Pīters Luocs: Tuolūs dīnu atbluozme 2017. g. majā

LaKuGa 7. Juļs, 2017. gods Comments Off on Pīters Luocs: Tuolūs dīnu atbluozme 2017. g. majā

Roksta autors: Pīters Luocs, Latgaļu rakstnīceibys muzeja vadeituojs

Jezus Sirds dīvnoms Latgolys sirdī – Rēzeknē, cik skumeigu i cereibu breižu pīdzeivuojs latgaļu i latgalīšu liktiņstuostā. Tys tuolais 1917. goda pavasars, vysu Krīvejis tautu ilgu zvaigznis uzlīsmuojums, kuram ari myusu latgaļu ciļts ir sekuojuse.

Latgali ir nasuši sovu krystu, krytuši, cālušīs i otkon krytuši, ari šudiņ augšanceļās, a voi spēs izataisnuot, īt ar pacaltu golvu?!

100 godi paguojuši nu tuo vātrainuo laika, nikas nav mainejīs – dūmys tuos pošys, suope tei poša, vīneigi karūga nesieji cyti.

Ak, kai mums šudiņ pītryukst Pītera Miglinīka i dzīsminīka Andryva Jūrdža nu dryumuo apspīsteibys laika, leluo tautys audzynuotuoja prīstera ar izneseigū viersinīka stuoju Nikodema Rancāna, kas suoc latgaļus veiduot par augstu kulturtautu – latgaļu aristokrateju lobā nūzeimē, Vladislava Luoča – leluo latgaļu idealista – nasavteiguo kolpuojuma sovai tautai, kas cauri diktaturu laikim, Ūtruo pasauļa kara mutuļūs i trymdys godim iznese latgaļu drukuotū vuordu.

A, tī div Fraņči – Trasuns i Kemps, kurūs vīnuoja na viņ jūs dzeivis nūslāguma tragika, bet ari vīna tautyska dūma par sovys daudzcītušuos dzimtinis Latgolys vītu cytu tautu vydā. Obi ir guojuši iz vīnu mierki, koč breižim pa dažaidim celim. Jī  ir gūda veiri, kas spiejuši atzeit sovus moldus, īsaklauseit ūtra dūmys logismā. Trasuns i Kemps – leluokī latgaļu dūmuotuoji, suocūt ar Latvejis Satversmis suokuma godim jau īt kūpā saskaneigā tandemā. Ari šudiņ ar īcīteibu juoīsaklausa itūs dižgoru dūmuos, kas dzeivuoja puori sovam laikam, jūs realpolitikys redziejumā.

Dzymtnīceibys atceļšona, drukys breiveibys atgiušona, 1917. – kongresu i sapuļču gods, Latvejis vaļsts dzimšona, padūmu i vuocīšu okupacejis godi, nacionaluo atmūda paguojušuo godu symta 80. godūs, latvīšu vaļsts atdzimšona – latgaļu ilgu spylgtuokī mirkli myužeibys ritiejumā. Ari itys lelais 1. Latgolys kongresa atceris pasuokums Rēzeknē nu jau ir myusu viesturis naatjemama sastuovdaļa.

A atziņa ir tei poša vacuo – latgalim ir juodzeivoj viņ pošim sova dzeive sovā zemē, juoīt sovu ceļu i nav juosaklausa ni pošu, ni aizjiuru gudrinīki. Tī latgaļus sauleitē naīceļs.

Juodzeivoj mīrā i saticeibā ar sovim sābrim, juorespektej jūs nacionalī ceņtīni – tū vysu mes asom atrunuojuši 1. kongresa lāmumūs.

Jau 350 godu Koļa (tyvuokais sābris) byus tys, kas suopu breidī padūs paleiga rūku voi gluozi iudiņa, a kod nu puornūvodu Kārļa voi vēļ tuoļuokō Džona tū sagaideisi – tei nabyus vairs vajadzeiga.

Itys saīts beja Latgolys kongress, na tikai latgaļu, i nasmuki, ka tyvuokais sābris natyka aicynuots. I nav svareigi, ka jis sevi apzeimoj ar krysta zeimi nu lobuos iz kreisū, golvonais, ka jis tū izdora, voi, ka svātku reizē sovā kūpīnā, breivi dzīduotum: “Боже, благослави Латвию!” i tod nabyutu pamata skaiteit par sovejim ni Aleksandra, ni Vladimira.

Pīminekļa akminī īkoltī vuordi lelu skaidreibu garumguojiejā naīnas. Tī gon mynāts pīsavīnuošonuos fakts, bet nūkluseiti nūteikumi iz kaidu latgali pīkryta vīnuotīs ar Kūrzemis i Vydzemis guberņom. Tuo laika latgaļam puornūvadnīks beja ļutars – juo katuoļu ticeibys škāluojs voi čyuļs, etimologiski nu vuorda “čyvynuot”, kū var klauseitīs, bet na saprast. Vīnys tautys jiedzīņs latgalim vēļ beja pasvešs.

Tei prakse, kū pīkūpe 20. gs. suokumā, Trasuns, Kemps, Rancāns, Skryndys, braukojūt iz Reigys latvīšu bīdreibys sapuļcem, pyrmī snādzūt tyvynuošonuos žestu, nabeja augleiga. Latgali kai beja tai palyka vitebskīši, puolīši. Ari myusdīnuos puornūvadnīkim nav juouzspīž interesi voi mīlesteibu iz latgaliskū dzeivis veidu. Interesents informaceju var dabuot caur modernim sazinis leidzeklim. Vysa energeja juovierza tik iz Latgolys ļaužu nacionaluos apzinis paceļšonu, sova nūvoda lobkluojeibu. Juorunoj i juoroksta sovā mēlē. Tys byus myusu identitates garants i styprums. A kurs tam napīkreit, lai meklej laimis putynu cytur i natraucej tim, kurim sova tāva sāta ir duorga i svāta.

Golvonais uzdavums ir sagluobuot vēļ asūšū tautys potencialu. Myusu zemeite leluos plateibuos ir puordūta svešinīkim, taitod breivpruoteigi kolonizāta.

Pošvaļdeibom pyrmā kōrtā juonūdrūsynoj finansiešonys īspiejis Latgolys jaunīšim īgiut izgleiteibu vysu leimiņu nūvoda vuiceibu īstuodēs i  juoveicynoj  palikšona dzymtajā nūvodā. Rēzeknis Tehnologeju akademeja ir vīna nu taidom gaismys pilim, kur volda latgaliskais gors.

Komentari slāgti.