Arņs Slobožanins: “Skaitu par sovu pīnuokumu aizstuovēt Kempu”

LaKuGa 19. Janvars, 2017. gods Comments Off on Arņs Slobožanins: “Skaitu par sovu pīnuokumu aizstuovēt Kempu”
Arņs Slobožanins: “Skaitu par sovu pīnuokumu aizstuovēt Kempu”

Intervejis autore: Laura Melne

Aizvadeituo goda beiguos socialajūs teiklūs izaplateja aicynuojums zīduot leidzekļus viesturiskajai eiskinai, kurā tyktu paruodeits 1917. goda apreļa Latgolys kongress. Tei dūmuota kai turpynuojums kinai “Gambits 1917”, kurā beja radzams Fraņča Trasuna i Fraņča Kempa dialogs pyrma kongresa.

Iz sarunu par kinu i juo redzīni par 1917. goda nūtikšonom aicynuoju viesturiskūs eiskinu idejis autoru Arni Slobožaninu, kurs nav tik latgalīšu muzikis, nu ari diplomāts viesturnīks. Kai pats smejās – viesturnīks, tei jau ir diagnoze.

 

Jaunajā, 2017. godā Latgolā paradzāts daudz vysaidu pasuokumu. Dzierdāts, ka daļa cylvāku prīcojās – beidzūt myus atguodoj, cyti otkon soka, ka paīs 2017. gods i otkon myus aizmierss. Kū tu par tū dūmoj?

2017. godā svieteisim symts godu nu 1917. goda, kurā beja vairuoki kongresi. Na tikai apreļa kongress, par kurū mes niu runuosim, tai sauktais “bazneickungu kongress”. 1917. godā beja ari decembra kongress (2. Latgolys kongress) i vairuokys cytys sapuļcis.

1917. gods beja cīši politiski i militari pīseitynuots gods na tikai Latvejā, bet vysā pasaulī piec div impereju sabrukšonys voi atsarasšonys iz sabrukšonys rūbeža. Tys deve īspieju varys vakuumā ar nacionalūs spāku i rītumvaļstu īintereseiteibys paleidzeibu atbaļsteit itūs spākus, lai vuojinuotu Krīvejis i Vuocejis imperejis, i dybynuot sovu vaļsti.

Runojūt par tovu vaicuojumu, grybātu saceit, ka taišni tai ari ir – atgoduoja, partū ka kaidam tys itūšaļt ir izdeveigi, var patierēt vaļsts naudu, sareikuot taidus mozus voi lelus vaļsts dybynuošonys svātkus. Nu ūtrys pusis – nūsvinēsim, i aizmierss, ar tū ari vyss beigsīs. Tikai myusu pošu ziņā ir tys, lai par mums zyna. Tikai myusu pošu ziņā ir tys, voi mes varim pastateit koč kaidus nūsacejumus, na tikai gaideit, ka kaids par mums atguodoj i īdūd kaidu kapeiku pasvinēt, bet ari ka mes poši izmontojom itūs symts godu svātkus, lai atguodynuotu par tim nūsacejumim i rezolucejom, i idejiskim struovojumim, kas vyrmuoja gaisā 1917. godā. Vīna nu idejom, kas tod veiksmeigi izaveiduoja, beja Latvejis vaļsts, kurū mes niu svinim. Kai mes tū svinēsim, kū mes atguoduosim, kū mes kritizēsim i kū mes slavēsim, ir tikai myusu ziņā.

Ir izveiduotys dorba grupys Reigā, Rēzeknē i pošvaļdeibuos… Puslatgolā nazkas nazkū sviņ. Nūsvinēs i aizmierss tod, kod nauda beigsīs. Tei ir forša īspieja pasvinēt, patierēt vaļsts naudu dažaidim projektim, daudzim ari spūdrynuot sovu tālu pyrms pošvaļdeibu vieliešonu. Latgola teik izmontuota kai instruments. Eistineibā gondreiž nivīnam, izjamūt myus pošus, naryup Latgola, lai kū ari saceitu.

Itymā godā ir paradzāta ari viesturiskuo eiskina, turpynuojums kinai “Gambits 1917”. Kaida ir jaunuos kinys ideja? Cik saprūtu, ir dūmuots paruodeit jau pošu kongresu.

Kina turpynuos pyrmuos kinys suoktū dorbu. Kristaps Rasims aba Fraņcs Kemps jau kinys nūslāgumā simboliski saceja: “Duorgais draugs, teikomēs kongresā!”

Ar dorba grupu vuiceisimēs nu īprīkšejuos kinys klaidu, ari jaunuo režisore Inese Mičule (Inese Mičule režisoris omotā nūmainejuse Juri Joneli – red. pīz.) nūruodeja iz lītom, kas varātu tikt izlobuotys. Ūtrei kina paruodeis pošu kongresu i jimā voldūšuos kaisleibys, bet nadaudz cytaidā formā. Naasu vēļ puorlīcynuots, partū naskrīšu nūtikšonom pa prīšku, bet byus īsaisteiti paskaidruojumi. Izaver, ka tys varātu byut leidzeigi BBC kinom, kur akteri rauga paruodeit viesturiskū nūtikšonu, bet viesturnīki fonā tū komentej. Itei beja Kristapa Rasima ideja, ari jaunuo režisore Inese Mičule saceja, ka dūma ir loba, koč ari es da gola vēļ navaru saprast, kai tys nūtiks. Bet fakts ir tys, ka dorbs ir īsuokts i varit sagaideit koč kū foršu. Cerams, ka tys dūs dziļuoku īskotu itymā viesturiskajā nūtikšonā.

Pyrmajā kinā daudzys lītys nasaguoja, kai dūmuots. Golvonuo ideja beja informēt cylvākus par tū, kas tī tyka lamts, paruodeit ari ūtrū medalis pusi. Mes vysu laiku dūmojam, dzeivuodami taidā nacionaluo romantisma gaisūtnē, ka vyss jau ir forši – mes asam Latvejā, Trasuns ir Dīvs i Kemps ir nūluodātais separatists. Muns pamatmierkis beja paruodeit Kempu kai tautiskū darbinīku, kuruo nūpalni ir tikpat leli kai Trasunam, i lauzt stereotipus, kas vēļ volda, par Kempu kai separatistu. Es ceru, ka piec juo 140 godu jubileja pasuokumim, kas ite apleik nūtyka, juo tāls tyks spūdrynuots i slave, kas jam pīsaīt, atjaunuota. Bet tū kinu var iztvert tik cylvāks, kuram ir prīškzynuošonys par kongresu. Cylvāks, kurs nikuo nazyna par kongresu, nasaprass, par kū vyspuor ir runa. Par pīmāru, pat kinys režisors Jurs Jonelis saceja, ka paguoja cīši ilgs laiks, cikom jis saprota, kaida ir tei “viesture viesturē”. Ūtrajai kinai juobyut lobuokai. Jei byus lobuoka. 

Vīna nu tovu atziņu piec kinys beja, ka vajadzeigi skaidruojumi. Voi ir ari kaidys cytys atzinis, varbyut dzierdieji kaidys puordūmys nu skateituoju?

Itei kina nav pīmāruota popkulturai i masu patārātuojam, jam jei byus nainteresanta. Tei vaira dūmuota cylvākim ar prīškzynuošonom, entuziastim, var kolpuot ari kai breineigs vuiceibu materials gon augstškoluos, gon vydsškoluos i pamatškoluos, kai ari cytur. Kina ir dūmuota nadaudz inteligentuokai publikai. Nazynu, voi tys ir labi voi švaki… Dūmoju, ka maņ vajadzātu prast savīnuot popularzynuotniskumu ar zynuotniskumu. Itūšaļt nav sasnīgta tik lela auditoreja, kai cerieju.

Kai ir ar atbiļsteibu viesturiskajai precizitatei – kinys veiduošonys procesā tei ir tova atbiļdeiba voi vēļ ar kū konsultiejīs?

Asu kinys idejis autors, nu tys nanūzeimoj, ka asu golvonais. Ruodīs, ka es veiksmeigi sadaleju dorbus, ļaunūt maksimali izapaust sevkuram dorba grupā īsaisteitajam cylvākam. Eistineibā es pat navaru saceit, ka ļuovu, es naasu liders. Kuģa kapteiņa tī nav, vysi ir ar sovu funkceju. Par finansialū i daleji ari organizatoriskū pusi atbiļd Andris Slišāns, i dūmoju, ka juo nūzeime sovā ziņā ir pat leluoka nakai muna. Taipat ari Valentins Lukaševičs, ar kurū mes obeji asam atbiļdeigi par viesturiskū pusi. Pyrmajai kinai jis radeja pamatu ar dialogim, kurūs saraksteja kūpā ar Oskaru Seikstu, es tū papyldynuoju ar sovim komentarim. Jurs Jonelis vyspuor pasaceja, lai es fiļmiešonys laikā jam nikuo nasoku i natrauceju struoduot. I pareizi dareja, partū ka tod jau muns uzdavums beja beidzīs, es vīnkuorši siedieju i vierūs, kai vyss nūteik. Jis sovu dorbu padareja cīši labi, taipat kai operators, grymātuoja, muzykys autors… Vysi īguļdeja sovu artavu. Tys ir absoluts bezpeļnis projekts, mes vēļ palykom ar jū minusūs.

Cik svareigi tev ir, lai kina atbylstu viesturiskajai precizitatei? Par pīmāru, kod runuoju par kinu “Gambits 1917” ar Kristapu Rasimu, jis saceja, ka varbyut ari koč kas Kempa i Trasuna dialogā nav bejs atbylstūši tam laikam.

Es dūmoju, ka tī tūmār varātu byut cīši atbylstūši. Prūtams, ka nav atbylstūša runys forma (volūda i tai tuoļuok), bet maņ ruodīs, ka saturs ir 90% atbylstūšs. Nu vysa tuo, kū asu skaitejs i viesturnīku dorbūs, i avīzēs, i obeju Fraņču atmiņuos, es nazynu, kur varātu byut munys klaidys. Maņ ruodīs, ka saturiski ir cīši pītyvynuots tam laikmatam.

Gon īprīkšejuos, gon ituos kinys izjimšonai teik vuokti zīduojumi. Voi natyka raudzeits raksteit kaidus projektus voi cytā veidā dasaisteit finansiejumu?

Redzi, parkū vyspuor ituos kinys ir… Nazkod, pyrms daudzu godu, beju sovam pasnīdziejam Henriham Somam stuostejs, ka grybātu paruodeit cylvākim tū, kū es pryncypā niu [ar kinu] ruodu. Kod tyka izveiduota dorba grupa Latgolys kongresa jubileja organiziešonai, Henrihs Soms, kurs ari tamā grupā beja, īsaceja, ka Arņam Slobožaninam ir idejis. Tod mani uzrunuoja Kulturys ministrejis darbinīki, aicynojūt prezentēt sovys idejis. Kulturys ministreja īdeve 23 tyukstūšys munai idejai – muzykaluos izruodis veiduošonai par itū pošu temu. Kai jau varbyut ir dzierdāts masu medejūs, vysnakauneiguokajā veidā munu finansiejumu pīsasavynuoja Daugovpiļs teatris. Jim gon nūteikti ir sovs skaidruojums par nūtykušū, bet fakts kai taids – jim ministreja pīduovuoja realizēt munu ideju voi ari realizēt kūpā ar mani, bet jī izdūmuoja, ka var realizēt sovu ideju. Teatrī beja īsadūmuojuši, ka varbyut varātu teiri simboliski mani pīsaisteit kai muzykys autoru voi koč kai tai. Kod es atguoju i suoču stuosteit sovu ideju par Kempu i Trasunu, tod mani, runojūt tautys volūdā, atšyva, pi tam vēļ puorlīcynuoja ministreju, ka es nikuo narealiziešu. Daugovpiļs teatris niu soka, ka naudu ir atskaitejuši atpakaļ, bet realitatē maņ ruodīs, ka jī vīnkuorši uzvess izruodi “Nūgrymušuo piļs”, kas ir Fraņča Trasuna dorbs. Tamā tiks paruodeits, kai Latgola ceļās, kai jimā ataust reits, ka vyss ir tik forši izadevs, kas ir absoluti pretrunā ar munu ideju. Muns mierkis beja pakužynuot latgalīšim nervus, pakužynuot Latvejai nervus i caur Trasuna i Kempa streidu paruodeit, cik itei Latvejis nūvodu “lauleiba” ir nasuse loba i cik švaka, paruodeit lītys, kas byutu juopaloboj. Cytaiž ir tai, kai runuojom suokumā – mes svinim, cik ir forši, ka nūdybynuojom Latvejis vaļsti, ka beja taids kongress – svinim, ka vyss beja labi. Tys drūši viņ ari ir ministrejis mierkis – tai svinēt. Bet muns mierkis ir paruodeit, cik daudz napadareitu dorbu mums vēļ ir prīškā.

Citiešu Fraņci Kempu, kurs 1916. godā raksteja: “Tyvynuošonuos baļtīšim mums nav nasuse nikuo loba. Jūs mierkis ir radzams kai iz dalnys – myus asimilēt, pīspīst runuot baļtiskai i piļneibā pazudynuot myusu kulturu.” Ruodīs, ka cīši tyvu mierkim ari ir. Satversmis sapuļcis laikā vairuoki tuos deputati saceja, ka latgalīšu volūdys sekys nav vālamys Latvejis vaļstei, koč i 1917. goda kongresā nu kluotyn asūšajim baļtīšu gūda delegatim, par pīmāru, Meierovica, izskanēja mutisks aplīcynuojums, ka myusu volūdys aizskaršona ir naīdūmojama. Kai redzim, Kempam beja taisneiba. Koč ari kongress i juo lāmumi beja lobuokais, kas tymā laikā varēja nūtikt ar Latgolu, Kempa dorbs vys vēļ ir naizdareits. Tū es gribieju akcentēt ar muzykaluos izruodis paleidzeibu. Maņ beja sūleits, ka tū ruodeis vysūs Latvejis teatrūs (i Līpuojā, i Reigā, i Valmīrā). Dūmuoju, cik forši, ka varēsim paruodeit Latgolys problemu, bet beiguos tyku apzogts i maņ pat nivīns naatsavainuoja. Kulturys ministreja reikuojuos cīši nakulturali.

Bet nav ļaunuma bez lobuma. Partū ir tei eiskina. I tei ir atbiļde iz tovu vaicuojumu, parkū teik vuokti zīduojumi, na pīsaisteiti leidzekli nu projektu. Maņ beja pīsaisteits finansiejums, kurū, īraugūt lelu naudu, savuoce kaids cyts. Tod es saprotu, ka vīneigais, kam varu uzaticēt, asu es pats i cylvāki, kurim tys interesej. Cytaiž Kulturys ministreja īlīk naudu lauvu būrī – īej i pajem. Ite es pīraksteju, lai cylvāki zīdoj, i nauda īguoja munā kontā. Ar tim 700 eiro ari izbraucem – sarunuojom apgierbus Nacionalajā teatrī, telpys Jugendstila muzejā, sarunuojom akterus, stilistus, operatorus. Mes ar Andri poši palykom nalelūs minusūs, bet mes tū padarejom.

Par kū itai kinai byus cyta režisore?

Tys juoprosa Juram Joneļam. Jam tyka pīduovuots turpynuot dorbu, bet jis atsasaceja, aizabyldynojūt ar sovu aizjimteibu, kas tai ari varātu byut. Jam ir cīši daudz dorba. Jis ilgi dūmuoja, bet tūmār pasaceja, ka nā.

Tu esi viesturnīks. Voi laika pūsmys, kū vysvaira esi pietejs, ir taišni itys, kas teik apsavārts kinā?

1917. godā mani interesej breiveiba. Muns uzvuords Slobožanins nūzeimoj breivpiļsātnīks, i nikuo es sovā dzeivē navierteju tik augši kai sovu personeigū breiveibu. Latgalīšim itys gods beja vīneigais breivais gods nu 13. gs. ceiņom ar vuocu ībruciejim, kod jī poši varēja lemt, kas ar jim nūtiks. Nikod vaira latgalīši breivi nav bejuši, i es nazynu, voi byus. Partū mani cīši interesej tys laika pūsms – 1917. gods. Tys ir laika pūsmys, kod “vara mātuojuos iz īlys”. Tys beja storprevoluceju periods, autonomeju gods Krīvejā. Vysys tautys praseja pošnūteikšonuos tīseibys, [izskanēja lozungs] “breiva Latveja breivā Krīvejā”. Kemps gribēja breivu Latgolu breivā Krīvejā.

Mani cīši uzrunoj tys laika pūsmys. Pyrmkuort, deļ munu uzskotu. Ūtrkuort, deļ Latgolys lokalpatriotisma. Treškuort, Latgola ir vīta, kur es dzeivoju, i tuos viesture mani interesej.

Saceji, ka Kempu vēļ skaita par separatistu. Nasabeisti, ka niu tevi suoks skaiteit par separatistu?

Drūši viņ, ka skaiteis cylvāki, kurim ir cīši moz smedziņu. Voi mani tys uztrauc? Uztrauc drusku. Es naasu nikaids separatists, vysod asu bejs i byušu Latvejis patriots. Latgola bez Latvejis i ūtraižuok nav īdūmuojama. Es skaitu, ka storp Latgolu i puorejū Latveju ir līkama vīnleidzeibys zeime. Tys ir nasaraunami. Bet tymā pošā laikā es otkon citiešu Kempu: “Vīnuoti, bet na vīnaidi.”

Latgolys viesturnīki ir sasadalejuši div nūmetnēs: kempisti i trasunisti, bet jī obeji padareja daudz loba (ari daudz švaka). Es nagrybu izceļt ni vīnu, ni ūtru. Nu, jemūt vārā, cik nūnycynuots beja Kemps, es skaitu par sovu pīnuokumu, cik nu es tū varu ar sovom zynuošonom i īspiejom, jū izceļt, paviļkt iz augšu. Tys, kū tūlaik padareja Trasuns, beja pats lobuokais liktiņs Latgolai. Kas byutu, ka nabyutu kongresa? Latgola, dreižuok vysa, palyktu Krīvejis sastuovā i juos liktiņs varātu byut leidzeigs kaidam Pīdnestrys apgobolam. Bet Kempu es grybātu aizstuovēt, partū ka 1917. goda pavasarī nivīns nazynuoja, kas nūtiks tuoļuok. Kemps dūmuoja, ka byus demokratiska Krīveja, ari puorejā Latvejā tūlaik runuoja tikai par Latvejis autonomeju Krīvejis sastuovā. Kemps skaiteja, ka tys nav vajadzeigs, ka mes vysi taipat palīkom Krīvejis sastuovā – kod byus īspieja, tod ari dybynuosim [Latvejis vaļsti]. Kemps navarēja zynuot… Juo mierki beja nasavteigi i tam laikam pareizi. Piec tam jau Kemps vaira nikuo nasoka, jī ari Saeimā ar Trasunu vīns ūtru draudzeigi papyldynoj. Tys tikai aplīcynoj tū, ka jī eistineibā beja iz vīna viļņa. Bet Kempa dorbs, kurū Trasuns raudzeja padareit Saeimā, beja napadoroms tymūs apstuokļūs. Kempam beja taisneiba vysūs punktūs, kū jis lyka prīškā Trasunam. Trasuna leluokuo klaida beja raksteitu garanteju napraseišona nu delegatu, kas atsaroda kongresā. Ka byutu paraksteits, tod nabyutu vaicuojumu, tod byutu vīgļuok.

Komentari slāgti.