Roksti latgaliski. 3. nūdarbeiba

LaKuGa 15. Februars, 2017. gods 1

Pīduovojam vīnkuoršā tekstā raksteitus svareiguokūs latgalīšu rokstu volūdys nūsacejumus i iz tim baļsteitus aizdavumus, kab pasatrenēt raksteit latgaliski.

Pamats aizdavumim jimts nu 2007. godā LR Tīslītu ministrejis Vaļsts volūdys centra izdūtajim Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumim.

 
3. NŪDARBEIBA

Latgalīšu volūdā, taipat kai latvīšu volūdā, ir atgrīziniskī darbeibys vuordi, kuru atgrīziniskuma pazeime ir golūtne -tīs (attīceigi latvīšu literarajā volūdā — -ties).

Saleidzynuosim.

mozguot — mozguotīs

skrīt — skrītīs

runuot — runuotīs

klauseit — klauseitīs

Nabyutu nikaidu lelūs problemu, tik atgrīziniskajim darbeibys vuordim, taipat kai cytim vuordim, ari goduos, ka prīškā saknei stuojās prīdieklis. I taidūs gadīņūs latgalīšu rokstu volūdā vuorda daļa, kas nūruoda atgrīziniskumu, īsakuortoj storp prīdiekli i sakni.

I taitod itei svareiguo vuorda daļa ir -sa-: nūsamozguot, īsaskrīt, sasarunuot, puorsaklauseit.

Izjamūt gadīņus, kod vuords suocās ar iza- voi aiza-: izamozguot, izaskrīt, aizarunuot, aizaklauseit.

(Gadīņūs ar iza- i aiza- nu atgrīziniskuos vuorda dalis ir puori palics viņ a — viesturiski ir bejs: izsamozguot, izsaskrīt, aizsarunuot, aizsaklauseit, bet runys atvīgluošonai s ir pagaiss.)

 

Svareigi!

Latgalīši ir ļauds, kas vysu saprūt ar pyrmū reizi, deļtuo atgrīziniskuo vuorda daļa juoizmontoj tikai vīnu reizi. Taupeisim runys resursus! Taitod napareizi ir raksteit gon -sa- storp prīdiekli i sakni, gon golūtni -tīs vīnā vuordā: nūsamozguotīs, īsaskrītīs, aizarunuotīs, aizaklauseitīs — itai narokstom!

Ari itys ir svareigi!

Īvāruosim gramatikys lykumus. Nav pīļaunams raksteit piec dzierdis, pīmāram, “acasēst”. Pareizi ir: atsasēst. Vuordam ir prīdieklis at-, atgrīziniskuo daļa -sa-, sakne sēs- i golūtne -t.

Raksteit itai latgaliski (acasēst) byutu tys pats, kas latvīšu literarajā volūdā raksteit “sviesc” (sviests).

Ir ari atgrīziniskī lītvuordi, ari tim atgrīziniskuo vuorda daļa (-sa-; izjamūt iza- i aiza-) stuojās storp prīdiekli i sakni (ka vuordam ir prīdieklis).

Pasarunuošona (navys pasarunuošonuos), īsaklauseišona (navys īsaklauseišonuos), izastaiguošona, aizastruoduošona.

Atšķireibā nu latvīšu literaruos volūdys latgalīšu volūdā napagaist saknis pādejais leidzskaņs itaidūs gadīņūs:

Krist —> krisšona (latviski – krišana)
Mest —> mesšona (latviski – mešana)
Guozt —> guozšona (latviski – gāšana)

 

Puorbaudi sevi!

Pasatrenej — pīroksti latgaliski!

satikties, iekliegties, izkliegties, iepirkties, noliekties, izpeldēties, atvadīties, piekāpties, pielasīt, izlasīt (grāmatu), pievilkties, aizmirsties, aizrakties, iekārtoties, atvilkties, izsmieties, iepatikties, atēsties.

Paraugi tagad pats atvasynuot latgaliski lītvuordus ar -šona!

Grīzt, svīst, beļzt, lyuzt, sveist, aust.
 
 
Puorejuos nūdarbeibys meklej pošvuiceibys materialā Vuicīs raksteit latgaliski!, aizdavumu atbiļdis atrūnamys ite.