“Ir Latgale mūsu” jaunuokī raidejumi

LaKuGa 4. Juļs, 2017. gods Comments Off on “Ir Latgale mūsu” jaunuokī raidejumi

Jākubpiļs “Radio 1” sagatavejs radejis raidejumu cyklu “Ir Latgale mūsu”. Pīduovojam nūsaklauseit jaunuokūs raidejumus.

Ūtrajā raidejumā teik gasteits Rēzeknis nūvoda Leņdžu pogosta Cepleišūs, kab sasatyktu ar pūdnīku dzymtu: Voldemāru i Māri Vogulim. Par Latgolys keramikys sovpateibom i unikalajom vierteibom stuosta Latvejis Muokslys akademejis Latgolys filialis lektore Evija Vasilevska.

Trešajā raidejumā teik īpazeita Latgolys pērle – Muokslys noms Rēzeknē, kurymā atsarūn unikala Latgolys gleznīceibys ekspoziceja i puļcejās muokslinīki i muokslys cīneituoji. Raidejumā sarunys ar gleznuotuoju Osvaldu Zvejsalnieku i Latgolys Kulturviesturis muzeja Muokslys nūdalis vadeituoju Inesi Dunduri. Par kruosom, tūs izpausmem i garšu teik diskutāts ar muokslineicom Agru Ritiņu i Vēsmu Ušpeli, kuruos izveiduojušys sovu muokslineicu apvīneibu “V.I.V.A”.

Catūrtajā raidejumā teik gasteits Ludzys amatnīku centrā, kurs ryupejās par senejūs omotu populariziešonu. Sarunuos ar centra menedžeri Leigu Kondrāti, viersaiti Eriku Kondrātu i audieju Maritu Tutani teik izzynuoti Ludzys amatnīku prasmu nūslāpumi. Kai amatnīceiba var sekmēt turismu Latgolā – saruna ar Rēzeknis Turisma atteisteibys centra konsultanti Elīnu Pastari. Jei atkluoj, parkū japāni ir sajiusmā par myusu vylnys zečem.

Pīktajā raidejumā Leigū i Juoņu dzīsmis dzīd, par itūs svātku tradicejom runoj i ticiejumus stuosta Leivuona nūvoda folklorys kūpys “Turki” sīvys. Taipat ari sasatikšona ar Turku pogosta sīru meistari.

Latgaliski teik izdūtys gruomotys, roksta presis izdavumi, Latgolai ir sovi dzejnīki. Raidejums gastej pi dzejneicys, scenaristis, dzīšmu tekstu autoris Inetys Atpilis-Juganis. Žurnalā “A12” trešuo daļa publikaceju ir latgalīšu volūdā. Parkū juoroksta latgaliski – saruna ar žurnala redaktori Ināri Groci.

Septeitajā raidejumā teik sasatykts ar rakstnīku Oskaru Orlovu aba Raibū, gasteits Latgolys Kulturys centra izdevnīceibā. Saruna ar tuos vadeituoju Juoni Elksni i sabīdriskū darbinīku Pīteri Keišu.

Komentari slāgti.