Roksta autore: Dagneja Dudarjonoka 

 

Pamateigu puorsteigumu ar sovu daleibu televizejis šovā “Lauku sēta” mums beja saryupejušys Rūžkolnu pogostā dzeivojūšuos smaideiguos muosys Jolanta i Jogita Augšpūles. Kai jau zynoms, juos beja tuos šova dalineicys, kas tyka da šova finalam. Itūgod golvonuo bolva par kuru sasaceņte dalinīki, beja “Fiskars” dorba instrumenti pīcu tyukstūšu vierteibā. Šovs tyka filmiets pārnejā vosorā, tok tik naseņ, janvara suokumā, beidzēs tuo puorraideišona pa TV. Iz sarunu ar muosom teikomēs jūs dzymtajā sātā Lelajūs Stradišķūs.

Augšpūļu saimē jī ir četri bārni – diveji bruoli — Juoņs i Jurs i divejis muosys – Jolanta i Jogita. Niule lelajim bruolim jau kotram sova dzeive – sova saime, sovi dorbi. Juoņs turpynoj saimnīkuot tāva Jura i muotis Veltys zemnīku saimisteibā, bet bruoļs Jurs ar saimi niule dzeivoj i struodoj Ikškilē.

Par jūs lelū saimi varātu raksteit vēļ, nu itū reizi vaira parunuosim ar muosom i par jūs vosorys pīdzeivojumu – daleibu LNT šovā “Lauku sēta”.

Kai jius izdūmuojot, ka ir juopīsadola “Lauku sētā”?

Jogita: Es jau īprīkš, 2012. godā, beja pīsasacejuse daleibai itymā šovā, bet natyku. Beja cīši daudz grybātuoju, lela atlase. Itūgod jau beja izdūmuots, ka dalinīki vareis pīsasaceit pa divi. Tymā laikā es beju praksē Guļbinē, puorskaiteju škārsteiklā, ka ir dasasaceišona 2016. goda“Lauku sētai”. Zvaneju Jolantai, saceju, ka dasaceišu myus obejis i nūsyuteišu myusu biļdi. Tai kai Jolantys atbiļde beja: “Jā, labi syuti!” — es ari nūsyuteju. 

Jolanta: Kod Jogita man zvaneja, es tū nauztvēru nūpītnai. Dūmuoju, jei jau reizi beja dasacejuse, natyka – ūtru reizi ari natiks… 

Jogita: Puorguoja kaida šaļts, sajiemem aicynojumu iz atlasi. Sadūmuojom, ka jūka piec varim nūbraukt. Tei atlase nūtyka Reigā, LNT studejā.

Piec tuo, kū ruoda pa TV, navar eisti saprast, cik daudzi jums eisti beja juostruodoj?

Jogita: Eistineibā beja cīši daudzi juostruodoj. Varbyut vaira filmieja tod, kod nastruoduojom, navys struoduojom. Jī ceņtēs filmēt šaļts, kur nūteik kaidys diskusejis ci koč kaida jūkuošonuos. Partū ka tys jau ir šovs, lai byutu cytim interesanti vērtīs. Cīši moz paruodeja tū realū dorbu.

Jolanta: Niule, verūtīs televizorā, vyss izaver pavysam cytaiži. Pa televizoru ruoda tikai dalinīkus kadrā, bet eistineibā vysu laiku apleik beja lela rodūšuo komanda, daudzi vysaidu cytu cylvāku – skaņuotuoji, operatori, intervietuoji, režisori, paleigi, fotografs.

Cik daudzi nūtykumu i informacejis palīk aiz kadra?

Jolanta: Cīši daudz, cīši daudz palīk aiz kadra. Kod verīs pa televizoru, vyss izaver cīši vīnkuorši. Vysys tuos emocejis nav radzamys. Skateituojs nikod nasaprass i navarēs īsadūmuot, kai tys vyss beja. Tys ir pavysam cytaiži, nakai izaver.

Jogita: Vysu šova laiku myus pavadeja spylgtys emocejis, kū navar izstuosteit. Tū var tikai pīdzeivuot.  Beja pat taidys šaļts, kod kuaids varēja pasaceit: “Čau!” i tu iz reizis suoc rauduot, pats pat nasaprūtūt deļkuo… Nazkaids saspryngums.

Varbyut spēlē iz nervim syta tys, ka tei ir sveša vide, sveši cylvāki, tevi vysu laiku filmej i koč kū līk dareit…

Jogita: Pyrmū laiku beja lels stress i sprīdze, tu napuortrauktai izatrauc, kas nūtiks, kas filmēs. Nu vysa tuo sasprynguma suopēja golva.

Jolanta: Kod nu reizis vēremēs šovu pa televizoru, pyrms tam apsprīdem – naz, kaidi poši trokuokī kadri tyks paruodeiti. Bet nā, da gola izaruodeja, ka vyss beja dīzgon labi. Mes jau ari nazynuojom, tymuos intervejuos kū vīns pa ūtru kurs stuosta…

Voi, pīsadolūt šovā, jums beja koč kaids plans, strategeja – kaidys jius byusit, ar kū atsaškiersit nu cytu dalinīku?

Jolanta: Es nasaceitu, ka mums beja taids baigais plans. Šova laikā, es varbyut drusku pībremzieju sovys emocejis. Nasagrybēja koč kaidus škandalus taiseit. Jogita mani bīži mīrynuoja.

Jogita: Tuos kamerys suokumā drupeit satrauce. Piec tam ruodejuos normali, ka kaids īt pakaļ i koč kū filmej.

Jolanta: Man ari beja pagryuts deļtuo, ka es asu pīroduse byut pa sātu, asu taids sātys cylvāks i pieški es beju paceli nu vysim sovejim i vēļ nadreikstieju ar jim sasazynuot…

Jogita: Es to gon varu mienesi naatbraukt iz sātu, maņ tys ruodīs normali.

Jolanta:  Es vīna navarātu tū vysu izturēt. Cīši labi, ka mes bejom divatā. Dorbi nabeja pats gryutuokais.

Kū jiusu draugi, saime saceja, ka jius pīsasacejot daleibai itymā šovā?

Jolanta: Mums zynuoja tikai saime. Draugim mes eisti nasacejom. Cyti beja drusku sirdeigi, ka, redz, mes jim nikuo napasacejom, ka asūt kaidi nūslāpumi, bet mes nagribiejom tai vysim stuosteit… Lai byutu puorsteigums, lai byutu interesanti vērtīs. Kod mes atbraucem iz sātu, cīši daudzi vacuokim, bruolim vaicuoja: “Nu nasok, ka tu nazyni rezultatu?” Bet jī teišom nazynuoja, leidz 5. janvara catūrdinei, kod beidze ruodeit šovu. Jī vērēs taipoat kai cyti. Mes nasacejom.

Jogita: Nivīns jau mums natic, bet nu tys tai beja.

Jolanta: Bet tai vacuoki myus atbaļsteja, ka mes guojom. Nu tāvs tik saceja, voi tod teišom sātā nav kuo dareit. (Smejās.) Bet nu, lai mes īmūt, lai puorbaudūt vīna ūtru. Mama beja tikai par. Bruoli ari grybēja, lai mes vinnietu.

Es dūmoju, vysi myusu pusis cylvāki grybieja, lai jius vinnietu.

Jolanta: Jā, nu nasaguoja. Tys tai forši beja, ka myus atbolsta, ka verās. Vairuok nu fanim es sajutu uzmaneibu tod, kod šovs beja beidzīs.

Jogita: Jā, tymā vokorā tys beja taids viestuļu i zvonu spruodzīņs. Myus atbaļsteja draugi, myusu pazinis, nūvoda cylvāki, kuri myus zyna ci tāvu voi muoti pazeist. Tymā vokorā, kod šovs beidzēs, mums raksteja viestulis socialajūs teiklūs, nu cytu nūvodu, nu Bauskys, nu Kuldīgys ar aicynojumu braukt gostūs. Ari nu Ventspiļs raksteja cylvāki. Tys tai ruodejuos interesanti, ka piļneigi napazeistami roksta…

Jolanta: Maņ ari ir bejs, ka veikalūs voi cytuos sabīdryskuos vītuos cylvāki pīvierš viereibu. Pīmāram, pušdīņu puortraukumā beju nūguojuse iz kopejneicu paēst, koč kas aiz mugorys pajūkuoja: 
“Vai zvaigznes arī grib ēst?. Es atsaceju, ka zvaigznis ari ād. (Smejās.) Bet reali jau naasam nikaidys zvaigznis. Parosti cylvāki, kai vysi. Nu labi, pīsadalejom šovā, paruodeja pa televizoru, bet nu tuo nikas daudz nasamaina.

Jogita: Mes napīsadalejom, lai palyktu pazeistamys, lai myus ruodeitu pa televizoru. Tys beja vīnkuorši izaicynojums. Puorbaudejums. Avantura. I grybiejuos ari tūs “Fiskars”instrumentus. Grybātu paduovynuot vacuokim, jī byutu vairuok prīceiguoki,nakai ir pošlaik.

Jolanta: Daudzi raksteja, ka — vecāki var lepoties ar jums. Es tik teišom dūmoju, ka jī tū var dareit.

Skaiteju internetā, ka daudzi gribieja, lai jius uzvarit…

Jogita: Jā, daudzi raksteja, kai vajagūt vysim sasamest deļ tim “Fiskars”instrumentim deļ myusu.

Jolanta:  Kod beidzēs šovs, nuokušā dīnā, es nūguoju pīktdīnē iz dorbu, maņ kolegi paduovynuoja “Fiskars” ponnu i nazi. Tei beja kai mīrynuojuma bolva. Jogitai ari. Tys beja tai cīši jauki nu jūs pusis. Jī atbaļsteja i cerēja. 

Tod saīt, ka jius itymā šovā pajiemet savu vītu ar čaklumu?

Jogita: Divejis reizis mes bejom kai čakluokuos atzeitys — pyrmajā i pādejā raidejumā.

Tys, ka jius asat nu dzeraunis,jums koč kai paleidzēja šovā?

Jolanta: Jā, mes taidys spieceigys. Bet beja taidi dorbi, kai byuvnīceiba, kur mums vajadzēja tuos muojenis ceļt, kas it kai vaira ir veirīšu dorbs. Mums byuvnīceibys jūmā nabeja nikaidys pīredzis, partū ka parosti sātā tūs dorbus dareja bruoli.

Jogita: Cīši daudz spīde iz iztureibu. Partū ka vysu laiku vajadzēja vysu dareit dreiži. Beiguos tī aizdavumi ari beja daudz gryutuoki. Kod beja pādejais aizdavums, es jau dūmuoju, ka Jolanta golus atdūs. (Smejās.)

Jolanta: Tī beja tei zuoluoja īreikuošana. Tys beja nanormali gryuts. Mes nikod īprīkš tai nabejom aizadūmuojušys, kai taidu zuoluoju kluoj. Mes parosti sātā darejom, kai jau cyti saceja — nūber zemi i īsiej zuoli. Bet, kod ir juoaprūk zeme, tūlaik juorūk tī zuolis pakluojeni, juovad i juosalīk… Tys beja smogai.

Jogita: Piec tam ari iz reizis beja pusfinals i finals. Beja sajiuta kai taidam nūdzeitam zyrgam.

Jolanta:Mums pusfinalā beja vīna veiksme —aizkurynuot gunkuru i izkuopt stobā. Divejis veiksmis navar byut. Es ari tī čeikstieju, peikstieju, ka navariešu… Bet, kod vajadzēja, es izkuopu stobā i mes īkiurem tū gunkuru. Tai mes tykom finalā. Piec tam nūguoju da tuo stoba, dūmuoju, ka ir juoizkuop vēļ reizi, bet es navarieju — beja paniskys bailis. Nav saprūtams, kai es varieju tod, pyrms pusstuņdis, izkuopt…

Jogita: Ari tys gunkurs — vyss beja tik škeists, puors stuņdis īprīkš beja nūlejs leits, gryuts beja īkurynuot. Jolanta atnese kuorklu lopys, tuos gon labi aizguoja. Tai mes ūtruos puordadzynuojom tū aukleņu i tykom finalā.

Jolanta: Reali mes izdarejom vysu tū pošu, kū pyrmuo komanda. Kod Rūdis atnese eistū atslāgu, mes ari jau skriejom ar pīktū atslāgu. Mes tikai lānuok skriejom… Maņ beja drusku škrobe.

Jogita: Bet nikuo, puordzievuojom.

Jolanta:“Ar smaidu uz lūpām” stuoviejom finalā. Ir juoprūt zaudēt. Nu, nabeja tei lela zaude…

Jogita: Nu beja jau. Bet taipat mes asam daudz īgivušys — kameruos runuot i ryudejums.

Kai jius asat mainejušuos piec šova? Kaidi īgivumi?

Jolanta: Es vairuok nūvierteju Jogitu kai cylvāku, kai muosu…

Jogita: Mes agruok variejom pīzvaneit vīnu reizi nedēļā vīna ūtrai, tys beja piļneigi normali. Niule, ka jei kotru dīnu napīzvona, ruodīs jūceigai. Mums ir mīluokys, lobuokys attīceibys.

Tod saīt, ka šovs jius satyvynuoja.

Jolanta:Jā, es dūmoju, ka myusu attīceibys ir palykušys lobuokys, vīnnūzeimeigi. Es varbyut vaira nūvierteju, iz kū Jogita ir spiejeiga, partū ka es agruok naticieju, ka jei varātu, kur izkuopt. Maņruodejuos,nu, ka es varātu, nu na jau Jogita, betniu ruodīs – Jogita varātu, na jau es. Vīna ūtrai tik cīši naapneikstam — varbyut ari asam izaugušys…

Kai ir jaunīšam mienesi dzeivuot bez veikala, telepona i interneta?

Jogita: Nu suokuma beja cīši gryuts pīrast. Bet iz beigu, kod palyka nazcik dīnu da šova beigou. mums vairs navajadzēja telefona, nikuo vairs navajadzēja.

Jums ar zyrgim ari nabeja nikaidys pīredzis…

Jolanta: Nu jā, nu molys verūtīs, ruodīs, nu kas tys zyrgs, bet kod tu siedi jam mugorā… Maņ beja baist. Ar jim ir juoprūt, kod tī juodavalk, kod tī juodasyt kuojis, tī ir juozyna…

Jogita: Vyss kas beja ar zyrgim saisteits, maņ beja baileigi, gon maudynuot, gon staiguot ar jim reizē.  (Mums sātā koč kod seņ beja zyrgs, kaidus 15 godus atpakaļ…) Nabeja pīrosts ari tys, ka pa goldu staigoj kozys. Vīnu reizi Jolanta koč kū dareja pīsalīkuse iz jai iz mugorys izlēce koza – stuov i verās apleik. Vēļ beja vīns smīkleigs gadīņs. Mes rokom tūs zuolis kvadratus, aplūkā beja taids draiskuleigs zyrgs Rufuss. Mes tī struodojam, jis pīīt Jolantai nu aizmuguris (Jolantai beja iuzys ar gumeju), pajam ar zūbim tū iuzu molu, atvalk i palaiž. Jolanta tai sasabeida… Tys beja smīkleigi.

Jolanta: Jā, taids tys zyrgs beja, kūde vysur, kur var īkūst. (Smejās.)

Voi jums beja ari kaids breivais laiks?

Jogita: Nā, nabeja.

Jogita: Pīmāram, tū zuoluoja kluošonu paruodeja 5 minotys, bet reali mes jū kluojom 18 stuņdis.

Jolanta: Vēļ vīns taids pīdzeivuojums, kū mes piec šova izdarejom, — sataisejom tetoviejumus. Grybējuos koč kū taidu izdareit, kas palīk pruotā i vīnoj. Obejom divom vīnaidus — spuoris. 

Jogita: Eistineibā, es dūmoju, ka itys pīdzeivuojums ir naaizmierstams. Niule kai atguodynojums i suvenirs sekcejā stuov “Lauku sētas” škeivs, nasasysts. Rūdim ar Mairitu ari palyka, cyti reali laseja lauskys, lai par pīmiņu palīk… Vēļ mes gribim īraksteit tuos vysys serejis, kū ruodeja pa TV, lai piec tam varātu pasavērt i par sevi pasasmīt.

Šovā jius bejot vīnys nu taidom pozitivuokajom, varēja redzēt, ka jums nav vīnolga, ka jius paruodeis. Taidu atbiļdeibys sajiutu varēja just…

Jolanta: Es drusku par tū dūmuoju, kai es izavieršu. Beja šaļts, kod teišom grybējuos nūsalomuot, bet es raudzeju sevi drusku nūtureit. Varēja jau, prūtams, ļaut sovom emocejom vaļu, bet deļkam tys ir vajadzeigs…

Jogita: Beja taidi dalinīki, kas nikur nastruodoj, kam nikas itymā šaļtī dzeivē naiņteresej, i jim beja vīnolga, kai jūs paruodeis… Es grybātu, lai cylvāks, mani īraugūt, smaida, navys nūsavierš.

Es vēļ redzieju tū sereju, kur jums vajadzēja zyrgim capureitis tambureit…

Jolanta: Rūkdorbi nav myusu stypruo puse. Školā, kod vajadzēja kū adeit voi tambureit, parosti taņte vysu paliedzēja. Tymuos šaļtīs, kod līk dareit tū, kū naprūti, –izīt taida panikys lēkme ar dūmom: “Es navariešu, es naprasšu, maņ nasaīs”, tod nūsamīrej i verīs, kū vari dareit lītys lobā. 

Jogita: Da gola mums saguoja zyrga “Čuču capure”. Daudzi saceja, ka poša smukuokuo bejuse. Es nūtamburieju vīnu peineiti, Jolanta šyva, bet rezultats beja lobs.

Jolanta: Itymā šovā ir juobyun gotovam vysaidim aizdavumim, na tikai lauku dorbim. Mumsruodejuos, kas tī gryuts, lauku dorbus mes pīrodušys dareit… Bet tī daudzi aizdavumi taidi pagryuti beja, naikdīniški. Beja aizdavumi, kuri lobuok saguoja maņ, kuri – Jogitai. Tai mes vīna ūtru pavylkom.

Jogita: Kod vēremēs īprīkšejū sezonu, ruodejuos, ka tī nav nivīna taida dorba, kū es navarātu izdareit.

Jolanta: Vysu šova laiku beja sajiuta, ka esi īgrūžuots, ka esi kruoteņā. Ka tev kaids soka, kas ir juodora, ka tu navari pamest teritoreju.

Jogita: Pyrmuos dīnys tu tam vysom pretojīs, a piec tam pi tuo pīrūni i ruodīs, ka vyss ir labi… Tod dūmoj, kai tys byus, kod tiksi pacelii nivīnsnasaceis, kas tev kuramā šaļtīir juodora. 

Jolanta: Kod beidzēsšovs, beja sajiuta kai breivam putynam – tu vari dareit, kū grybi.

Jogita: Kod tu beidzūt esi tics breiveibā, prīceigs ej pa piļsātu, nivīns jau nazyna, kur tu beji, bet ir taida jūkaina sajiuta, ka vysi zyna…

Kai jums beja otkon īīt atpakaļ kasdīnā?

Jolanta: Es iz reizis nūguoju struoduot, partū kabeidzēs atvalinuojums. Nabeja taida eisti puorejis perioda. Dorbā beja pagryuts īsasasuokt, partū kamienesi nikas natyka dareits.

Jogita: Cytim rodejuos, ka tu mienesi atsapyuti.

Jolanta:Maņ dorbā praseja, kur es beju nūbraukuse… Es tik smaideju, nazynuoju, kū eisti saceit… Mes daudzi navariejom ari stuosteit.

Jogita: Šova laikā mes sovā storpā, taipat kai sātā i niule, ari runuojom latgaliski, tī var dzierdeit… Grybātu pasaceit ari cytim jaunīšim, ka ir izdeveiba, var paraudzeit pīsadaleit. Dzeivojam tok vīnu reizi. Ir interesanti, ir interesanti…