Edijs Rancāns: “Mainejīs ir bāgūšais laiks”

LaKuGa 6. Juņs, 2017. gods Comments Off on Edijs Rancāns: “Mainejīs ir bāgūšais laiks”
Edijs Rancāns: “Mainejīs ir bāgūšais laiks”

Dzejūļu autors: Edijs Rancāns

Tu i Es

Atspulgs
Navajadzeigs kleist
I vīns pats
Cytu rūkuos pleist.

Tys vīns
Ānai iz placa raud,
Ar nūrauduotu seju
Viejam blokus snauž.

Maigi čuksti,
Meklejūt ceļu, kleist
I iz breidi apmulsuši
Tagad…
Nakts tymsā
Dzeist,
Blokus, ite,
Tu i Es.

Ar varūnim

Nuokūtne atsakuortoj,
Tikai mainuos stuosts,
Ar varūnim,
Kurim svešs gluosts.

Napazeistamys sejis
Vaibstus nūvyltoj,
I skotūtīs
Sapynus izmontoj.

Kotru minotu var just,
Kura paguojuse jau,
Kai nūvylktu lineju,
Kurys paguotnī nav.

Lai nabyutu vairs vuojs
Cytu īvaiņuotūs acīs,
Nuokūtne atsakuortoj,
Tikai mainuos stuosts.


Vuornu spuorni

Vuornu spuorni
Puori naortajai zemei
Meklej pamastys muojis,
Kurom lūgu nav,
Kurom sīnu nav,
Kurom rūbežys salauztys.

Tinte izlejuse
Pa nateirū, nastaiguotū greidu,
Kurā nūspīdumi nikod nav bejuši.
Tikai izmierkuši vieji klejuojuši,
Kurim uzlykts luosts
Sovu pasauli atrast,
Ilgi meklejūt.

Sasystys kūka ramys
Naaiztyktys stuov iz palūdzem,
Kurom nūbruozti celi,
Ilgi klusejūt.
I tikai vīneigi
Ar laiku tī sadzeit var,
Tū, kas vēl palics,
Cīši sorgojūt.

Vuornu spuorni
Boltajā pologā sadyluši,
Sātys naatrūnūt,
Kurom lūgu nav,
Kurom sīnu nav,
Kurom rūbežys
Navar salauzt vairs.


Pauzis

Pauzēs starp sirdspukstim
Nav vairuok vītys vairs,
Kur likt sūļus
līsmai, kas gaist.
Īškā koč kas steidzas,
Tikai aprisis viņ radz,
I palīk nanūzeimeigs tys
Bolss, kas sirdsapziņu dadz.

Tymā tymsā
Daudz vīgļuok
Ar sevi Paklusēt,
I tymā tymsā
Ir vīglums tukšs.

Iz ceļa apsamaļdejs viejs
Vāroj, kai spuorni kleist
Pi jam nazynomom adresem
I vysys važys pleist.

Klīdzīnu pylnuos sīnuos
Ar kēdem saslāgta sirds,
Kurys pošam juoplieš
Uorā nu dvēselis.
Najiuteigim skatīnim,
Izmierkuši dvēselē,
Nu mieneša iz zemis
Malni putekli kreit.

Putekļūs vyss sašveikuots,
Ar leita lasem izkruosuots

Iz ceļa apsamaļdejs viejs
Vāroj, kai spuorni kleist,
Pi jam nazynomom adresem
I vysys važys pleist.

 

Biļdis

Ir jau labi, par tū nadūmoj,
varbyut par dūmom narunoj.
Kurys kaids atdevs, lai tuos pajimtu
I duovuotu jaunu muojvītu.

Nikas nav mainejīs,
Bet mainejīs ir bāgūšais laiks.
Puorlyustūt kai kūka laiva,
Paisumā sirds palykuse tik naiva.

Cik ilgi var bēgt i palikt iz breidi,
Naskaiteit sekuņdis kai laika spreidi.

Biļdis aizmierstys,
Nav lamts tom byut,
Naizstuosteiti stuosti,
Nav jāgys tim lyugt.

Pasaulei sabryukūt
Kai myura sīnai,
Kurai lamts taidai byut,
Sabryukūt kotrai dīnai.

 

Jei

Gar klints molom
Sirds sytās tik strauji,
I tikai sūli viņ
Nu kraujom škir.

Ar vuordim lītys
Namonomys škīt,
I sovā sirdī
Jis klusu raud.

Jis raud atstuots
Juos atspulgā,
I palīk baiss
Pretim nuokt.

Jei čukstūt smej
I smaidūt atsavoda,
Cikom pāduos
Smiļkts osai kūž.

I aizviņ namonoms
Jam ir juos vuords,
I puoris sūļu viņ
Nu juos vysod škiers.

Karteņa: Inese Bērziņa (momenti.lv)

Komentari slāgti.