Damierstais Latgolys kongresa dalinīks: latvīšu strielnīks podporučiks Donats Lāčkājs-Lācis

LaKuGa 22. Marts, 2017. gods Comments Off on Damierstais Latgolys kongresa dalinīks: latvīšu strielnīks podporučiks Donats Lāčkājs-Lācis

Autors: prof. Ēriks Jēkabsons, LU Viesturis i filozofejis fakultate

Latgolys kongresa prīškviesture

Itūgod palīk 100 godu, kūpš Rēzeknē nūtyka pyrmais Latgolys kongress, kurs palyka par pagrīzīņa punktu vysys Latvejis viesturē. 1917. goda 26.–27. aprelī (piec jaunuo stila 9.–10. majā) sasapuļceja 232 pogostu, piļsātu, sādžu, organizaceju i latvīšu strielnīku pulku puorstuovi, kuri piec tuo, kai kongresu atstuoja 39 delegati Fraņča Kempa vadeibā, pījēme lāmumu, ka Latgolai juoapsavīnoj ar Vydzemis i Kūrzemis (tai skaitā Zemgalis) latvīšim, i īvielēja Latgolys Pagaidu Zemis padūmi.

Izcyluokūs kongresa dalinīku vydā beja aktivi Latgolys latvīšu nacionaluos atmūdys darbinīki Jezups Rancans, Fraņcs Trasuns, Ontons Laizans i daudzi cyti. Kongresā aktivi pīsadaleja ari karaveiri (beja pījimts lāmums, ka kongresā juobyun 2–4 delegatim nu kotra latvīšu strielnīku pulka).

Tai kai kongresu apdraudēja naideigi nūskaņuotūs īdzeivuotuoju daļa, latvīšu strielnīku rezervis pulka podporučiks i latvīšu strielnīku izpyldkomitejis (t. s. Iskolastrels) Latgalīšu sekcejis prīšksādātuojs Juoņs Rubuļs iz Rēzekni atvede na viņ strielnīku delegatus, bet ari aptuveni 40 strielnīkus pasuokuma apsorguošonai.

Kongresa dalinīks Donats Lāčkājs-Lācis

Vīns nu kongresa dalinīku beja latvīšu strielnīku pulka viersnīks Donats Lāčkājs-Lācis, kura vuords, atškireibā nu cytu, jau nūsauktūs, kongresa dalinīku ir praktiski damiersts. Vystik ir pamats dūmuot, ka strielnīku delegatu grupā podporučiks Lāčkājs-Lācis beja vīns nu vodūšajim, izreizis piec vadeituoja J. Rubuļa.

Dzims 1895. goda 20. augustā Leivuonu pogostā. Saime vāluok puorsacēle iz Reigu, kur puiss pabeidza piļsātys školu. Reigā Pyrmuo pasauļa kara prīškvokorā beja izaveiduojušys na tikai vysai stabilys latgalīšu katūļu draudzis bazneicā, bet ari vairuokys sabīdriskys organizacejis, taida veida bīdruošonuos aplīcynuoja nacionaluos pošapzinis pīagumu. 1914. godā suocēs Pyrmais pasauļa kars, bet Latvejis teritorejā karadarbeiba suocēs 1915. godā.

Piļsātys dzeivi kars beja īspaiduojs, bet na piļneibā puorvierts. Suocēs evakuaceja, īdzeivuotuoju dūšonuos biegļu gaituos iz Īkškrīveju, ari papyldu mobilizaceja.

1915. goda julī ari Donats tyka mobilizeits. Suokumā jū īdaleja 1. artilerejis rezervis brigadā, bet jau augustā – 192. kuojnīku rezervis bataljonā. Vystik, tai kai Donats beja pabeidzs piļšātys školu, jis dreizumā tyka nūsyuteits iz 3. Moskovys praporščiku (jaunuokūs viersnīku) školu. Školys četru mienešu kursu D. Lāčkājs-Lācis (krīvu dokumentūs — Lāčkājs-Lāče) beidze 1916. goda februarī. Piec tuo jis suoce juonuokuo viresnīka dīnasti 7. rezervis bataljonā (vāluokajā pulkā), nu kura augustā tyka nūsyuteits iz froņti – 6. Tukuma latvīšu strielnīku bataljonu (rudinī puorformeits par pulku).

Pulks aktivi pīsadaleja Zīmyssvātku kaujuos, cīšūt lelus zaudiejumus. Par kaujuos izruodeitū varūneibu D. Lāčkājs-Lācis tyka paaugstynuots par podporučiku i apbolvuots ar Svātuos Annys IV škirys ordeni ar uzrokstu “Par drošsirdību”.

Krīvejis februara revoluceja izraiseja straujis puormainis ari strielnīku pulka īkšejā dzeivē. Izaveiduoja strielnīku pulka izpyldkomiteja, kurā tyka īvālāti puorstuovi nu dažaidu strielnīku vīneibu i grupu. 18. aprelī 6. Pulka karaveiri (latgalīši) īvēlēja D. Lāčkāju-Lāci par Iskolastrela latgalīšu sekcejis lūcekli. Vēļ piec dažu dīnu, 26. aprelī, mynātuo sekceja nūsyuteja jū kai puorstovi iz Latgolys kongresu Rēzeknē.

Kongresā D. Lāčkājs-Lācis tyka īvālāts par Latgolys Zemis padūmis lūcekli, bet jam beja juoturpynoj ari karadīnaste i jis atsagrīze sovā pulkā, nu kura 29. junī tyka komandāts iz latvīšu strielnīku pulka izpyldkomiteju.

Augustā jū paaugstynuoja nuokomajā dīnastis pakuopī – par poručiku. Tymā laikā disciplina armejā turpynuoja brukt, i sakarā ar atsarosšonu komandiejumā Iskolastrelā i Latgolys Pagaidu Zemis padūmē augustā D. Lāčkāju īvēlēja ari par Leivuonu pogosta zemstis sapuļcis (pošvaļdeibys) prīkšnīku, rudinī Latgolys Pagaidu Zemis padūmis Nacionaldemokratu frakceja izvierzeja jū par kandidatu Krīvejis Satversmis sapuļcis vieliešonuos Vitebskys guberņā nu 12. saroksta. Tymā gon jis natyka īvālāts. Vaļstī i Latgolā asūšajā pīfroņtis jūslā suocēs boļševiku apvārsuma izraiseituos puormainis, kas nūsarysynuoja reizē ar jaunuos Padūmu Krīvejis i Vuocejis mīra sarunom Brestā.

1918. goda februarī, sarunom iz laiku teikūt strupceļā, vuocu karaspāks vysā froņtē devēs iz prīšku, faktiski nasastūpūt nūpītnu pretesteibu nu izjukušuos Krīvejis armejis pusis. Vysa Latgola tyka vuocu okupacejis varā. D. Lačkājs turpynuoja piļdeit Leivuonu pogosta pošvaļdeibys vadeituoja omotu.

1918. goda nūgalē Reigā tyka proklamāta Latvejis Republika, vuocu karaspāks suoce evakuētīs, cikom Latgolā īguoja Sorkonuo armeja, nūdybynojūt boļševiku režimu. 1919. goda 20. janvarī D. Lāčkājs-Lāče tyka mobilizeits Sorkonajā armejā i īcalts par Daugovpiļs apsardzeibys bataljona komaņdiri. Leidzeigi kai daudzim cytim, ari jam jaunuo vara napatyka, tam sekuoja bejušuo viersīka konflikts ar boļševiku vadeibu, deļkuo 28. martā jis dezertēja, suocūt globuotīs mežā Vuorkovys pogostā, natuoli nu saiminīkam Velkmem pīdarūšajom sātom. Maja suokumā, beidamīs tikt atrosts, jis izlēme īsaisaisteit ceiņā pret boļševikim, jis atstuoja Latveju i devēs iz Donys ūgļraktuvu rajonu Ukrainā.

Maja beiguos jam izadeve puorīt froņti, i juņa suokumā jis īsastuoja ģeneraļa Antona Deņikina komandeitajā Dīnvydkrīvejis Breivpruoteigūs armejā – 2. Ģeneraļa Markova viersnīku pulkā, kur D. Lāčkāju īcēle par voda komandiri. Sekuoja kaujis ar sorkonajm pi Harkovys, Kurskys, Jeļecys i Voronežys, kur 28. oktobrī jū īvaiņuoja ceiņā ar padūmu 5. Armejis vīneibom i evakuēja iz uorsteišonu slimineicā Pjatigorskā.

7. novembrī jis tyka atlaists slimeibys atvalinuojumā iz diveju mienešu, bet 26. novembrī suoce struoduot par gruomotvedi Deņikina karaspāka Puortykys apguodis puorvaļdē Pjatigorskā. 1920. godā piļšātu ījēme Sorkonuo armeja. Jaunajai varai gruomotvedeibys specialisti beja vajadzeigi, i D. Lāčkājs turpynuoja dorbu Tverys gubernis puortykys komitejā, nu jau boļševiku varys apstuokļūs, bet nu 1921. goda struoduoja par dorbvedi Kaukaza mineraliudiņu puorvaļdis dorznīceibys nūdaļā, piečuok – otkon Tverys gubernis puortykys puorvaļdē.

Itymā laikā jam izadeve nūkuortuot atsagrīzšonys dokumentus, i 1922. goda janvarī D. Lačkājs-Lācis atsagrīze dzimtenē – naatkareigajā Latvejā. Suokumā dzeivuoja Reigā, kur tyka registreits Latvejis armejis rezervē kai viersleitnants (1931. godā beja vairuoku nedeļu apvuiceiba 12. Bauskys kuojinīku pulkam Daugavpilī).

Piec tam D. Lāčkājs-Lācis suoce struoduot Īkšlītu ministrejis Pošvaļdeibu departamentam pakļautajuos īstuodēs – pošvaļdeibuos dzymtajā Latgolā. Suokumā nu 1929. goda Dagdys pogosta vaļdē par dorbvedi (vīnlaikus jis tyka īcalts ari par pogosta aizsorgu nūdalis prīkšnīku), piec vairuoku godu jis struoduoja leidzeigā omotā Leiksnys pogosta vaļdē.

1935. godā Dagdā atsakluoja īvāruojams naudys iztryukums, pret D. Lāčkāju-Lāci izvierzeja apsyudzeibu, i jis tyka apcītynuots. Piec lītys izmiekliešonys jū nu Daugovpiļs cītuma izlaide, ļaunūt struoduot par Bikernīku pogosta vaļdis sekretara paleigu (acimradzūt pīzeistūt par navaineigu voi puorkvalificejūt nūdarejumu par nūlaideibu). Piec vaļsts okupacejis 1940. godā pošvaļdeibuos nūtyka īvāruojomys puormainis, i julī D. Lāčkājis-Lācis tyka iz laiku īcalts par atstuodynuotuo pogosta sekretara pīnuokumu izpiļdeituoju. Juo tuoluokuos gaitys nav zynomys, vīneigi skaidrys, ka jam izadeve izavaireit nu represeju. Jis myra Reigā 1971. goda 18. junī, paglobuots Meža kopūs.

Donats Lāčkājs-Lācis 1917.–1918. godā beja vīns nu aktivuokūs Latgolys latvīšu sabīdriskūs darbinīku, bet juo dorbuošonūs puortrauce Krīvejis Piļsūņu kara nūrisis. Juo karaveira gaitys i liktiņs labi ilustrēja Latgolys latvīšu sarežgeitū situaceju 1917.–1920. godā, kod daudzus nu jūs kars, okupacejis i boļševiku režims īmete myusdīnom gryuši īdūmuojomūs apstuokļūs i situacejuos, vīnlaikus līdzūt aktivi īsasaisteit ceiņā par tom idejom, par kuruom jī poši beja dedzeigi bolsuojuši Latgolys kongresā Rēzeknē. Vysleidz jau ar pīsadaleišonu itymā īvāruojamajā nūtykumā jī ir īrakstejuši sovu vuordu Latgolys i Latvejis viesturē. Ari Donats Lāčkājs-Lācis.

 

Karteņa: Latvejis Nacionaluo arhiva Latvejis vaļsts viesturis arhivs

Komentari slāgti.