Nu 26. da 29. juņa Leivuona 1. vydsškolys Laimenis školā nūtyka Latgolys bārnu i jaunīšu folklorys nūmetne “Garā pupa”, kurymā pīsadaleja bārni i jaunīši nu Leivuona, Viļānu, Vabalis, Ondrupinis, Aglyunys, Rudzātu, Vuorkovys, Borkovys, Naujinis, Rēzeknis, Kūknesis, Siguldys i Reigys.

Nūdarbeibu saturs i forma tyka izlaseitys atteiceigi bārnu i jaunīšu vacumam – caur dzīsmi, rūtaļu, caur spēlem, sarunom i praktisku dorbuošonūs senejūs omotu meistardarbneicuos. Projekta mierkis beja veicynuot latgalīšu volūdys i tradicionaluos kulturys saglobuošonu i populariziešonu.

Folklorys nūmetnis programa beja īplanavuota tai, kab bārni varātu cyts cytu lobuok īpazeit, sasadraudzēt i taidā lobdabeigā jutūnē sajimtu kūpdarbeibys pīredzi ar školuotuojim i vītejuo regiona teiciejim i muzykantim. Kasdīnys nūdarbeibu saturs beja veļteits padzilinuotai folklorys vuiceišonai zynūšu i talanteigu školuotuoju vadeibā.

Dorbojūtīs Latgolys bārnu i jaunīšu folklorys nūmetnē “Garā pupa”, bārnim beja vareiba sajimt īmanis ausšonā, keramikā, duoņu capuru peišonā, kokoru pakluoju tamboriešonā i kūkapstruodē. Omotu darbneicys vadeja Tautys lītiškuos muokslys studejis “Dubna” vadeituoja i audieja Inese Valaine, keramike Eleonora Pastare, kūkapstruodis meistars Juoņs Zvirbulis i omota meistare Žanna Vilcāne.

Folklorys nūmetnē “Garā Pupa” bārni varēja vuiceitīs vysaiduoku muzykys instrumentu –  garmanis, stabulis, vejūlis, kūklis, dūdu i akordeona spēlis prasmi. Muziciešonys nūdarbeibys vadeja Jākubpiļs Bārnu i jaunīšu centra izgleiteibys metodike Vita Talla,  vejūļneica Sandra Līva Čingule i muzykants Oskars Bērziņš. Sovu atbolstu snēdze ari bungu i dūdu grupys “Auļi” muzikis Edgars Kārklis.

Poši mozuokī bārni ar prīcu īsasaisteja Lelajā rūtaļnīkā, kurū vadeja Vuorkovys folklorys kūpys “Vecvārkava” dalineica Helena Ērgle. Juos vadeibā tyka radeiti ari breineigi dekupažys darbeni i meikstuos rūtaļlītys. Bārni i jaunīši ar aizrauteibu dorbuojuos muokslys darbneicā, kurū vadeja Leivuona BJC  školuotuoja Leiga Bernāne.

Nūmetnis bārnim eipašu prīcu saguodoj nakts puorguojīni. Itūreiz puorguojīņs vede i pa pazemi, i pa vierszemi. Teiksmu stygys “Reiz bija…”  guojieji sasatyka ar vysaidim interesantim tālim. Tī beja i valns, i valna leigova, vacuo ļaunuo rogona, mozais veireņš, boltuo dama i cyti tāli. Puosoku stygys veiduošonā īsasaisteja i nūmetnis “Garā pupa” audzynuotuoji, i bārnu vacuoki i vacvacuoki.

Vīna nūmetnis dīna nūtyka lauku sātā. Gastejūt “Ezeru” sātā, tuos saimineica Terēzija Rubene paleidzēja izzynuot pierts gudreibys. Bārnim beja vareiba īpazeit latgalīšu tradicionaluos kuknis nūslāpumus. Gunkurā tyka captys buļbys i baudeiti cyti lauku lobumi. Te tyka svieteita ari Pīterdīna, azarā tyka palaists zīdu vaiņuks. Ar aizrauteibu nūmetnis dalinīki īsasaisteja dzīšmu karūs, daņču vokorūs i erudicejis spēlē “Abraka, dabraka”.

Nūmetnis pādejā dīnā nūtyka koncerts “Garās pupas raibie raksti”, kurymā dalinīki ruodeja sovim vacuokim, kū īsavuicejuši.

Nūmetnis dalinīkim beja vareiba īpazeit i puormontuot Latgolys nūvoda sovpateiguos tradicionaluos dzīduošonys, muziciešonys i cytys prasmis. Tyka dagrīzta viereiba tautys nacionaluos identitatis apzynuošonai i tautys muokslys atteisteibai Latgolys regionā. Lela viereiba tyka veļteita tradicionalūs omotu i prasmu vuiceišonai, kai ari Latgolys tradicionalajai kuknei. Bārni tradicionaluos kulturys montuojumu vuicejuos latgalīšu volūdā. Tai tyka popularizāta latgalīšu rokstu i mutvuordu volūda, tyka veicynuota Latgolys kulturvidis, vierteibu i tradiceju atteisteiba bārnu i jaunīšu vydā.

Projekts tyka realizāts ar Latgolys regiona atteisteibys agenturys, Vaļsts Kulturkapitala fonda i A/S “Latvijas Valsts meži” finansialu atbolstu. Paļdis par atbolstu ari Leivuona nūvoda dūmei i Leivuona 1. vydsškolai.

Roksta autore: Anna Kārkle, Dīnvydlatgolys nūvoda folklorys kūpu koordinatore