Hārdroka grupa “Fenikss” nu Ludzys

Hārdroka grupa “Fenikss” nu Ludzys

Autors: Arņs Slobožanins

Vairumam Latgolys muzykys klauseituoju nav zynoms, ka vēļ pyrms “Borowys MC” i “Bez PVN” darbeibys suokuma beja muziki, kas latgaliski izpiļdeja na tikai tautysdzīsmys i šlageri, bet ari tymā laikā aktualū hārdroku. Grupa “Fenikss”, kas sovus zīdu laikus pīdzeivuoja paguojušuo godu symta 80. godu beiguos i 90. suokumā, itūpavasar otkon apsavīnuos, lai 5. majā snīgtu koncertu Rēzeknē, “Latgalīšu nakts” pasuocīnī. Grupys “Dabasu Durovys” solists Arņs Slobožanins apsarunuoja ar grupys lideri Aleksandru Cunski.

Kotrai grupai ir prīkšviesture. Kas beja pyrms “Feniksa”?

Suocem spieļuot, kod vuicejomēs pamatškolā. Tys beja septeņdasmytūs godu vyds. Suocem kai vysi – spieļuojom dančus. Tūlaik jūs apmeklēja cīš daudz cylvāku, i spieļuošona beja “dzeivajā”. Nu tuo laika ari izaveiduoja grupys kūduls – es i basgitarists Olegs. Vyspuor – vysvaira mums mainejušīs bundzinīki – kūpā beja vasali septeni, treis dīvamžāļ jau tymā saulē.

Kai suocet spieļuot hārdroku? Tymā laikā Padūmu savīneibā tys nabeja plaši pīejams – beja “aizlīgtuos muzykys” sarokstā.

Nabeja tai, ka pi myusu naatguoja Rītumu īroksti – tū straumi apturēt navarēja. Klausejomēs Led Zeppelin, Rainbow, Aerosmith, Judas priest. Ituos grupys ari veiduoja myusu muzykalū gaumi – attīceigi taidu muzyku arī suocem spieļuot. Ite laikam juosuoc stuosteit par myusu “zalta sastuovu”, ar kuru ari palykam atpazeistami i dabuojom panuokumus. Mes jau kaidu laiku spieļuojom ar stabilu sastuovu, es beju vokals, bet tod saprotu, ka vajadzeigs taids eists Power vokalists. Paleigā atguoja myusu grupys atbaļsteituojs i draugs – praktizejūšs uorsts, kas struoduja Kuorsovā i Ludzā. Jis maņ saceja: „Klausīs, pi manis beja atguojs iz pījimšonu vīns puiss – jam ir eistais bolss. Jemit jū grupā!” Tai mums pīsavīnuoja Viktors Baikovs, kurs jau pyrmajā mieginuojumā myusus puorsteidze ar naatkuortojamu vokalu. Grupa beja nūkomplekteita. Vēļ napīminieju bundzinīka Andra Boļševiča – ar jū mums saskanēja vyslobuok. Kai jau minieju, beja 7 bundzinīki, bet Andris beja vyspīmāruotuokais.

Jiusu grupys leluokuo daļa ir krīvvolūdeigī, kai suocet dzīduot latgaliski?

Pyrmom kuortom, sevi skaitom par latgalīšim. Vysim beja rodūs latgalīši. Kaidam muote, kaidam baba. Mes dzeivuojom Latgolā – taitod latgalīši i volūdai, kaidā runojam, nav nūzeimis. Viktors vyspuor ir lels latgalīšu volūdys entuziasts. Tys beja dabiski i pošsaprūtami, ka dzīšmu teksti beja latgaliski. Par myusu veiksmeiguokū dzīsmi skaitom “Latgalīt”, kurai par pamatu jēmem vītejuos ailineicys dzejūli. Tagad napasaceišu juos vuordu – pīmiņu viņ, ka jei beja nu Mērdzinis i tys aiļu kruojums beja izdūts divdasmytajūs godūs. Maņ patyka, kai tuos aiļu ryndenis “elpoj”. Dzīsme izapeļneja klauseituoju atzineibu ari pyrmajā “Latgolys televizejis muzykys festivalā” 1992. godā Rēzeknē. Ar cytim dzīšmu tekstim cīši paleidzēja draugi, rodi, ari vītejuo bibliotekare Ludzā.

Pastuosti par jiusu aktivuokajim i ražeiguokajim godim!

Tys beja ostoņdasmytūs godu beiguos i deveņdasmytūs godu suokumā. Piečuok dīvamžāļ suocēs bardaks – poši jau zinit. Bet pa itū laika šaļti paspiejom izspieļuot konkursūs – gon “Līpuojis Dzintarā”, gon festivalā “Durvis”, gon ari “Mikrofona aptaujā”. Beja lobi panuokumi, i ījēmem lobys vītys. Pasaruodeja dzīsmis ari angliski i krīviski. Beja koncerti Reigys sporta pilī i pat Moskovā. Izdarejom dažus studejis īrokstus. Gribiejom īt leidza laikam – filmiejom pyrmūs videoklipus. Tūlaik Ludzā beja vīna voi divejis VHS kamerys. Cylvāki, kuri filmēja, beja cīš atsauceigi i izpaleidzeigi. Videoklipi tūlaik beja lela ekstra – reši kurais varēja jūs atsaļaut nūfilmēt. Varbyut byusit pamanejuši, ka tī ir uzjimti vīnā kadrā, bez montažys. Deļtuo vajadzēja kuorteigai jūs īstudēt, lai skateituojam nabyutu garlaiceigi. Video filmeiti Ludzā i Kuorsovā.

Jiusu vokalists Viktors nanūlīdzami ir breineiga bolsa eipašnīks, tagad Power vokalisti ir ratums

Grupys zīdu laikūs myusu vokalists beja cīši atsataisejs – guoja uorā taida energetika! Ka jam beja attīcegais nūskaņuojums i frizura – jis atguodynuoja Frediju Merkuriju, kas, nanūlīdzami, beja vīns nu juo elkim. Vyspuor mes grupā pīvērsem lelu viereibu dzīduošonai. Piec īspiejis cīškuok dzīduojom daudzbaļseigi, kas ir rakstureigs glemroka grupom.

Kū dorat niule, jūprūjom spieļojat muzyku?

Nu muzykys aizīt navar. Prūtams, ka spieļojam, bet niule na vaira hārdroku. Es, pīmāram, īsavuiceju spieļuot saksofonu i dorbojūs grupā “Farmazon”. Viktors veiksmeigai dorbojās grypā “Taizel”.

5. majā byus Latgolys Kongresa symtgadei veļteits festivals “Latgolys muzykys nakts” i Fenikss atdzims!

Nui, sagataveisim 20 minotu garu koncertu. Ar napacīteibu gaidom sovus kuodreizejūs fanus i ceram uzrunuot ari jaunūs. Grybu vēļ pībiļst, ka cytreiz maņ ir nalela ryugtuma sajiuta, kod muzykys mīļuotuoji apgolvoj, ka tikai divtyukstūšajūs godūs pasaruodeja pyrmuos modernuos gryupys, kas dzīduoja latgaliski. Tei, kai redzit, nav taisneiba. Latgalīšu modernajai muzykai ir daudz garuoka viesture. Deļtuo, vēļ vaira gaidom pīktū maju.
Teikomēs koncertā!

 Paļdis par sarunu!

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
28
Cat
18:30 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 28 @ 18:30 – 20:00
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
19:00 Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ CATA kulturys noms
Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ CATA kulturys noms
Mar 28 @ 19:00 – 21:00
2024. gods zīmā i pavasarī – nu janvara da apreļa – popularuo šlagermuzykys grupa “Galaktika” dūsīs Latvejis koncerttūrē, kurys laikā tiks prezentāts ari jaunais albums “Mums pieder tik daudz”. Koncerti nūtiks gondreiž vysu Latvejis piļsātu[...]