Latvejis Nacionalajā viesturis muzejā atkluos div Latgolai veļteitys izstuodis

LaKuGa 29. Marts, 2017. gods Comments Off on Latvejis Nacionalajā viesturis muzejā atkluos div Latgolai veļteitys izstuodis
Latvejis Nacionalajā viesturis muzejā atkluos div Latgolai veļteitys izstuodis

Nu 6. apreļa da 8. septembra Latvejis Nacionalajā viesturis muzejā Breiveibys buļvarī 32, Reigā, byus apsaverama mobiluo izstuode “Latgales kongresam – 100” i izstuode “Latgales keramika – tradicionālais un mūsdienīgais”, informej muzeja puorstuovi.

Ar itū “Savējās Latgales” cyklu muzejs aizsuoc Latvejis symtgadei veļteitu nūtikšonu programu, izceļūt Latvejis apsavīnuošonys idejis nūstyprynuošonu 1917. goda pavasarī kai eipaši nūzeimeigu vaļsts veiduošonuos procesa sastuovdaļu.

Latvejis vaļsti izveiduoja 1918. godā, apvīnojūt treis administrativi nūškiertys dalis – bejušū Kūrzemis guberņu, Vydzemis guberņu i Vitebskys gubernis treis Latgolys apriņčus. Jau godu īprīkš tyka izsaceits atbolsts idejai par vīnuotu latvīšu nāceju ar pošpuorvaļdis tīseibom vysūs Latvejis kulturviesturiskajūs nūvodos. Izškirūša nūtikšona ceļā iz vīnuotu Latveju beja Latgolys kongress Rēzeknē 1917. goda 26.-27. aprelī (9.-10. majā), kuruo delegati atbaļsteja Latgolys atdaleišonu nu Vitebskys gubernis i tuos apvīnuošonu ar latvīšu apdzeivuotuom teritorejom Baļtejis guberņuos – Vydzemi i Kūrzemi. Tei beja izaškieršona na tik par administrativi-teritorialū pīdareibu, nu ari par latvīšu nācejis nuokūtni.

Kluotyn nācejis vīnuoteibys idejai na mozuok nūzeimeiga ir kotra nūvoda unikalitate, eipašais tuo kulturviesturiskajā ainovā, viesturiskajā pīredzē. 1917.-1918. godā nūstyprynuotī kūpeigī mierki vēļ šudiņ pastuov mejīdarbeibā ar kotra kulturviesturiskuo nūvoda sovpateibu.

Izstuode “Latgales kongresam – 100”

1917. goda pavasara politiskuos nūtikšonys – Latvejis apsavīnuošonu i autonomejis idejis – nūsaceja ilglaiceiga viesturiskuo pīredze. Partū mobiluo izstuode “Latgales kongresam – 100” veļteita na tik Latgolys kongresa nūtikšonai i tuo lāmumim, nu īzeimoj ari tuos viesturiskuos atškireibys, kas raksturoj Latgolys vysaiduokūs puorvaļdis, saimisteibys, sabīdriskuos i kulturys dzeivis, nacionaluos kusteibys atteisteibys ceļus gondreiž 300 godu laikā nu Latvejis teritorejis sasadaleišonys storp vairuokom politiskuom viersvarom.

Izstuodē izmontuoti LNVM kruojuma materiali, kas paruoda katuoļticeibys, pūļu volūdys i puorvaļdis sistemys izplateibu Latgolā, Krīvejis centraluos varys eistynuotū rusifikacejis politiku 19. gs. beiguos, latgalīšu nacionalū pošapziņu 20. gs. suokuos. Izstuodeitūs eksponatu vydā byus ari 20. gs. 30. godu vydā radeituo muokslinīka Jākuba Strazdiņa interpretaceja par Latgolys kongresa nūtikšonu Rēzeknis kinoteatrī “Diana”, vīneigais zynomais kruosainais attāls, kurymā itei nūtikšona atspīgeļuota.

Izstuode “Latgales keramika – tradicionālais un mūsdienīgais”

Kotram nūvodam rakstureiga kaida sovpateiga kulturys īzeime. Vīna nu spylgtuokajom tradicionaluos kulturys zeimem Latvejā ir Latgolys keramika. Da myusu dīnu vēļ sasaglobuojuse pūdnīceibys tradiceju puormontuošona tīšā veidā – dālam nu tāva, muocekļam nu meistara. Latgolys pūdnīceiba īkļauta ari Latvejis kulturys kanonā.

Latgolai rakstureiguos keramikys tradicejis suoce veiduotīs vēļ senuotnē, jaunuokajā akmiņa laikmatā, par tū var sprīst piec myusu prīškteču atstuotajim materialuos kulturys aplīcynuojumim muolā, kas izīti arheologiskajūs izrokumūs. Myusu dīnuos Latgolys keramika ir daudzškautņaina lītiškuos muokslys jūma. Laikam rytūt, muola pūdu veiduošonys procesūs īīt jaunys, modernys tendeņcis, pasaruoda jauni īspiejamī muola sastuovi, apstruodis pajiemīni, trauku formys, tok namaineigys palīk viesturiskuos tradicejis, seņču pīredzis izmontuošona muola apstruodē i dorba mīlesteiba, kurū styprynoj apziņa par Latgolys keramikys pīredzi i potencialu.

Izstuodē byus apsaverami apmāram divdesmit Latgolys pūdnīku dorbi – Tautys lītiškuos muokslys studejis “Rēzeknes apriņķa pūdnīki” i Andreja Paulāna Tautys lītiškuos muokslys studejis keramiku veikums. Tū papyldynuos projekta “Latvijas zelta pods” dalineicys Elīnys Kursītes Latgolys pūdnīku portreti lelformata izmārā.

Izstuožu atkluošonys pasuokumu 5. aprelī īvadeis diskuseja par Latgolys pūdnīceibys tradicejom i nuokūtnis perspektivom: keramiks Andris Ušpelis stuosteis par Latgolys keramikys vacmeistarim, Latvejis Nacionaluo kulturys centra tautys lītiškuos muokslys eksperte Linda Rubena analizēs Latgolys keramiku kai vīnu nu Latvejis namaterialuo kulturys montuojuma elementim, Latvejis Muokslys akademejis Latgolys filialis lektore Evija Vasilevska aicynuos dūmuot par Latgolys keramikys atteisteibys tendeņcem myusu dīnuos. Diskuseju nūslēgs projekta “Latvijas zelta pods” dalinīku prīšklasejumi. Literaturzynuotneicys Janīna Kursīte, Elīna Kursīte i Rūta Šmite pasadaleis ar projekta laikā sajimtajim īspaidim par Latgolys keramikys statusu i nūzeimi myusu dīnuos.

Karteņā: Latgolys kongresa nūtikšonys aina kinoteatrī “Diana” Rēzeknē 1917. goda 9. majā. Uzskaitis leidzeklis školom i sabīdriskajom īstuodem piec Jākuba Strazdiņa akvareļa. Izdevnīceiba “Pagalms”, 1935. gods. Latvejis Nacionaluo viesturis muzeja kruojums. 

Jākuba Strazdiņa zeimātuo kongresa aina apvīnoj reali sasaglobuojušuos līceibys par kongresa dalinīkim i guojīnī izmontuotajim karūgim i plakatim ar muokslinīka interpretaceju par nūzeimeigū nūtikšonu.

Iz skotivis nu lobuos: kongresa organizatori 1.– Jezups Rancāns; 2.-Juoņs Rubuļs; 3.-Fraņcs Trasuns. Centrā nu lobuos: Vydzemis Pagaidu zemis padūmis puorstuovi – 1.-Zigfrīds Anna Meierovics; 2.-Juoņs Zālītis; kongresa organizatori – 3.-Pīters Dzeņs (?); 4.-Nikodems Rancāns; 5.-Vladislavs Rubuļs; 6.-Juoņs Velkme; 7.-Kazimirs Skrynda; 8.-Fridrihs Obšteins.

Komentari slāgti.