Pyrmuo Latgolys kongresa gūdam: pa materialu pādim

LaKuGa 14. Februars, 2017. gods Comments Off on Pyrmuo Latgolys kongresa gūdam: pa materialu pādim
Pyrmuo Latgolys kongresa gūdam: pa materialu pādim

Autore: Lideja Leikuma, Latvejis Universitatis profesore, Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis lūcekle

 

Dreiži Latgolys Studentu centrs sajims ar 13. februari datātu Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis atsasaukšonu iz sovys atkluotuos viestulis (26.01.2017) par uzrokstu latgalīšu rokstu volūdā Rēzeknē stotamajam kongresa monumentam. Komiseja LgSC aicynuojumu skaiteja par svareigu, itū vysu laiku ir nūtykuse komisejis lūcekļu aktiva e-sarakste, diskutejūt par atseviškom volūdys niaņsem. Pi vīnuota sliedzīņa dīvamžāļ natykom, i par uzroksta galeigū redakceju komisejis lūcekļu dūmys dalejuos (5 : 5). Par komisejis lāmumu tiks publiskuots tuos pusis teksts, kuramā ir komisejis vadeituoja. Dīvamžāļ lingvistiskī argumenti izaruodeja mozuok svareigi par vīnys dalis komisejis lūcekļu lelū respektu pret „aktivistim” nu molys (bolsuotuoju argumenti: ļauds saikli „i” turiešūt par krīvu volūdys elementu, ar tū mes nu seve tik atgryusšūt i tml.).

Tai kai bolsi dalejuos iz pusem, ir dereigi redzēt i paanalizēt obejis teksta redakcejis. (A teksta tuo – vysa vīna riņdeņa!…)

Par oficialu pīduovuotais izaver itai:

1917. goda 26.–27. aprelī (p. v. st.) itymā vītā kinoteatrī Diana“ nūtyka Latgolys kongress, kurs pījēme viesturiskū lāmumu par apsavīnuošonu ar Kūrzemi un Vidzemi.

Par naoficialu tykušais ir itaids:

1917. goda 26.–27. aprelī (p. v. st.) itamā vītā kinoteatrī Diana“ nūtyka viesturiskais Latgolys kongress, kas lēme par apsavīnuošonu ar Kūrzemi i Vydzemi.

Kai redzim nu sorkonuo īkruosuojuma, pamata atškireibys ir treis: 1) nūruodomuo vītnīkvuorda saskaņuojumā, 2) atškireigu saikļu lītuojumā i 3) saknis patskanī saliktiņa pyrmajā daļā vuordā Vydzeme.

Komentari:

1. Lūkomūs vuordu saskaņuošonā ar lītvuordim da šam tics īvāruots P. Stroda īzeimātais škeirums piec lītvuorda dzimtis (šys – šymā, šei – šamā, tys – tymā, tei – tamā), kurs paturāts i jaunuokuos gramatikuos, nūruodūt, ka izlūksnēs sīvīšu i veirīšu dzimtis lokativa formys parosti naškir. Ap Rēzekni itys jaukums nūtics iz veirīšu dzimtis pusi, tī soka: itymā vītā, itymā kūkā. Ka ir izlūksnis, kur nūtics ūtraižuok (kur soka: itamā vītā, itamā kūkā) – voi tys tik svareigi, ka ap Rēzekni runoj veirīšu dzimtis formys?! A kur tod palīk gramatika? Kai lai roksta tys, kurs roksta latgaliski, i kū lai bārnim vuica školuotuojs? Cikom lykums ir, vyss skaidrys (rokstu volūda navar sevī ījimt vysys izlūkšņu formys!), a kod lykumu nūjauc?…

2. Cik daudzi latgalīši dabeigā runā lītoj vīnuojuma saikli „un”? Itūreiz sprīdiejim par argumentu naderēja pat pošu gataveitajūs „Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumūs” (2008) nūdrukuotais: „Savīnuojuma saiklis i, kurs radīs nu vacuokys formys *ir, lītojams bez īrūbežuojuma.” (51. lpp.) Pretarguments beja: vysi i turūt par krīvu volūdys vuordu, vysim i saistuos ar nakūptu latgalīšu volūdu! Tik ar kū lobuoks vuocu saiklis un, kurs latgalīšu rokstūs īguojs caur religiskajim tekstim nu lejslatvīšu, kaidu volūdys „teireibu” nazy paruoda tys?

3. Vydzeme ir saliktiņs nu vyds + zeme, partū vuords rokstoms ar cītū y. Tai kai itys saliktiņs ir jauns, jū bīži dzierd runuotu kai latvīšu literarajā volūdā (leidzeigi kai vīna daļa runuotuoju soka Latgale, na viesturyskū formu Latgola), tik voi tai byutu i juoroksta? Trymdys latgalīši raksteja piec M. Bukša i J. Placinska, kur: Vydzeme, vydzemnīks, i mums byutu juodora taipat.

Viesture atsakuortoj! Kai 1908. g. O. Skryndys gramatikā ītyka lasīt, na laseit, moziņš, na mozeņš, dzeivīte, na dzeiveite; kai 1933. g. P. Stroda gramatikā palyka vacas, na vacys, zemes, na zemis, zērni, na zierni, mōte, na muote, tai ar Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis 2017. g. 13. februara lāmumu baļsteitais „un” viļksīs vēļ paaudžu paaudzēs (ka itū īsacejumu Dūme respektēs i tai īkaļs pīmineklī), vuicūt latgalīšim runuot „smolkai”, runuot pa vuocu kungim. Patīseibā ar saikli i mes asam tyvi i lītaunīkim, i senejim pryušim, i, nui, slavu tautom taipat, partū ka saiklis „i” (radīs nu senejuoka *ir, kū ruodejs jau J. Endzelins) ir baltu-slavu kūpmonts!

Atlaidit, jaunuo audze, ka cikom kas sovūs guodūs naasam vareiguoki!…

Komentari slāgti.