Recenzeja par Juoņa Urbanoviča Latgolys kongresam veļteitū gruomotu

LaKuGa 28. Juņs, 2017. gods 1

Autors: viesturnīks Arnis Strazdiņš, LU Pedagogejis doktoranturys students

Tik lelu viereibu, cik ituo goda pyrmajā pusē sajēme 1917. goda 9. i 10 maja (piec jaunuo stila) nūtykušais Latgolys latvīšu kongress, seņ nivīna paguotnis nūrise nabeja izapeļnejuse. Tys golvonūkuort saistoms ar Latvejis vaļstiskuma symtgadis svineibom. Tuos, gluži kai pats vaļsts tapšonys process pyrma symts godu, īsasuoce pyrms vaļsts proklamiešonys 1918. goda 18. novembrī i turpynuojuos vēļ vairuokus godus piec tuos. Deļtam paradzams, ka vaļsts symtgadis svineibu laikā, tyvojūtīs vēļ cytim viesturiski byutiskim nūtykumim, sagaidomi leidzeigi sabīdreibys iņteresis uzplyudi.

Itymā laikā, kod kongresa jubilejs Latvejā tyka gūdynuots ar plašu kulturys pasuocīņu kūpu, klajā guoja Saeimys deputata Juoņa Urbanoviča, partejis “Saskaņa” bīdra, gruomota “Kā dibināja Latviju. 1917. Kongress Rēzeknē, ar kuru aizsākās Latvijas Republikas vēsture”. Gruomotys autors saleidzynojūši daudz pīsavierss vairuoku ar kongresu nasaisteitu vaicuojumu apskatei (militarpolitiskys nūrisis Pyrmuo pasauļa kara suokumā, biegļu kusteiba nu Kūrzemis, Reigys ryupnīceibys uzjāmumu evakuaceja iz Krīvejis imperejis īkšīni i c.), deļtam ari recenzejā tī analizieti tikai tik daudz, cik tī saisteiti ar centralū vaicuojumu par Latgolys latvīšu kongresa organiziešonu, nūrisi, nūzeimi i viertiejumu.
Gruomotys prīkšvuordā J. Urbanovičs pastreipoj, ka nav profesionals viesturnīks i ka juo dorbs napreteņdej iz zynuotniskumu. Skaitu, ka, itaidā veidā raugūt aizaslēpt aiz “na-viesturnīka izkuortnis”, autors rauga mozynuot sovu atbiļdeibu par viesturiskuos informacejis precizitati, kas sovpus nalīcynoj par korektu attīksmi pret viesturis pietnīceibu i gruomotys skaiteituojim, kai ari izvierzej byutisku vaicuojumu – deļkam itei grumota ir publicāta?

Naprecizitatis kongresa nūsaukumā, hronologejā, vītvuordu i personvuordu raksteibā

Latgolys nūvoda viesture saleidzynojūši ar cytim Latvejis nūvodim gon objektivu, gon subjektivu apstuokļu deļ ir kūpumā mozuok pieteita. Tys atsatīc ari iz 1917. goda Latgolys latvīšu kongresu. Vystik par tū, kai eisti saukt viesturiskū sasapuļciešonu, gruomotys autoram nav bejs skaidra redzīņa. Gruomotys vuoku rūtoj apakšviersroksts “Kongress Rēzeknē, ar kuru aizsākās Latvijas Republikas vēsture”, vystik ituos gruomotys gaitā autors izmontoj ari apzeimuojumu “Rēzeknes kongress”, kuram paraleli lītoj plašuok pazeistamū “Latgales latviešu kongresa” nūsaukumu. Izviele par lobu vīna kongresa nūsaukuma izmontuošonai vysa dorba gaitā radeitu na viņ terminologisku konsekveņci, bet ari piļneibā nūvārstu švuorbys, ka ar “Rēzeknes kongresu” pateišom dūmuots 1917. gada 9. i 10. majā nūtykušais Latgolys latvīšu kongress, kurā teik pījimts viesturiskais lāmums par Latgolys nūvoda treis apriņču atsadaleišonu nu Vitebskys guberņas i apsavīnuošonu ar cytim latvīšu apdzeivuotim nuokušuos Latvejis vaļsts teritorejis apgobolim.
Tys ir byutiski, deļtuo ka puors mienešu piec Latgolys latvīšu kongresa Rēzeknē ļauds sasapuļcēja iz vēļ kaidu cytu leidzeigu sapuļci, prūti, Rēzeknis krīvu kongresu. Tuo laikā tyka pījimts lāmums Latgolai palikt Vitebskas gubernis sastuovā i naatsadaleit nu tuos.

Ite nadreikst aizmierst, ka gruomotys mierķauditorejai varātu nabyut padzilinuotys zynuošonys Latvejis i Latgolys viesturē, deļtam, lai līki namulsynuotu skaiteituojus i naradeitu tim maldynojūšu īspaidu par viesturiskom nūrisem 1917. goda pavasarī, gruomotys autoram precizitatis lobod vajadzātu pīsaturēt pi Latgolys latvīšu kongresa nūsaukuma, kai tys tyka saukts nūrisis laikā i īsaguoja ari vāluokajūs laikūs.

Īspiejams, ka gruomotys autora izmontuotais “Rēzeknes kongresa” apzeimejums varātu byut pījamams, ka tam precizejūši tyktu nūruodeits nūrisis laiks, bet ari tys na vysod ir pasaceits. Juoatzeimoj, ka gruomotys satura uztverameibu ītekmej tys, ka autors ari cytu nūtikšonu hronologeju nūruodejs gon vacajā, gon jaunajā stilā, cīši napaskaidrojūt, pi kura nu datejuma veidim dūtajā breidī pīsaturiejs. Tikai grumuotys nūslāgumā autors vacuo datejuma stilam blokus nūruoda ari jaunū datejumu. Itaida veida juceklis datejumu sistemā šaļtim padora satura uztveršonu cīši apgryutynojūšu, deļtam laseituojs pats spīsts skaiteit leidza i puorriekinuot hronologeju, lai spātu izsekuot seceigai nūtykumu nūrisei.

Paviršu īspaidu par gruomotu atstuoja vairuoku vītvuordu, personys vuordu i eipašvuordu atveiduojums latvīšu volūdā i tūs pareizraksteiba. Pīmāram, roda naizpratni, deļkuo dažu piļsātu (Alūksne, Guļbene) nūsaukumi Latvejis kartē (34. lpp.) nūruodeiti kirilicā, cikom puorejī vītvuordi ir latvīšu volūdā. Tys pats sokoms par gruomotys sastajā nūdaļā “Igauņu pēdas” publicātū karti (122. lpp.), kurā myusu dīnuos lītuotī vītvuordi mejās ar viesturiskajim teritoreju nūsaukumim voi naliterarim atveiduojumim latvīšu volūdā. Naatbiļdeits ari ir vaicuojums par tū, deļkam autors izmontuojs dažu piļsātu (Goldingene, Mītava i c.) (106. lpp.) i guberņu (Kurlande, Liflande) viesturiskūs nūsaukumus (105. lpp.), na vysod atveidojūt tūs ari myusdīnu volūdnīceibys normom atbylstūšā latvīšu volūdā. Ar klaidu pīraksteita Kazimira Skrindys pavuorde (Skrunda, 86. lpp.) i arhiveikskupa Ambrodžio Damijano Ahille Rati jeb vāluokuo pāvesta Pija XI vuords (86. lpp.).

Nadaudz par Latgolys latvīšu kongresu i divejim “kongresmenim”

Gruomotys ūtrū nūdaļu “Garīdznieki pārmaiņu avangardā” J. Urbanovičs suoc ar apgolvuojumu, ka “marksisma pamattēze par to, ka sabiedrības attīstības virzošais spēks ir tautas masu darbība, nav tikusi atspēkota ar vēlākām socioloģiskām teorijām” (43. lpp.). Itys paziņuojums ir na viņ skaļs i apšauboms, partū ka gruomotys autors tuoluok tekstā napaskaidroj na tū, kū saprūt ar “tautys masu darbeibu”, na snādz teoretiskuos atzinis, kas ļaun apgolvuot Marksa tezis naapguožameibu, bet vīnlaikus roda pretrunys, partū ka puors puslopu tuoļuok (45. lpp.) gruomotys autors runoj par Latgolys latvīšu iņteligencis puorstuovim – Franci Trasunu i Franci Kempu kai tautys masu politiskim liderim.

Juoņs Urbanovičs tradicionali pīsavierss divejim radzamuokajim sabīdriskajim darbinīkim, kuru nūzeime Latgolys i vysys Latvejas viesturē ir īvāruojoma, vystik atseviškuos epizodēs gruomotys autors puorviertiejs jūs darbeibys nūzeimi. Raksturojūt Fr. Trasuna dzeivis guojumu, gruomotys autors atzeimoj, ka “Trasuns bija viens no tiem, kurš cīnījās, lai tiktu atcelts latīņu alfabēta izmantošanas aizliegums Vitebskas guberņā, kas bija spēkā no 1863. līdz 1904. gadam un tika pieņemts iekšējām guberņām pēc poļu sacelšanās 1863. gadā. Un viņš to izcīnīja!” (47.lpp.). Juoprecizej, ka latiņu drukys aizlīgums tyka īvīsts 1865. godā, vystik ari bez ituos hronologiskuos napiļneibys rūnās naizpratne par tū, kaidim leidzeklim Fr. Trasuns “izcīnīja latīņu alfabēta izmantošanas aizliegumu”. Nav nūlīdzams, ka Fr. Trasuna daudzpuseiguo darbeiba, vuocūt folkloru, pietejūt Latgolys latvīšu volūdu, raugūt tyvynuot (kulturys i vierteibu ziņā) Latgolys i cytu nūvodu latvīšus, beja vārsta iz tū, lai mozynuotu drukys aizlīguma nagativū īspaidu, kū poetiski varātu saukt par “cīņu”, vystik drukys aizlīguma atceļšona nabeja na Fr. Trasuna, na kaida cyta Latgolys latvīšu sabīdriskuo darbinīka tīšs darbeibys rezultats. Taipat klaida izdareita, nūruodūt laiku, kod Fr. Trasuns dorbuojuos Krīvejis imperejis Vaļsts dūmē, kas saguoja 1906. godā (kai cara Nikolaja II pīsakuopšona 1905. goda revolucionaru praseibom), navys 1904. godā, kai nūruodeits gruomotā (48. lpp.).

Attīceibā iz Fr. Kempa personeibys i darbeibys raksturuošonu gruomotys autors nav puorsalīcynuojs, ka pyrmuo nalegali izdūtuo gazeta “Zvaigzne” izguoja 1903. godā, navys kai nūruodeits gruomotā 1902. godā (52. lpp.). Taipoš juoprecizej, ka pyrmuo Latgolys latvīšu gazeta “Gaisma”, par kurys izdūšonu atbiļdēja Fr. Kemps, izguoja 1905. goda nūslāgumā, na 1904. godā (52. lpp.).

Centraluo gruomotā rysynuotuo problema ir par Latgolys latvīšu kongresa nūrisi. Bet uzsvora tryukums, kas uzskotomuok akcentātu golvonū – ar kongresa viesturi saisteitū – vaicuojumu kūpumu, skaiteituojam šaļtim līk nūdaleit byutiskū informaceju nu nabyutiskuos. Gruomotys trešuo nūdaļa “Mēs, Latgales latvieši…” suocās ar frazi, ka kongresa golvonais rezultats beja rezolucejis pījimšona par Latgolys apvīnuošonu ar Kūrzemi i Vydzemi (59. lpp.). Nav šaubu, ka kongresa laikā pījimtuo rezoluceja ir na tikai cīši byutisks aplīcynuojums Latgolys latvīšu pīdereibai latvīšu nacejai i eiropeiskai kuļturys videi kūpumā, bet ari gribiešonai atsarast vīnuotys vaļstiskys struktūrys ītvorūs, vystik nadreikst aizmierst, ka kongresa laikā tyka īvālāta ari Latgolys Pagaidu zemis padūme (LPZP), kas piec kongresa nūsasliegšonys beja tei instituceja, kas faktiski rysynuoja vaicuojumus par nūvoda i vaļsts nuokūtni. LPZP turpynuoja sadarbeibu ar cytom nacionalajom organizacejom, lai panuoktu Latvejas autonomeju, raudzeja panuokt Latgolys kai naatkareiga vieleišonu apgobola atdaleišonu nu Vitebskas gubernis Krīvejis Satversmis Sapuļcis vieliešonuos, dorbuojuos Latgolys Centralajā zemis padūmē, kas pījēme lāmumu par patstuoveigys Latvejis dybynuošonu, i, prūtams, LPZP vaļdis lūceklis Staņislavs Kambala pīsadaleja izškireigajuos Latvejis dybynuošonys nūtikšonuos 1918. goda 17. i 18. novembrī.

Latgolys latvīšu kongress, suocūt ar organiziešonys procesu, īsaisteitajom personom i nūtikšonom piec kongresa, jūprūjom ir vīns nu naizpieteituokajim pūsmim Latvejis vaļsts topšonys procesā, kas golvonūkuort saisteits ar tryuceigū i vysaidūs arhivūs izkaiseitū viesturis olūtu bazi, leidz ar tū kotrs leidz šam nazynomais viesturis olūts, kas koč nadaudz papyldynoj zynuošonys par kongresu, vīnlaikus snādz informaceju i vairoj izpratni par Latvejis vaļstiskuma topšonys procesu.

Itymā ziņā J. Urbanoviča gruomota snādz zynomu jaunpīnasumu, partū ka tymā izmontuoti Latvejā leidz šam napubliceiti orginali olūti. Gruomotā publicāts kongresa rezolucejis teksts, kas atrūnams Vitebskys apgobola Vaļsts arhivā. Jemūt vārā, ka rezolucejis teksts 1917. godā vysaidūs olūtūs tyka publicāts vysaiduos – atškireiguos – redakcejuos, pietnīkim teik pīduovuots jauns olūts, kura saturu īspiejams saleidzynuot ar jau zynomim teksta paraugim.

Leidzeigi viertejamys ari gruomotā publicātuos viestulis, kurys 1917. goda pavasarī i vosorā, jau piec kongresa nūrisis, tyka syuteitys pagaidu vaļdeibai.

Jūprūjom datryukst informacejis par detalizātu Latgolys latvīšu kongresa nūrisi, partū ka leidz šam nav atrostys (īspiejams – nav saglobuojušys) sēžu stenogramys i protokoli, kai ari īsaisteitūs personu i bolsstīseigūs delegatu saroksti, leidz ar tū ir cīši sarežgeiti nūskaidruot vysu tūs cylvāku vuordus, kas beja īsaisteiti kongresa organiziešonā i lāmumu pījimšonā. Deļtam eipaši vierteiga ir kotra līceiba, kas ļaun ideņtificēt kaidu nu 232 kongresa delegatim voi cytaidā veidā īsaisteitom personom. Gruomotys topšonā izmontuoti atsevišķu Latgolys pogostu sapuļču lāmumi, kas atkluoj dažu kongresam izvierzeitūs delegatu vuordus. Jemūt vārā, ka gruomotā īkļautys vairuokys olūtu publikacejis voi tyvs olūtu teksta puorstuosts, recenzejis autors skaita, ka Juoņa Urbanoviča dorbam leluokuo vierteiba pīškirama kai izdavumam, kurā pīejami vierteigi olūti, navys kai pietejumam, kas preteņdej iz jaunu atziņu snīgšonu.

Nūslāgums

Piec gruomotys puorskaiteišonys juoatzeist, ka par tū rūnās prīškstots kai par steigā padareitu dorbu, kam akūti tryukst zynuotniskuos i literaruos redakcejis. Recenzejis autoram gryuši atrast racionalus argumentus, lai izprostu J. Urbanoviča motivaceju izdūt gruomotu ar “napabeigteibys pīgaršu”, kū kūpumā nagluob ari originalūs olūtu publiciejumi i fotografejis nu uorzemu arhivu.

Vīnlaikus itaida gruomota, kurā cytvīt atrūnamī Juoņa Urbanoviča izsacejumi recenzejā nav plašuok apsavārti, atstuojūt tūs tikai iz autora “sirdsapzinis”, nūruoda iz plašuoku problemu, prūti, iz viesturnīku napadareitim dorbim. Nalelais olūtu skaits i tūs naasameiba Latvejā, prūtams, ir byutisks arguments, deļkuo Latgolys latvīšu kongress ir temats, par kuru nareši ir vairuok vaicuojumu nakai atbiļžu, vystik tys nanūzeimoj, ka olūti, kas viestej par kongresa nūrisi, ir piļneibā pagaisuši. Juoņa Urbanoviča gruomotā publicātī olūti ir pīruodiejums pretejam.

Kongresa symtgadei veļteitūs kulturys pasuocīņu ānā palics Daugovpiļs Universitatis profesora Heinriha Soma dorbs pi kongresam veļteitūs olūtu apkūpuošonys. Ituo dorba rezultati nūviertejami datu bazē “Latgales dati”, kur atrūnams ari leidz šam plašuokais kongresa dalinīku (organizatoru i bolstīseigūs delegatu) saroksts, kai ari Latvejas Nacionalajā bibliotekā globuotūs kongresa delegatu īejas karšu digitaluos kopejis, kurys pietnīku redzis lūkā tyka viņ saleidzynūši naseņ. Taipoš jaunus materialus nu Boltkrīvejis arhvim izstuodis “Puori slīkšņam” topšonā izmontuojuši ari Latgolys Kulturviesturis muzeja darbinīki, bet tys atkuortuoti aplīcynoj uorvaļstu arhivu potencialu, kura apsekuošona i izpiete ir atkareiga tikai nu Latvejis pietnīku īiņtereseiteibys rast īspiejis itū potencialu atkluot.

  • Jurs

    Deļ kuo gruomotys nūformejumā dominej myusu dīnu Krīvejis karūga kruosys, a pats karūgs ir i iz aizmuguris vuoka?