Latgola CIP arhivūs: Soltuo kara ainys

LaKuGa 30. Novembris, 2017. gods Comments Off on Latgola CIP arhivūs: Soltuo kara ainys

Roksta autors: Artūrs Rundzāns, viesturnīks

Ituo goda 17. janvarī ASV Centraluo izlyukuošonys puorvaļde (CIP) paziņuoja, ka apmāram 930 000 tuos deklasificātūs dokumentu nu daīmamion-line režimā sevkuram pasauļa dzeivuotuojam. Īprīkš tī beja daīmami publikai tik kluotīnē eipašā arhivā Merilendys štatā. Itei nūtikšona ir davuse vareibu ari sevkuram Latvejis dzeivuotuojam škārsteikla datu bazē īraksteit atslāga vuordus i atrast, par pīmāru, deklasificātus dokumentus nu Soltuo kara laikim. Ari Latvejis prese pamaneja jaunū vareibu i plašuok iztierzuoja i vyspuoreigus ziņuojumus par dzeivis apstuoklim Latvejis Padūmu Socialistiskajā Republikā (LPSR), i īprīkš plašuokai publikai nazynomuos CIP operacejis Latvejis nacionalūs partizanu atbolstam.

Apsaverūt materialus, kas skar Latgolu, nūvāruojama tei poša aina, kas par Latveju kūpumā. Daļa dokumentu veļteiti dzeivis apstuoklim LPSR i operacejom mežabruoļu atbolstam. Tī tiks apsavārti ari itymā rokstā. Tok juosoka, ka maklātojā atrostūs materialu lelais vairums ir par kū cytu i itys temats ir daudz specifiskuoks – tī ir padūmu militarī objekti i karaspāks Latvejis, tymā skaitā Latgolys, teritorejā. Itei skrupulozuo i “sausuo” informaceja gon juoatstuoj militaruos viesturis pietnīkim, partū ka tei pīduovoj saleidzynojūšu materialu Latvejā jau apkūpuotajim i analizātajim materialim.

CIP uzmaneibys lūkā religiskuo situaceja

CIP uzmaneibu pīvērse na tik militarajim vaicuojumim, bet ari sabīdreibys nūskaņuojumam, socialajim i ekonomiskajim apstuoklim, industrejis stuovūkļam, izvītuojumam i tml.

Tai, par pīmāru, ar 1951. goda 17. oktobri datātā slapanā ziņuojumā apsavārts religejis stuovūklis Latvejā. Informaceja attīceibā iz katuoļu bazneicu der kai īskots religiskajuos nūrisēs Latgolā. Pīgrīzta viereiba konfeseju sekuotuoju eipatsvora izmaiņom piec Ūtruo pasauļa kara, kuo rezultatā luteraņu eipatsvors sasamozynuojs, bet katuoļu – pīaudzs. Tys skaidruots ar divejim golvonajim īmaslim – vuocbaļtīšu emigraceju i deportacejom, kas puorsvorā skuorušys luteraņu apdzeivuotūs tureiguokūs apgobolus i piļsātu vydssluoni.

Itymā ziņuojumā nūruodeits ari iz metodem, ar kuruom teik grauta dzeivuotuoju saikne ar Bazneicu. Prūti, svātdīnēs pīaugušajim bīži juosadūd publiskūs dorbūs, bet bārnim paradzāti izklaidejūši voi sporta pasuokumi, kas īkreit taišni bazneicu dīvkolpuojumu stuņdēs. Ka varys organizātī pasuokumi nateik apmaklāti, bārna tuoluokuo izgleiteiba ir traucāta. “Tikai vaci cylvāki var dūtīs iz bazneicu bez baiļu nu struopis. Ari sīvītis var apmeklēt bazneicu, partū ka komunisti izruodūt toleraņci pret sīvītem-bazneicā guojiejom,” nūruodeits ziņuojumā.

Katuoļu prīsteri Latgolā raksturuoti kai “pīredziejuši i viereigi” attīceibuos ar varu, i taidā veidā jī rauga nadūt īmaslu vērstīs pret bazneicu voi ticeigajim. Jaunu prīsteru sagataveišona nūteikūt Reigā, Aglyunā i Ilūkstē. Ziņuojuma autori viertej, ka pret vysom konfesejom Latvejā padūmu vara vieršās vīnleidz styngri i nivīna nu konfeseju nav izruodejuse gribiešonusasadorbūt ar varu. Kotrā bazneicys dīvkolpuojumā voi cytā pasuokumā vysod atsarūn Vaļsts drūšeibys ministrejis (MGB) “nūvāruotuoji”. Styngrai teik kontrolāta i cenzāta sarakste ar Vatikana Kūreju. Katuoļu bazneicys finansialais stuovūklis asūt “cīši vuojs”, partū ka tei puorteik nu tryuceigūs draudžu ticeigūs, puorsvorā kolhoza zemnīku, zīduojumu, kuri knapi var uzturēt sevi, “kur nu vēļ bazneicu”. Kluot vēļ Bazneicai juomoksoj leli nūdūkli vaļstei.

rsz_1aglyuna

Aglyunys bazneica 1960. godā. Karteņa nu zudusilatvija.lv

Kaidā vāluokā ar 1953. goda 29. juli datātā slapanā ziņuojumā konstatāts, ka varys attīksme pret Katuoļu bazneicu kūpumā ir naideiguoka nakai pret Pareizticeigūs i Luteraņu bazneicu. Ka pret pādejom divejom nūvāruojama zynoma “toleraņce” (atseviški uzbrukumi bazneicom struopāti kai huliganisms), tod pret Katuoļu bazneicu taida nav nūvāruota. Tys skaidruots ar tū, ka “acimradzami Moskova saradz Vatikanu kai tuos lelu īnaidnīku”.

Kristeiguos religejis ītekme ir krītnai sasamozynuojuse, eipaši jaunuokuos sabīdreibys dalis vydā, kas teik skaidruots ar školys i komjaunatnis ītekmi. Antireligiskuo propaganda Latgolā raksturuota kai eipaši spieceiga. “Vītejī laikroksti nikod napalaiž garum vareibu nūruodeit iz tryukumim Bazneicā,” saceits ziņuojumā. Rezultatā jaunatne Latgolā ir izteikti ateistiska. Katuolicisma centrā Aglyunā izveiduota škola i ar lelu energeju teik atteisteita komjaunatnis organizaceja. Viersšonuos pret katuolim ir bīža, eipaši draudzēs, kur vuocu okupacejis laikā klērs izruodejs simpatejis komunistu vojuošonom. Ari bazneicu finansialī apstuokli vārtāti kai vuoji, partū ka tom juoizteik nu vītejūs cylvāku zīduojumu. Kūpumā varys politika raksturuota kai antireligiska, tymā pošā laikā raugūt ticeigūs puoruok nanūskaņuot pret varu. Komentarā pi ituo ziņuojuma nūruodeits, ka pyrma 1950. goda oktobra varys attīksmē pret katuoļu i luteraņu bazneicom nav bejs atškireibys. Smolkuok itaida attīksmis maiņa nav paskaidruota.

Interesēja situaceja Latgolys piļsātuos

Nalela viereiba dagrīzta ari ekonomiskajim apstuoklim Latgolā. Daugovpiļs kaidā ar 1953. goda 10. juli datātā slapanā ziņuojumā pīmynāta kai vīna nu pīcu piļsātu ar industrialu nūzeimi. Tok smolkuok regiona ekonomika nav apsavārta. Pīmynāti plani nūdrūsynuot energeju Latgolys vajadzeibom, nuokūtnē byuvejūt Pļaveņu HES. Aglyunys mozuo HES izcalta kai itamā kategorejā leluokuo mozuo HES Latvejā. Industrejis atteisteiba vārtātai kai ekonomiska, i politiska metode. Struodnīku sluoņa veiduošana, tymā skaitā ar īvāruojamu struodnīku imigraceju nu cytu PSRS teritoreju, pīmynāta kai veids, kaidā nūsluopēt “nacionaluos sajiutys” i “nacionalū ideologeju”, kas saisteita ar Latvejis zemnīceibu.

Kaidā 1955. goda 26. juļa konfidencialā ziņuojumā apsavārti dzeivis apstuokli Daugovpilī. Saskaņā ar ziņuojumu, tai kai piļsāta karā cītuse saleidzynojūši nadaudz, kūpumā tei jau ir atjaunuota, tymā skaitā atjaunuots kūka tylts puor Daugovu. Spīdeiga ir dzeivisvītu problema piļsātā, partū ka iz Daugovpili puorsaceļūt daudz zemnīku, kas nagryb stuotīs kolhozūs. Itī zemnīki bīži nūjaucūt sovys sātys laukūs i materialu izmontoj jaunu sātu ceļšonai iz piļsātā pīškiertys zemis. Kab rysynuotu muojūkļu vaicuojumu, piļsātys pīvuorte teikūt apbyuvāta ar daudzdzeivūkļu sātom. Vairums napīcīšameibys preču ir breivi daīmamys i ryndys veikalūs ir reši. Ryndys piec maizis asūt vīneigi trešdīnēs i pīktdīnēs, kod zemnīki īsarūdūt piļsātā īpierkt kruojumus. Tymā pat laikā saskaņā ar ziņuojumu kolhoza zemnīki spiej sevi uzturēt.

Piļsāta pīdzeivuojuse izmainis nacionalajā sastuovā – tamā vairs nadzeivoj vuocīši. Apmāram puse asūt latvīši, puse – krīvi. Karaveiri iz īlu radzami moz. Koč i 1953. goda amnesteja nu cītumu itamā apgobolā atbreivuojuse daudz nūzīdznīku, lela daļa nu tūs jau otkon arestāta.

rsz_dpils_valsts_skol_inst_1951

Daugovpiļs Vaļsts školuotuoju instituts 1951. godā. Karteņa nu zudusilatvija.lv

Latgolys teritorejā īsyuta agentu

Eipašu Latvejis presis viereibu izapeļnejuši CIP projekti ar kriptonimim “AECOB” i“ZRLYNCH”. Saskaņā ar dokumentimZRLYNCH apstyprynuots 1950. goda 24.augustā, bet 1952. goda beiguos tys papyldynuots ar projektu AECOB (iz prīšku kai šifrs izmontuots AECOB/ZRLYNCH). Suokuma projekta golvonais mierkis beja snīgt atbolstu pagreidis kusteibai LPSR, tū organizejūt i palelynojūt. Taidā veidā tyktu izveiduoti jauni komunikacejis kanali storp pretuošonuos kusteibys grupom, izvārsta propaganda i īvuokta izlyukinformaceja. Nu dokumentu nūprūtams, ka projekts veiduots ar tīšu vairuoku latvīšu trymdys darbinīku atbolstu voi pat īrūsmi. Sovukuort AECOB jau beja daudz konkretuoka i tuos ītvorūs tyka sagataveiti treis agenti īsyuteišonai Latvejis teritorejā, vīns nu tūs beja nūzeimāts aizdavumu veikšonai Latgolā.

Agentu sagataveišona nūtyka Vuocejā, i projekta tīšuo vadeiba beja CIP rezidentura Minhenē. Daīmamī dokumenti atkluoj ari agentu vuordus i liktiņus. Darbeibai Latgolā tyka gataveits Nikolajs Balodis (sagvuords Boriss Leveckis, kriptonims AECAMUSO/3), kas saskaņā ar publicātū bejs pa pusei latvīts, pa pusei krīvs, luteraņs, tok cielīs nu Latgolys regiona. Vysu agentu golvonuo motivaceja beja kaisleigs nūskaņuojums pret padūmu varu. Nūprūtams ari, ka N. Balodis ceriejs iz CIP atbolstu sīvys izceļuošonai iz ASV, sovukuort pats vaļsirdeibys šaļtīs atkluojs, ka nu misejis atpakaļ dzeivs atsagrīzt nacer. Sīvai teik izstuosteita legenda, ka jis brauks struoduot amerikaņu celtnīceibys projektā Norvegejā.

Projekta apsprīsšonys gaitā pasaruoda ari golvonī aizdavumi, kas uztycāti AECAMUSO/3 i kas nūruoda iz ASV interešu lūku. Kaidā naskaidri datātā dokumentā (ar rūku raksteituo nūruode tū attīcynoj iz 50. godu suokom) nūruodeiti īrūsynuojumi AECAMUSO/3 aizdavumim. Ite pīmynāts, ka izlyukinformacejai nu Latgolys kūpumā nav lelys nūzeimis, partū ka ite tryukst vārā jemamys industrejis. Agentam īsaceits suokumā dūtīs iz Pleskovu, tod atsagrīzt Latvejis teritorejā, dūtīs iz Jaunlatgolu, tod Kuorsovu, Ludzu iRēzekni. Pa ceļam juorauga īvuokt īspiejami daudz informacejis par PSRS militarūs spāku izvītuojumu (Order of Battle). Teikūt Rēzeknē, agents jau byutu tics pi nūruožu par pretpadūmu grupom i varātu uzjimt kontaktus. Tuoļuok agentam īsaceits atrast div uztycamys personys, kas īvuoktu informaceju par Spilvis lidlauku (pi Reigys) i Bobruiskys lidlauku (Boltkrīvejā).

Tok itī ir tik īsacejumi i, cik nūprūtams nu AECAMUSO/3 sarunom ar vadeibu 1952. goda julī, t.i., mienesi pyrma nūsyuteišonys, juo golvonais aizdavums bejs sasazynuot ar katuoliskū pretesteibys kusteibu Latgolys dīnvydūs. Leidza jam ir 50 000 “rūžu” (vystycamuok, rubļu) pretesteibys kusteibai, kai ari vēļ 50 000 sovom vajadzeibom. Taipat ari pistalets, radiotelegrafs, koncentrāta uztura dava, padūmu drēbis.

rsz_latgola_cip_dokumentus

Deklasificāts CIP dokuments nu 1951. goda juļa, kur atreferāta sasatikšona ar trejim Latvejis teritorejā īsyutamajim agentim.

1952. goda 26. augustā treis agenti, izmontojūt izpletņus, ar lidmašynu teik nūguoduoti Latvejis teritorejā. Izsvīsšonys vīta nav precizāta. Instrukcejis paradz AECAMUSO/3 nūīt 40 km, zemē nūglobuot leidza dūtū apreikuojumu, kai ari atseviški nūglobuot50 000 rubļu duovonu pretesteibys kusteibai. Tod jam ar viļcīni juobrauc iz Reigu i juosateik agents AECAMUSO/2, ar kū juosavīnoj par sliepni saziņai uorkuortys gadīņūs (t.s. dead drop). Tok nikas nasaīt, kai planavuots.

AECAMUSO/2 i AECAMUSO/1 dreiži piec pīsazemiešonys atrūn PSRS drūšeibys darbinīki. Pyrmajam izadūd izbēgt, tok juozaudej leidza dūtuo paleidzeiba. Nu ūtruo vaira zinis napīīt, i jis teik skaiteits par myrušu. Nu AECAMUSO/3 pyrmuo ziņa pīīt tik 1953. goda martā, i ziņuojuma saturs līcynoj, ka agents ir tics PSRS drūšeibys dīnastu darbinīku kontrolē. CIP izlem turpynuot izalikt, ka agentam uzatyc i tuoluokajūs četrūs godūs nu juo teik sajimtys 48 zinis, jam nūsyuteita 41. Zinis puortryukst 1956. goda decembrī, i tei teik skaiteita par līceibu, ka jis ir apcītynuots.

1957. goda septembrī LPSR laikrokstā “Cīņa” teik publicāts spīgu stuosts, it kai fikceja, tok par vairuokim CIP īfiltrātim agentim, nu kurūs vysi sajimti giustā. Tymā skaitā ari kaids Boriss, kurū CIP asociej ar N. Balodi (sagvuords). “Cīņa” paziņoj, ka agents niu ir reabilitāts i struodoj vītejā kolhozā. Juo patīsais liktiņs mums nav zynoms. Daudzys detalis itymā stuostā palīk nazynomys.

Kūpumā CIP dokumentūs atrūnamuo informaceja par dzeivis i saimnīciskajim apstuoklim Latgolā Latvejis pietnīkim napīduovoj faktologiskus jaunumus. Tok itī dokumenti var nūderēt storpvaļstu attīceibu pietnīkim i latvīšu trymdys pietnīkim, partū ka pīduovoj īskotu, kai LPSR uztvēre ASV drūšeibys īstuodis. Sovukuort informaceja par operacejom nacionalūs partizanu atbolstam var papyldynuot ituo viesturis pūsma storptautyskū kontekstu. Eipaši vārā jemams, ka itei operaceja eistynuota tik 1952. godā, kod nacionalūs partizanu kusteiba Baļtejā jau beja apseikuse.

Komentari slāgti.