Maruta Latkovska: Kai izdzeivuot latgalīšam?!

LaKuGa 22. Novembris, 2017. gods Comments Off on Maruta Latkovska: Kai izdzeivuot latgalīšam?!
Maruta Latkovska: Kai izdzeivuot latgalīšam?!
Autore: Maruta Latkovska, žurnaliste

Kai izdzeivuot latgalīšam?!

Zynuot sovu dzymdynuotuoju, ari tuoleimuokūs seņču lobūs stuostus i paturēt pruotā ari švakūs. Nu tuo i vysa pasauļa vuiceitīs da siermu motu i “siermys buorzdys” i vēļ iļgi piec tuo…

Koč kū nu sovu gora montu īdūt bārnim. Vajag īsēt tū gryudeņu, viņ tod, koč piec garu godu, var gaideit kaida asneņa. Mama maņ bierneibā īvuiceja Fraņča Trasuna fabulu “Zeps i peipe”, Jura Pabierža “Skūpū veci”. Paļdis jai! Ar fabulu pi Solaveča tod nūpeļneju divejis kuleitis kompetu. Tei beja muna pyrmuo publiskuo runa. Ar laiku saprotu, ka runuotajam i dzīduotajam  vuordam ir lels spāks, ka tei ir taida breineiga cylvāka bārnam dūta guņteņa, kura var aizdegt ari cytu ļaužu sirsnenis.

Meitys kuozuos spēlēja Rasma i Gunārs Igauņi. Jī tū dareja tai, ka ūtrā reitā pat znūta saimis rodi nu Boltkrīvejis vīnā bolsā saceja, ka  ir latgalīši… Taipat TV šovā “Dzīdūšuos saimis” sevi eisyn labi ar muziciešonu paruodeja tī poši Igauni, ari Punculi i Tihovski. Labi dzīdim, doncojam, bet vystik ir mums kaids tai saucamais Ahileja papīds i, prūti, nu paguojušuo godu symta 20. godu školā navuiceita latgalīšu rokstu volūda – nakūpta myusu tautys ūtruo rokstu tradiceja.  Atsamūssim! I dareisim tū! Tod varēsim byut styprys atspaids sovai Latvejai, drūši sokūt:  “I lai kaidi vieji pyuš, vysi pyuss mums puori!”

Paradokss

Jau nu atmūdys laika suokuma paguojušuo godu symta 90. godus, kod dīnys gaismu īraudzeja Jura Cybuļa i Lidejis Leikumys “Latgalīšu ābecis”,  ir dzierdāta ļaužu naapmīrynuoteiba i klaiguošona, ka mes piec Stroda, ka mes gribim pa vacam, mes nikuo nagribim maineit i papyldynuot raksteibys vaicuojumūs. A cik nu myusu zyna, ka pats veiskups Pīters Strods, vērūtīs iz prīšku, dūmuoja par volūdys nūsacejumu papyldynuošonu i 1929. godā žurnala “Zīdūnis” 7.  nr. 24. lpp. raksteja: “Kas atsateic uz divskaņu “uo”, “ie”, “iu” litošonu, josoka, ka byutu piļneigi pareizi šos divskaņas ivest, tys ir byutu piļneigi pareizi, jo mes raksteitu: bruoļs, muote, kuoja, muoja, struoduot, buols, kuortuot, pierkt, cierst, iert, šliukt, kliut .”

Tai izīt, ka myusu dīnuos volūdnīki tū ir eistynuojuši i nav nikaidys vacuos i jaunuos ortografejis, a ir viņ papyldynuotuo. Itī papyldynuotī latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumi pījimti i apstyprynuoti LR Tīslītu ministrejis Vaļsts volūdys centrā 2007. goda 28. septembrī. Viņ vuiceišonuos i dareišonys vaine! I vēļ izīt, ka volūdnīki teik “krystā systi” par poša Stroda īceru eistynuošonu dzeivē.

Karteņa: momenti.lv (Inese Bērziņa)

Komentari slāgti.