuos degradacejis sadzeiviskī vīglumeni. Par pīvadumu, stuostā Bolti i nateiri treis draugi sadola catūrtū i skaiteituojs var viņ pats raudzeit saprast, voi itei (moraluo) slapkaveiba ir vīna cylvāka sovdabeiga iznycynuošona voi vasala pasauļa i vierteibu izneikšona. Ruodīs, ka Raibīs itū ideju atteistej, īkodejūt karmys bumberanga priņcipu ari stuostā Cyrks, bet vysvaira – Tostu Izdziniejā. Sok, kotrs sajam tū, kas ir peļneits. I nav kū te daudz runuot.

Raibajam pateik kātavuot sovu skaiteituoju. Jis spielej poša radeitu spēli, i deļtam ir juobyun gotovam, ka jis izspēlēs sovu tuzu nagaideitai. I pats nasaprassi, kai paliksi par duraku, gūglejūt, voi ta teišom eksistej taids 76. benzins, ci raugūt saprast, deļkam stuostā Demo ir Tu i tu. Spēle i karnevals, mosku volkuošona i hiperbolizaceja – tys līk pavaicuot: A kai varātu byut eisteneibā? I suokt da apnikšonai vaicuot, kas vyspuor ir eistineiba? Sasamīrej, skaiteituoj, jam zeimuli i analizej. Kotra sovpateiba var palikt beistama, kotra spēleite var švaki beigtīs: Cyrka Alfreds mīļoj guni, Arlekins krota sirdi i uzavad kai maniaks, Tostu Izdzinieja Zigmārs teik aizsyuteits iz liftu sovu griekuleišu deļ…

Eisuok sokūt, veirīšu pasauļs ir veirīšu pasauļs. Ite ir vardarbeiba, ašnis, sūdi, kari i kareni, sovys kaisleibys i sovi poruodi, kas juoatdūd, patīseibys, kas juopasoka cytim i ari sev. A mīlesteibenis lai palīk cytim. Drusku lāskys tiks tim, kas datiks da gruomotys beigu – da stuosta Demo, kas varbyut ir taids.. atkluotuoks, minoreiguoks. Ite ašņa nav, bet ir taidys asociativys puordūmys, sasajimšona iz puormejom, paruodūt, ka ari veirīts ir cylvāks. I, saprūtams, itymā stuostā ir vīns nu šmukuokūs vyspuor skaiteitūs paralelismu: Cyti verās porno, a es īmu iz biblioteku. Tys ir muns fetišs. Tu maņ atguodynoj gruomotu. Es tevi varātum izsmaržuot kai gruomotu. Vacu voi jaunu – nav svareigi. Nui, taišņi tai – gruomotu. Attaisi pyrmū vuoku, puorškir cytu lopu. Kai runuot ar sīvīti vosorys sukneitē i vērtīs iz prīškejū mozgu, kurais navareigi raisuos vaļā. Varātum jai pasaceit, a reizē naārtai i skaiški. Dalic pi daguna. Kotra gruomota smuorduos sovaižuok. Kotra ar sova ilguma i nūilguma stuostu. Eista. Na tei, kas damiersta plauktā. Tai Tu poša īmi, poša nūīmi. (165–166. pl.)

Skaitūt Zalta tesmiņus, saprūti, ka vyss teik miereits intelektuali. Skaiteit Paulu Koelju varbyut i nav nuovis grāks, bet juo idejis puorjimt i buorsteit gon navajadzātu: A tys nabeja tovs meiluokais autors, voi tev taida nav? Kas tys vyspuor beja? Paulu Koelju? (125. pl.) Grāks ir byut cylvākam bez sova redzīņa, bez sova pruota. Ka nadūmuosi, to i tev kaids Tostu Izdziniejs nūraus piersteņus. Pa vīnam viņ. Par dorbim i nadorbim. Par tovom baimem īsavērt acīs tam, kas nūteik. Nu, i tam, kas siež tev golda ūtrā pusē. Ka vyspuor tī kaids siež.

 

Komentari slāgti.