Reidzinīks ar portugalīti saimnīkoj fermā Viļānūs

LaKuGa 21. Juņs, 2017. gods Comments Off on Reidzinīks ar portugalīti saimnīkoj fermā Viļānūs
Intervejis autore Laura Stepiņa 

Pamest dzeivi Londonā, kab dūtūs dzeivuot fermā Viļānūs? Izaklausa natycami, voi tai? Vystik reidzinīks Andris i portugalīte Debora pyrma treju godu izlēme, ka jūs saimei vyslobuok byus taišni tī – Viļānūs, Obelišku fermā. Sarunā Debora stuosta par gryutū izvieli, dzeivi i dorbu fermā pi kanepu audziešonys, kai ari nuokūtnis planim.

Pastuosti drupeit vaira par sovu saimi.

Mes asam jauna, daudzvolūdeiga saime: Andris (33), Gabriela (6), Fredis (4), Debora (31). Pi myusu sātā runoj treis volūduos – latvīšu, portugaļu i angļu. Mes puorsacēlem iz dzeivi Viļānūs, Obelišku fermā, nu Londonys deļtam, ka gribējom, lai myusu bārni aug dabiskā vidē. Es asu portugaļu izceļsmis sīvīte, dzymuse i auguse Portugalis golvyspiļsātā Lisabonā, deļtuo maņ nikod nabeja īspiejis vairuok īpazeit dobu i dobys boguoteibys. Bierneibā i jauneibā vysvaira maņ patyka breivdīnys, kod beja vareiba pavadeit laiku pi tāva laukūs. Cikom augu, poša deļ seve saprotu, ka doba i dabeigs dzeivis veids maņ ir svareigs, tys sevī īkļaun gon sportisku atpyutu, gon sovu augļu i duorziņu audziešonu, gon vareibu ļaut sovim bārnim augt lauku vidē. Ite, myusu fermā, bārnim ir ideala vīta, kur augt i atsateisteit.
Gon juopīzeist, ka dzeive laukūs i vareiba nūdrūsynuot sovu saimi nimoz nav vīglys uzdavums. Eipaši, ka vyss teik suokts nu nullis, kai tys beja munā i Andra gadīnī. Gryuteibys saguoduoja dorba atrasšona deļ mane, tuo īmasla deļ Andrim kaidu laiku dasaguoja struoduot Reigā, kab varātu nūdrūsynuot saimi. Laimeigā kuortā es atrodu finanšu analista dorbu uzjāmumā “Factset”, itys dorbs snādz maņ daudzi prīcys, deļtuo ka maņ ir vareiba runuot sovā dzymtajā (portugaļu) volūdā. Es struodoju nu sātys, bet piec vajadzeibys ari īsarūnu ofisā. Andris atroda pusslūdzis dorbu Varakļuonu muižys pilī, leidz ar tū mes tykom tyvuok sovu sapynu eistynuošonai.

 Viļanu fermys “Obeliški” saimnīki Andris, Fredis, Debora, Gabriela 

Cik ilgs laiks paguojs, kūpš jius dzeivojat Viļānūs?

Viļānūs dzeivojom kūpš 2014. goda. Vēļ kod dzeivuojom Londonā, beja ideja par naudys īkruošonu, lai varātu atsagrīzt iz Latveju i nūpierkt ite sātu.
Koč kaida īmasla deļ es skaidri zynuoju, ka grybu ar sovu saimi dzeivuot taišni Latvejā. Mes raudzejom atrast sātu Latvejā daudzūs regionūs, bet myusu budžets nabeja cīši lels. Beiguos mes palykom pi diveju vītu: sāta Aizkrauklē voi sāta Viļānūs. Pyrmajā mes gastejom Aizkrauklis sātā, bet nazyn parkū tymā sātā mes naspiejom izatāluot sovu nuokūtni, piečuok mes gastejom Viļānu sātā, kas niu ir myusejuo, itymā gon es acumirkleigi īsamīļuoju. Mes zynuojom, ka sāta atsarūn tuoli nu Reigys, bet nūlēmem riskēt. Itys beja cīši gryuts lāmums, bet, kai zynoms, dzeive ir vīns lels pīdzeivuojums, juospiej izkuopt nu sovys komforta zonys, lai izbaudeitu koč kū jaunu. Es tycu, ka tys beja lobuokais lāmums, kū sovā dzeivē asam pījāmuši.

Lyudzu, pastuosti jiusu stuostu – kai obi īsapazynot?

Myusu stuosts suocēs vēļ pyrma tuo, kai es ar Andri sasatyku. 2007. godā vīns draugs maņ pastuosteja par Erasmus apmainis programmu. Tymā šaļtī es zynuoju, ka grybu paraudzeit koč kū jaunu, deļtam suoču pastyprynuoti iņteresētīs par apmainis programys īspiejom. Maņ vysod ir iņteresejuse vareiba īpazeit jaunys kulturys, cylvākus i vītys. Puorrunu laikā ar sovys universitatis atbiļdeigū departamentu, maņ tyka dūta vareiba izavielēt vīnu nu treis vaļstim: Spāneju, Itāleju voi Latveju. Jemūt vārā, ka es praktiski nikuo nazynuoju par Latveju, es iz reizis ziņkuoreibys vadeita pīkrytu dūtīs iz itū vaļsti. Īsarūnūt Latvejā, maņ beja zynoms kulturals šoks, deļtuo ka ite vyss beja pavysam cytaiži nakai munā dzymtajā vītā, maņ beja vajadzeigs vysai ilgs laiks, lai aprostu ar jaunū situaceju. Kod 2009. godā Latvejis Muokslys akademejā satyku Andri, vyss dīzgon strauji mainejuos. Taišni kūpā ar jū asu īpazynuse gon Latveju, gon tū, kai byut par daļu nu ituos vaļsts. Byuteibā varu saceit, ka es īsamīļuoju gon Andrī, gon itymā vaļstī.

Kaids beja jiusu ceļš pi ituo saimnīkuošonys veida – kanepu audziešonys?

Kanepu audziešona beja Andra ideja, leidz tam jis beja iņteresiejīs par itū lītu i mekliejs papyldu informaceju. Puorsaceļūt iz dzeivi fermā, mes zynuojom, ka nūteikti saimnīkuosim sovā zemē, cyta storpā leidz tam bejom ari dazynuojuši, ka Latgolā ir sena kanepu audziešonys viesture i tradicejis, deļtam nūlēmem, ka kanepu audziešona byus ituos fermys prioritate. Kod bejom izlāmuši par lobu kanepu audziešonai, par cytom īspiejom vaira nadūmuojom, paraleli tam, ka mes atjaunojam godim ilgu tradiceju, mes ari popularizejam kanepu audziešonu kai taidu. Niu myusim nav šaubu, ka nu kanepu var ražuot puortykys precis, drēbis, veiduot sātys i izmontuot medicinā.

Pastuostit drupeit vaira par radūšuom i izzynūšom darbneicom, kurys regulari reikojat Obeliškūs?

Itūreiz myusu fermā ir pīejamys vairuokys aktivitatis saisteibā ar kanepu audziešonu. Mums ir nūsaceits aktivitašu saroksts, bet mes varim tū pīlāgot sevkurom vajadzeibom, taidā veidā dalinīki var poši izlemt, ar kū jī gryb nūsadorbuot. Mes pīduovojam kanepu zīpu taiseišonys darbneicu, vareibu atkluot voi atguodynuot sev par latgalīšu tradicionalajim iedīnim, kai ari kanepu viervis izgataveišonys darbneicu. Darbneicys ir paradzātys sevkuram, kurs ir īiņtereseits īsavuiceit koč kū jaunu. Taipoš interesenti var izīt ekskurseju, kod ir kanepu augšonys sezona (juņs–augusts). Ituos turis paradzātys, lai cylvākim byutu vareiba vaira izzynuot par tū, kai i kaidā veidā teik audzātys kanepis i kai tuos teik puorvārstys nūdereigūs produktūs. Beiguos mes pīduovojam izgaršuot kanepu produktus: aleju [eļļa], sāklys, kanepu zemesrīkstu svīkstu, kanepu pesto, suoli i daudz kū cytu.
Taipoš mums ir komandys salīdiešonys programa deļ korporativūs uzjāmumu. Jau pārņ pi myusu gasteja vairuoki uzjāmumi, prīcej, ka piec jau nūtykušim salīdiešonys pasuocīnim asam sajāmuši lobys atsauksmis. Itūgod raudzeisim turpynuot īsuoktū pasuocīņu tradiceju, gostūs gaideisim gon uzjāmumus, gon ekskurseju grupys, kai ari individualus turistus.
Es i Andris cīši struodojam pi tuo, kab kotrys nu gostu byutu īkļauts īkš vysa procesa i maksimali daudz izzynuotu jaunys, vierteigys informacejis.
Nu ituo goda asam ari starptautiskys kusteibys Workaway dalinīki, dreiži pi myusu gostūs brauks struoduotgrybūši ļauds nu vysa pasauļa, kuri gon poši vuiceisīs, gon paleidzēs saimnīceibys dorbūs. Cerim, ka paleigi atīs ari poši ar sovom idejom, kai fermys darbeibu atteisteit tuoļuok. 30. junī nūsarysynuos pyrmais kurss par kanepu izmontuošonu ceļtnīceibā, tū vadeis starptautisks eksperts Stīvs Allins (Steve Allin).
Rezumejūt grybātūs pastreipuot, ka mes na tikai raugom stuosteit plošuokai sabīdreibai par tū, cik kanepis ir vierteigs i vysaidūs veidūs izmontojams augs, bet ari paruodom, ka jauna saime var dzeivuot Latvejis laukūs.

Kaidi plani nuokūtnei?

Cerim turpynuot atteisteit vysaida veida radūšuos darbneicys, taipoš juoturpynoj radeit arviņ jaunus produktus. Itys byus ūtrais gods, kod mes audzejom kanepis, dūmoju, ka leidz šam asam sasnāguši gona daudz, vystik mums vēļ ir kur augt. Mes asam svieteiti ar breneigim cylvākim sev apleik, kuri kasdīnā īdrūsynoj īt i dareit tuoļuok. Vysvaira mes cerim, ka myusu stuosts var īdvasmuot cytus, kab sekuot sovim sapynim, lai cik naaizsnīdzami tī ari nasalyktu.

 Vaira informacejis par “Obelišku” fermu atrūnams jūs sātys lopā i Facebook kontā Obelisk Farm

Paļdis par sarunu!

 

Komentari slāgti.