Intervejis autore: Ligija Purinaša

DJ Guntix, Jis, Guntix aba Gunārs Indričāns ir vīns nu Latgolys interesantuokūs personeibu – rodūšs (i drupeit kautreigs) plaša redzislūka cylvāks, kuru, ka na personeigi pazeist, to vysmoz par jū ir dzierdiejs gondreiž kotrs 20. gs. 90. godūs dzymušais/augušais Latgolys jaunīts. Gunārs stuosta par latgalīšu underground, Latgolys pošidentifikaceju i latgalīšu styprajom pusem, sovim tekstim i atkluoj tū, parkū jis izavaira nu publicitatis.

 

Pastuosti, ar kū tu niu nūsadorboj. Paraugi sevi raksturuot.

Es kai īryusiejušys dobys cylvāks jau 10 godus nu vītys struodoju vīnā i tymā pošā dorbavītā, kas maņ ir pyrmuo i, īspiejams, byus vīneiguo. Dzeivoju vaira kai 30 godu vīnā i tymā pošā vītā – dzeraunē Vertukšņa – i planavoju tī nūdzeivuot vysu sovu myužu. Sovus īrodumus i dzeivis uzskotus mainu nalobpruot i cīšyn ratai. Rodūšom izpausmem laika nav daudzi, bet, kod jiutu, ka dvēsele raunās uorā, sasajamu i atrūnu kaidu strēči patrokuot vīnatnē ar mikrofonu ci sabredejūt kaidu stuosteņu.

Asu dzierdiejuse, ka tevi sauc par latgalīšu underground legendu i tu esi vīns nu pyrmūs, kas 2000. godūs jaunīšu vydā aktualizēja latgalīšu volūdys lītuošonu plašuokā mārūgā. Kai tys suocēs, i kai tu aizadūmuoji da tuo, kab taiseit kavertulkojumus kinom?

Sovys dzeivis 18 godus pavadeju viņ sātā Vertukšnis dzeraunē, nu i, prūtams, Maltys cīmatā, kur vuicejūs školā. Apleicejuo vide beja taida, ka vysi beja voi nu latgalīši, voi krīvi. Vydsškolu absolvieju 2002. godā, nūliemu studēt tyuļuokajā augstškolā – Rēzeknē. Beju pylnā puorlīceibā, ka ari Rēzeknē studejis bīdru i jaunūs paziņu vydā byus leidzeigi kai Maltā. Bet klaidiejūs – praktiski nivīns nu kursabīdru (jamūt vārā, ka puorsvors beja nu Rēzeknis piļsātys!) narunuoja latgaliski. Tys deļ manim beja šoks, sasajutu pavysam vīntuļš i līks. Īsadaga korsta vielme paust protestu, ka itepat Latgolys centrā, Rēzeknē, es sevi apjautu kai svešinīku. Viņ vēļ pyrmajā šaļtī eisti nazynuoju, kaidā formā tū protestu paust. I, kai reize, pi manis najauši tyka (pazinis īdeve!) latgalīšu hip-hopa apvīneibys “Ultimats” pyrmuos divejis dzīsmis. Tod ari palyka skaidrs, ka var raudzeit “protestēt” ar muzykys paleidzeibu. Veikalā nūpierku primitivu muzykys veiduošonys programmu “Hip-Hop eJay”, vēļ kaids paziņa īraksteja taidu programmu kai “Magix Music Maker”, i tai pa jūkam suoču uovētīs ar cīšyn nakvalitativys, bet tūmār latgaliskys muzykys radeišonu. Interneta pīslāguma maņ tymā tuolajā 2004. godā nabeja, i es pat īsadūmuot navarieju, kaids spāks tam ir informacejis nūdūšonys ziņā. Pyrmuos dzīsmeitis puoteru skaiteišonys stilā (par repu ci hip-hopu tū saukt naīsadreikstu!) īraksteju CD formatā i īdevu dažim paziņom ar taidu dūmu, ka tai i paliks: nakvalitativuos i vītom nacenzeituos dzīsmeitis nūsaklauseis puora cylvāku, drusku pasasmīs i aizmierss. Bet efekts izaruodeja pretejs – ar interneta storpnīceibu (kaids nu paziņom beja īlics“DC++”) izaplidēja pa vysu pamali. Gūdeigi sokūt, da šai dīnai maņ ir lels kauns (Gunārs tū seviški pastreipoj – aut.pīz.) par tim nacenzeitajim tekstim, kas atrūnami pyrmajuos dzīsmēs, kū es nikod nabyutu īrakstejs, apjādzūt tuoluokuos izplateibys apmārus. Cytys dzīsmis, koč ari beja čudnys, tūmār beja jau bez lomu vuordu.

Ar laiku pagidu, ka ar dzīsmem viņ navaru da gola izapaust – jutu taidu kai apspīsteibu, navarieju elpuot ar pylnu kryutežu. I tymā laikā, kai reize, popularitate suoce pasaruodeit taidam kinu kaververseju autoram kai Гоблин nu Krīvejis. Munuos rūkuos tyka juo goradorbs – kaververseja “Gradzynu Pavielnīka” trilogejai… Nu tod i roduos vielme paraudzeit kū ta leidzeigu… Tai pamozom, suocūt ar “Maltečku” 2004. godā da “Lykuma draugim” 2007. godā topa vysi muni īrunuotī bredzākli.

Voi esi dabuojs itū godu laikā ari kaidus palnus iz golvys/puormatumus/nūsūdejumu par “Būreiti”, “Lykuma draugim” i c. kinom voi dzīšmu tekstim?

Gūdeigi sokūt, taidu aci-pret-aci izsaceitu nūsūdejumu ci kritiku praktiski naasu sajiems. Prūtams, ir bejušys nagativys atsauksmis gon nu na-latgalīšu vyda (tys ari ir saprūtams – jī tok vītom tyka pavylkti iz zūba!), gon ari nu pošu latgalīšu (na jau vysim patyka muna duraceišonuos!). Vēļreiz atkuortuošu – maņ pošam sev ir napīdūdama nacenzeituos leksikys lītuošonamunuos pyrmajuos dzīsmēs. Sevi skaitu par leluokū kritiki sovim veikumim.

Kaida, piec tovu dūmu, ir niulenejuo situaceja latgalīšu kulturā? Ir redzīņs, ka vysa latgalīšu kultura tok ir underground… Voi tu tam pīkreiti?

Naskaitu sevi par gona kompetentu, lai vārtātu tū, kaida situaceja eistineibā ir latgalīšu kulturā. Tūmār maņ ruodīs, ka mes, latgalīši, vuorejamēs, puorsvorā, sovā sulā nūstuok nu puorejuos Latvejis kulturys dzeivis. Bet ari tam, ka asam piļneigā underground-ā, pīkrist navaru. Niu tok ir gon raidejumi latgaliski Latvejis Televizejā, gon Latvejis Radejā, gon vysaidys cyta veida aktivitatis.

Maņ taids īspaids, ka alternativi Latgolā ir viņ stypruo dzymuma puorstuovi… Tai ir?

Hmm… Nikod da šam par tū nabeju aizadūmuojs. Bet laikam tū var pamatuot procentuala eipatsvora veidā. Leidzeigi kai ari naalternativajā vidē, pīmāram, muzykā – leluokuo daļa grupu ci izpiļdeituoju ir puiši, bet meitiņu ir byutiski mozuok. Sovukuort alternativajā latgalīšu muzykā jau tai ir moz grupu/izpiļdeituoju, i tūs sastuovā gondreiž vysi ir puiši, sovutīs meitiņu īpotsvors ir tyvai 0%. Munys dūmys – puiši daudz vaira atsaļaun paust glupeibys publiski nakai daiļuo dzymuma puorstuovis.

Latgola niu vysvaira teik saisteita ar folkloru, kristeigajom vierteibom, taidu kai īsakonserviešonu. Naformaluos sarunuos bīži ir dzierdāts par “Latgolys pesteišonu” – voi tū var i vajag dareit?

Nui, tū var i vajag dareit! Vajag lauzt godim (godu dasmytim!) pījimtūs stereotipus par tū, ka Latgola teik asociāta viņ ar sovom tautysdzīsmem, Aglyuni, zylajim azarim i muola kolnim. Tys vyss, prūtams, nanūlīdzami, ir svāts, myužam sorgojams i gūdynojams, bet (Gunārs ari tū seviški pastreipoj – aut.pīz.) ir ari daudzi cyta, ar kū prezeņtēt i ideņtificēt myusu dzimtini. Par pīvadumu, leluokais duorgums munā redzīnī ir myusu ļaužu variešona byut pa eistam atkluotim i gotovim nest uperus sovu leidzcylvāku lobā. Tys ari ir golvonais olūts latgalīšu individualitatei.

Vysu laiku ir kaseišonuos par latgalīšu volūdu: “ō” voi “uo”, Pītera Stroda voi Lidejis Leikumys ortografeja i tt.  Kai tev redzīs – voi tam vysam ir lela nūzeime?

Dūmoju, ka tam eistineibā navajadzātu byut lelai nūzeimei – deļtuo ka itymā karā uzvarātuoja nabyus. Pa munam, itymā ziņā vajadzeiga breiva izviele. Pats personeigi asu jaunuos jeb Lidejis Leikumys ortografejis pīkritiejs. Sovā golvā gon napīļaunu pat dūmu, ka, pīmāram, puotoru gruomotuos varātu “ō” aizstuot ar “uo”.

2008. g. obeji ar Raibū sarakstejot lugu “Vystu klāvs”, par kuru Daugovpiļs teatra izsludynuotajā konkursā dabuojot 2. vītu i naudys premeju. 2014. g. tyki pi “Boņuka 2013” par stuostu “Reits mežā”. Rūnās logisks vaicojums – kaidys ir tovys attīceibys ar literaturu? Kū tu skaiti, i kas tevi interesej? Kas motivej/inspirej tekstu topšonu?

Pādejūs puors godu laikā izīt vielme šū tū izlikt iz papeira. Mainuos forma (beja kinys, muzyka, tān aizviņ vairuok teksti), bet bredzākli tī poši. Koč gon nā – bredzākli ari mainuos leidz ar dzeivis pīredzi, jaunim īspaidim, pasauļa uztverislānu (bet tūmār!) maiņu. Skaitu, ka munys attīceibys ar literaturu ir nasekmeiga amatira leimenī. Skaitu puorsvorā zīmys periodā. Ītūšaļt interesej pyrmsrevolucejis periods (da 1917. g.), tuo laika cylvāku biografejis, par pīvadumu, Nikolaja II biografeja, kai ari krīvu klasiķu daiļliteraturys dorbi (N. Nekrasovs, N. Gogoļs i c.). Tys, kū losu, ari daleji motivej munu tekstu topšonu, sasajaucūt ar manis poša izsepineitim personažim i narealim nūtykumim, kur dzili, dzili škītami bezjiedzeigā tekstā globojās duorga (Gunārs tū seviški pastreipoj– aut.pīz.) i, īspiejams, tikai maņ izprūtama jāga.

Tovūs tekstūs – gon dzīšmu, gon literarajūs – dominej postmodernisma īzeimis: absurds, dekonstrukceja, sirrealisms, apzinis plyusma. Voi tys tai ir mierktīceigi i apzynuoti?

Tys ir 100% dabeigi i īprīkš naplānuotai. Dzīsmem vysi teksti tūp spontani iz vītys, dzieržūt muzykalū pavadiejumu – aile pa ailei leidz kaidam logiskam (ci nalogiskam!) nūslāgumam. Es pats nikod nazynu, kas par dzīsmi maņ saīs, kaidā gultnē tei īīs, ar kū nūsaslēgs. Melodeja maņ stuosta prīškā vuordus, kū apzinis plyusma salīk pa plauktenim, i kuortejais bredzāklys gotovs! Ar literarim tekstim ir leidzeigi – es pats nazynu, par kū asu suocs raksteit, vyss atsakluoj pakuopeniski i bīži viņ deļ manis poša par puorsteigumu. Vysu, kū doru sovā daiļradē, es, pyrmkuort, doru deļ sevis – tys ir nabeidzams monologs pošam ar sevi, i maņ nav svareigi, cik daudzejim vēļ (i voi vyspuor) patiks tys, kū doru. Par goradorbim nīvīna prīškā nav juoatsaskaita – izjamūt pošam sovā prīškā.

Tu vairuokkuort mini vuordu “bredzākli”. Parkū tu tai apzeimoj sovys pošizpausmis golarezultatus?

Labi, publiski nabyušu tik nažieleigs pret sovim goradorbim, i nūmaineisim našmukū vuordu “bredzākli” pret, pīmāram, “sepiniejumi”. Redzi, es personeigi sovus goradorbus navierteju kai kaidus sasnāgumus. Muna attīksme pret jim raksturojama itai: “Izdareji i dīzgon mudri aizmiersi. Aizmiersi –dori kūta jaunu/cytu”.

Kas tev itamā dzeivis šaļtī ruodīs vyssvareiguokais? Kai tu jiutīs?

Vyssvareiguokais itymā dzeivis šaļtī, es vysmoz tai ceru, ir da myuža gola iz sevis uzajimtūs dzeivis pīnuokumu gūdpruoteiga piļdeišona. Nikaidā gadīnī nagrybu pīļaut, ka maņ duorgi leidzcylvāki viļtūs manī. Ir svareigi palikt nalūkomam sovā puorlīceibā par lītu byuteibu i turpynuot naklaideigi nūviertēt cylvākus sev apleik. Es tai jiutūs, pastuoveigi dūmojūt/ projicejūt vairuokus nuokūtnis dzeivis scenarejus.

2014. g. intervejā raidejumam “Pi myusim Latgolā” saceji, ka tu esi cīši poškritisks i ka naskaitisevi par calmlauzi voi kulturys cylvāku aiztuo, ka tev nav atbylstūšys izgleiteibys. Voi vystai dūmoj? Voi izgleiteiba teišom ir tik svareiga? Ir tok daudz taidu kulturys darbinīku, kas absoluti naīspringst – vīnu šaļtijī ir povuori, cytu – muziki i kulturys cylvāki…

Es asu cylvāks, kurs skaita, ka kotram sovā profesionalajā darbeibā juobyut meistaram gon ar atbylstūšom praktiskom īmaņom, gon ar teoretisku zynuošonu bazi. Es sovā daiļradē asu taids, kaids pats grybu byut – bez vysaidu zynuošonu ci kaidu normu īvāruošonys – deļtuo i nadreikstu/naasu tīseigs (Gunārs ari tū seviški pastreipoj – aut.pīz.) īlikt sevi, pīmāram, kulturys cylvāku ramā. Cyti cylvāki lai dora, kai poši skaita par pareizu, sovutīs es atbyldu tikai pats par sevi.

Voi tu sevi skaiti par perfekcionistu?

Tai laikam saīt. Nikod da gola naasu apmīrynuots ar sevis padareitū – skaitu, ka vysod varēja izdareit lobuok. Muns dzeivis moto: “Naizavielej dzeivē vīglūs ceļus!”

Goda bolvys “Boņuks 2016” ceremonejā uzastuoja “Jezups i Muosys”, DJ Guntix kluot nabeja, viņ juo biļde iz stativa… Jamūt vārā, ka myusu sabīdreibā vaira ir pījimts byut atraktivim i komunikablim – voi ir vīglai izavaireit nu publicitatis?

Pyrmkuort, naskaitu sevi ni par kaidu slovaneibu, lai mani nūgurdynuotu ar intervejom i vysaidu cytaidu izvaicuošonu. Atkuortuošu vēļ reizi – muna daiļrade (ka tū tai vyspuor var saukt!) ir napuortraukts monologs pošam ar sevi, viņ taidā formā, ka sevkurs, kam ir taida vielme, var ar tū īsapazeit. Ka kaidam tys saguodoj pozitivys emocejis – maņ ir eistyna prīca, bet, ka napateik – lai tai i palīk. Atraktivs i komunikabls nikod naasu bejs i nabyušu. Bīži viņ cylvāki tū iztulkoj kai īdūmeibu, lapnumu… Nazynu, moš jim ari daleji ir taisneiba – nu molys lobuok radzams.

Šaļtim tok lapnumu i īdūmeibu jauc ar kautreibu i nūslāgteibu. Varbyut tys tamdeļ, ka sabīdreibā tryukst empatejis i toleraņcis? Varbyut puoruok nūslāgtai dzeivojom?

Īspiejams, tev ir taisneiba. Nui, es raugu dzeivuot dīzgon nūslāgtai – tei ir muna komforta zona. Plašuokā sabīdreibā jiutūs satraukts, apmuļss i nalabi. Bet nu sabīdreibys nanūbēgsi – dorbā tys vajadzeigs, saimē tys vajadzeigs i draugi/pazinis prosa izīt šod tod cylvākūs. Es kai izpiļdeigys dobys cylvāks raugu napīviļt i izdareit tū, kū maņ prosa.

Voi ir kaidys lītys, vierteibys, kurys tu grybātu sevī, sovā apleicīnē, sabīdreibā maineit?

Sevī es, prūtams, grybātu vysys tuos eipašeibys, kuru maņ nav. Bet realitate ir taida, ka kotra cylvāka byuteiba ir namaineiga – kaids esi, taids i paliksi. Apleik sev i sabīdreibā es grybātu maineit tikai vīnu lītu – kab byutu vaira ciļvieceibys! Lyudzu, cylvāki, byusim, golvonais, ciļvieceigi i atkluoti vīns pret ūtru, – tys tok ir vysu dzeivis sasnāgumu atslāgs. Dzeivis paradokss, prūtams, ir tys, ka nikod navari byut puorlīcynuots, voi pats esi/vari byut taids, kaids vielej byut cytim…