“Mums ir daudz masku”: saruna ar Reigys latgalīti i barmenu Aldi Glodeni

LaKuGa 11. Janvars, 2018. gods Comments Off on “Mums ir daudz masku”: saruna ar Reigys latgalīti i barmenu Aldi Glodeni

Intervejis autore: Ligija Purinaša

Kotrai intervejai ir sovs stuosts. Ari itai. Ar Aldi Glodeni īsapazynu Vacreigā 2017. g. junī. Beju atbraukuse gostūs pi draudzinis, kura napaseņ beja nūmainejuse sovu dorba i dzeivis vītu. Īguojom vīnā barā natuoli nu Pītera bazneicys, i tī struoduoja juos bierneibys draugs Aldis Glodenis. Vuords pa vuordam, suocem sasarunuot, i es jam pasaceju, ka laikam byut aiz bara letis ir taipoš kai stuovēt iz skotivis. Jis nūsmaideja sovā buorzdā, bet da gola napasaceja ni nui, ni nā. Piečuok satyku Aldi vēl puora reižu, parunuojom i saprotu –vajag interveju. Itei saruna ir par prīškstotim i stereotipim, sevis mekliejumim, par dorbu vīsmīleibys sferā i par dzeivi Reigā, par kikboksu i tetovejumim. I, prūtams, par latgalīšim.

KASDĪNYS DORBS

Kai i cik seņ tu suoci struoduot gostu apkolpuošonys sferā?

Tū vēļ sauc par vīsmīleibys aba HoReCa (abreviatura nu “Hotel/Restaurant/Cafe”, kū izmontoj Eiropā vīsmīleibys industrejā – aut. pīz.) sferu. Tam es tai nūpītnai pīsavieršu pyrma godu pīcu voi sešu. Vīnu reizi muosineicys dzimšonys dīnā paraudzeju jaukt dzierīņus, īsapatyka i īsaminieju, ka grybātu struoduot par barmenu. Vysi rodi sacēle šumu, ka tei profeseja nav deļ manis, tī tok cīši daudz alkohola i ka es tok nūsadzeršu. Es saceju, ka tys tai nav. 20 godu vacumā atrodu vīsmīļa vakaņci, īsadūmuoju – a deļkuo naparaudzeit? Tī ari vaicuoja barmena. Tūlaik par bara lītom maņ, prūtams, nabeja ni mozuokuos saprasšonys, paļdis munam mentoram Aleksandram, kas īvuiceja pamatus. Tai ari suocēs muna karjera – mozā picerejā, kas vaira naeksistej.

Soka, ka barmeni, leidzeigi bazneickungim, gluob dvēselis. Voi tu ari esi kaidu izgluobs?

Dūmoju, ka nui. Tī stuosti jau ir symts i vīns. Barmens jau ir tys cylvāks, kas nūškir tū cylvāku, kas siež pi bara letis, nu tuo plaukta, kur stuov vysaidi dzierīni. Jis vysam sekoj leidza. Lai tu dabuotu tū, kas ir plaukteņā, tev ir juokomunicej ar tū cylvāku, kas stuov tev preteimā. I cylvāki atsakluoj. Bīži viņ ar svešim cylvākim atkluoti runuot par koč kaidom lītom ir daudz vīgļuok. Ir vīgļuok uzaticēt, ir vīgļuok pastuosteit. Juoatzeist, ka ir bejs gona daudz vysaidu īspaidu. Cylvāki suoc struoduot par barmenim, i jī, poši tū grybūt voi nagrybūt, ir mainejuši cytu cylvāku dzeivis paviersīņus. Es nikod naasu gribiejs byut pi koč kuo vaineigs. Tok ir bejušys vysaidys situacejis, kod siež puiss i meitine, jī suoc runuot par sovom attīceibom i koč kū navar izlemt. Kod asu devs kaidu īsacejumu voi padūmu, kai varbyut maņ ruodīs lobuok dareit vai nadareit, vysod asu juts taidu kai satraukumu, voi koč kaidys jūs reiceibys sekys nabyus manis ītakmātys. Cīši ceru, ka naasu bejs katalizators i cylvāki poši ir pījāmuši lāmumus. Prūtams, ir bejs pateikami piečuok tūs cylvākus satikt i redzēt, ka jī ir palykuši prīceiguoki, smaideiguoki, dvieseliskuoki. Barmeni jau var byut gon neitrali, gon taidi sirdstyvuoki – vyss atkareigs nu tuo, kaids cylvāks izavielej byut.

Taitod prīškstots, ka barmens ir viņ alkohola tierguotuojs, ir maldynojūšs?

Maņ ruodīs, ka nui. Tys uzskots aktualitati jau ir zaudiejs. Prūtams, ir cylvāki, kas sevi pozicionej kai puordeviejus, i es aizviņ jūs radzu. Tys ir jūs primarais pīnuokums – struoduot kai lelveikala kasē par kasīri: tu sajam precis, izskenej, tev samoksoj i kuorta nuokušajam. Tev nav ni komunikacejis, ni kuo cyta. Bet tys mainuos. Cylvāki, kas struodoj par vīsmīlim, barmenim voi povuorim, ir komunikabli, i jī na viņ īdūs dzierīni, bet ari parunuos. World Class standartūs ir vīna nianse – lai kū tu dūtu voi saceitu cylvākam, tam ir juobyut ar sovu stuostu. Tei var byut ari “mozuo komunikaceja”: stuosteņš, knifeņš, fakteņš. Tys ari ir vaicojums par tū, kai barmens jiutās i kaids tys klients ir. Ir cylvāki, kas poši suoc dialogu. Pa munam, vīns nu svareiguokajim barmena aizdavumim ir pasaryupeit par cylvāku, kas pi juo ir atguojs. Radeit lobu auru.

Ar kū juosariekynoj, ka gribi struoduot barā?

Ir juosariekynoj ar tū, ka tys nav standarta dorbs, ite vysleluokuo eipatneiba ir dorba laiks. Bīži viņ itaids dorbs teik skaiteits kai pagaidu variants – cīši daudz studentu struodoj vīsmīleibys sferā. Tū var vīgli apvīnuot ar studejom. Tu pats sastuodi grafiku tai, lai ir ārtai i tev, i tovim kolegim. Asu redziejs, kai daudzi pamat itū sferu, deļtuo ka saprūt – ir daguojs laiks veiduot saimi, vaicuot dorbu ar normātu dorba laiku. Nakts dorbs īspaidoj veseleibu, tū ari navar nūlīgt. Ir juosaprūt ari tys, ka itamā sferā nūdarbynuotajim ir gryuts veiduot attīceibys ar tim, kas struodoj nu 9 da 18 kotru dorba dīnu. Jim pīktdinē suocās breivdīnys, bet mums tys ir iz vysa leluokais dorba cielīņs. Es dūmoju, ka vyssarežgeituokais ir sakuortuot laiku, lai tu varātu i struoduot, i pylnveiduot sovys prasmis, – vysu laiku ir juosavaica kas jauns.

LATGOLA

Kaida tev ir saisteiba ar Latgolu?

Pusi sovys dzeivis da 18 godu vacumam asu regulari pavadejs Latgolā – gon zīmā, gon vosorā. Latgola ir tei vīta, kur, munā izpratnē, ir vysteiruokuo doba. Es atguodoju tū sajiutu, kod navarieju viņ sagaideit līceibu izsnīgšonu Reigā, lai jau mudruok braukt paceli. I maņ ruodīs, ka tei ir iz vysalobuokuo sajiuta – nabyut tamā piļsātys kņadā. Tev ir mīrs. Tu dzeivoj dzeraunē, kur tev apleik ir doba. Tu dūmoj, ka, piļsātā dzeivojūt, tei dzeive ir taida bezryupeiga?! Aizbraukt iz dzerauni vosorā, – tei deļ manim ir bezryupeiga dzeive! Tī nabeja divu vaicuojumu – ka ir korsts, tod mes īmam mauduotūs iz azaru. Beja diskotekys, beja večerinkys, vysi atsapyuš, doncoj. Tam ir sovs šarms! Sābrim ir lellūpi, tu pagluosti gūvi, atbrauc kaids nu Reigys, kas gūvi nikod dzeivē nav redziejs, i jam ir baist nu tuos gūvs. A tu redzi vysaidus sātys dzeivinīkus, kurus myusu dīnu bārni vaira naredz: gūvs, kozys, truši, vystys. Tu beji kruts džeks, ka varieji pasaceit: “A maņ sātā ir truši!” Nikas navarēja byut lobuoks par dzeraunis pīdzeivuojumim!

Datryukst?

Nui, maņ rikteigi tryukst. Es apsveru dūmu koč kod nuokūtnē izavuokt nu Reigys. I es tū dareišu ar leluokū prīcu. Maņ pateik tei mozuo dzeraunis baumuošona – tu napaspiej vēļ pīsaceļt nu krāsla, kod vysi jau zyna, kū tu esi darejs pyrma stuņžu diveju. Tam ari ir sovs šarms. Prūtams, daudz kas Latgolā ir mainejīs. Laiks nastuov iz vītys. Ir ari pa kaidai jaunai sātai…

Voi nav vaira tukšūs vīnsātu?

Ir. Es asu pamanejs, ka leluokuo daļa cylvāku, ar kurim bierneibā augu kūpā, ir aizbraukuši paceli. Vysur vyss mainuos. Ka Reigā slādz školys, deļtam ka moz školānu, to tys nūteik ari regionūs. Cylvāki izaug i puorsavuoc dzeivuot cytur. Kaids atrūn sovu ūtrū puseiti, cyts aizbrauc iz uorzemem. Mums jau tei demografeja mainuos – tī, kas aizbrauc, naatsagrīž.

Kai tev ruodīs, kas byutu juodora, kab cylvāki palyktu dzeivuot dzeraunēs?

Maņ ruodīs, ka cīms tī navar nūspēlēt lelu lūmu. Vyss ir atkareigs nu poša cylvāka. Ir cylvāki, kas palīk, ir cylvāki, kas napalīk. Ir cylvāki, kas var iztikt bez piļsātys, ir cylvāki, kas navar. Tuos ir vierteibys. Dūmoju, ka solys, dzeraunis, cīmi, mozpiļsātys aizviņ vaira palīk paguotnē. Tī ir sovi rituali, kas, prūtams, vēļ kaidu laiku pastuovēs, bet… Lelpiļsātys atsateista gon tehnologiski, gon infrastrukturys ziņā, i tys ir aspekts, kam ir lela nūzeime.

Latgalīši Reigā. Voi ir saguojs jūs satikt?

Gona daudz, nui. Pats sevi par latgalīti gon skaitu dīzgon nūsaceiti, 50:50. Maņ ir latgalīša saknis, bet es tok naasu vysu sovu dzeivi nūdzeivuojs Latgolā i viņ tod puorsavuocs iz Reigu. Ar daudzim cylvākim nu Latgolys sasapazynu, taišni studejūt Latvejis Universitatē. Tī cylvāki sevi jiut cytaiži – tei Reiga, Reiga, Reiga. Kod es pa vosorom augu Latgolā, nabeja jau tuos leluos prīcys par reidzinīkim, beja nazkaidi jūki, beja naizpratne par reidzinīku problemom. Bet laiks īt i koč kaidys lītys mainuos. Asu latgalīšus satics Līpuojā, Ventspilī, uorpus Latvejis. Latgalīši ir interesantuokuo regiona tauta. Puiši nikod nav iz mutis krytuši, jī ir spieceigi, prūt struoduot, cīši attapeigi, bet, ka redzēs, ka kaids skrytuļs ir atkrits voi koč kas ir škeibs, – jī prass tū sataiseit, nūlikt vītā. Es vysod asu riekinuojīs, ka Latgolā, ka byus juopasaceikstej, puiši ir syuruoki nakai daži lobi reidzinīki. Tī ir ryudeituoki puiši.

Kai tev ruodīs, voi latgalīši ar koč kū atsaškir nu cytu nūvodu īdzeivuotuoju?

Nui, jī izaceļ ar temperamentu. Jī ir struodeiguoki, ceņteiguoki. Latgola jau ir kai sova vaļsts atškireibā nu cytu nūvodu (smejās). Es tū soku taidā nūzeimē, ka tuaizbrauc iz Kūrzemi i tu dzierdiesi piļsātu dialektus – ventiņš ilīpuojnīku, tolsuonu, a latgalīšu volūda skaņ cytaiži. Reigā kaidu laiku beja cīši izteikts dalejums latvīšūs i krīvūs, ite cīši škiruoja, kas tu esi, eipaši – mikrorajonūs. Maņ beja daudz krīvu tauteibys draugu, bet natryuka ari taidu, kas mani īneida viņ aiz tuo, ka es asu latvīts. Aizbrauc iz Latgolu, i tī naškiroj, voi tu esi latvīts voi krīvs tik ilgi, cikomtu komunicej ar cylvāku normalā leiminī. Tevi viertej piec tuo, kaids tu esi i kaidys ir tovys reiceibys. Latgalīši ir ciļvieceiguoki, dzeivuoki. Jī ir nu īkšpusis lojaluoki. Prūtams, daudz kas ir atkareigs nu cylvāka. Latgalīši prūt paruodeit ari raksturu, tai gon. Bet jī tevi pīsegs ar mugoru. Es tū šaļtim jiutu ari sevī (smejās).

Voi latgalīšu rokstu volūda byutu juosagloboj, juokūp?

Nui, deļtam ka tei ir myusu kulturys daļa. Es nagrybu saceit, ka latgalīšu volūda ir koč kas stypri škirams nu latvīšu volūdys, nā. Vuiceidamīs Reigys školā, mes ari latvīšu volūdys stuņdēs runuojom par latgalīšu volūdu, kas ir senejuokuo latvīšu volūdys daļa. Tys ir kulturys montojums, i tys ir juosorga! I tik ilgi, cikom Latgolā byus školys, izgleiteibys programys i cylvāki, kas tī ir, volūda naizuss. Tik ilgi, cikom volūda i cylvāki natiks pastumti iz izmieršonys slīksni… Tyuleņ Latvejai byus 100 godu jubilejs, i es skaitu, ka Latgola i latgalīšu volūda, taipoš kai Kūrzeme, Vydzeme, Zemgale – tuos vysys ir naatjamamys Latvejis kulturys dalis, kas ir davušys koč kaidu īguļdejumu myusu atteisteibā. I pats golvonais ir naļaut izzust tam, kamā cylvāki ir īguļdejuši sovu ašni, svīdrus, osorys. Mes asam vīna vaļsts, i raudzeit tikt vaļā nu volūdys voi volūdys dalis, – tys ir vysglupuokais, kū var dareit.

VIERTEIBYS

Voi pīkreiti uzskotam, ka nauda ir palykuse par myusu sabīdreibys vierteibu?

Vierteibys ir mainejušuos, tys gon. Naudai ir cīši lela lūma. Varbyut par padareitū dorbu es asu peļnejs atolgojumu, kas ir naudys izteiksmē. Bet nauda maņ nikod nav bejuse vierteiba pošapar sevi. Nauda ir leidzeklis, kab es dabuotu lītys, kas maņ ir vajadzeigys. Ka mes pasaveram iz 18–20 godus vacim jaunīšim, to mes redzim, ka jim nauda ir cīši svareiga. Prūtams, daudz kū nūsoka ari vide, kurā jaunīts aug. Es sovūs 26 varu saceit, ka augu laikā, kod aktualys beja gareiguos vierteibys –draudzeiba, kūpeiba, saime –, na materialuos. Vyss ir atsateistejs tik tuoli, ka mes jau nikuo cyta nadzierdim,kai “nauda, nauda, nauda”, kas figurej vysur – gon youtube.com klipeņūs, gon jaunīšu stilā. Tei ir amerikaņu ideologeja – byut krutam i justīs labi –, tys ir amerikaņu sapyns, kas ir īguojs Latvejā. I es navaru saprast, deļkuo tys tai ir. Jaunīši ir palykušicīši leli individualisti, prūtams, tys ir labi, bet tam ir vajadzeigs finansiejums. Ir juopierk telefoni, drēbis… Īsadūmoj, Iphone moksoj 1000 dolaru, bet es par tū naudu varu nūpierkt it kai rentablu automašynu. Redzi, kur pasaruoda vierteiba? Vierteiba ir munuos rūkuos – voi es izavieleju mozu telefonu, ar kū pasaspēlēt, voi – mašynu, ar kuru varu koč kur aizbraukt. Agruok cylvāki struoduoja, ceinejuos, kab tū naudu nūpeļneitu. Cylvāks ir pazaudiejs mugorkauli, apmainejs jū pret naudu. Tys varbyut ari ir mulsynojūšuokais, kas maņ tamā vysā napateik.

Kas mums byutu juodora, kab mes napalyktutik cīši emocionali atkareigi nu naudys?

Nazynu. Es skaitu, ka vysam ir sovs laiks. Es grybātu atguodynuot tūpūšajim, asūšajim, tim, kas vēļ tikai koč kod byus vacuoki, ka tovs bārns i juo dūmuošona, skatejums iz dzeivi byus atkareigs tikai nu tevis – kai tu jū integriesi sabīdreibā. Lela nūzeime ir ari školai, nui. Eipaši tamūs 13-15 godūs, kod tukai bārns suoc sevi stabilizēt, raudzeidams saprast, ar kū tu gribi byut asociāts. Da tam vacuoki spielej sovu lūmu: kai bārns gierbsīs, kaids byus bārna telefons, kū bārns dareis sovā breivajā laikā. Tu vari dūt bārnam naudu, i jis tū tierēs kampetuos voi peipēsi c. – mes vysi tam īmam cauri, bet tu nadreiksti bārnu īrūbežuot voi izspīst sovu redzīni. Sports, pa munam, ir lobuokuo investiceja. I, ka tovs bārns ir ar mīru,kabārnam pateik sportuot, tod lobuok īguldi sportā, nuokūtnē, tok sports beidzūt suoc atsateisteit ari Latvejā… Agruok beja tys uzskots, ka ar sportu nūsadorbuot nav jāgys, ar tū sev dzeivei nanūpeļneisi… Glupeibys! Laiki mainuos. Muni kikboksa laiku pazinis i draugi niu ir Eiropys leiminī, i jī aug sovuos prasmēs. Nui, varbyut dzeivē kaids nu jim ir, par pīvadumu, guņsdziesiejs, bet vysu gūdu tim puišim! Lobuok lai tū bārnu vierzej sportā, na: “Še tev, bārns, nauda, dori ar jū, kū gribi.”

Kū tev pošam īvuiceja ceinis sports i kikbokss?

Tys beja cīši, cīši seņ. Tuos lītys, kurys maņ vuiceja tod, es suocu saprast viņ tagad. Pyrmuom kuortom, tei ir spieja byut pacīteigam. Agruok es nabeju drūss par sevi. Beja situacejis, kod maņ byutu bejs juopastuov par sevi voi cytim i es tū natyku izdariejs. Tuo vītā asu beidīs voi sasatraucs. Tys ir proguojs, maņ ir drūsa apziņa par sevi. Svareiga ir ari atziņa, ka, runojūt ar cylvāku, tu vari panuokt daudz vaira,nakai izruodūt fizisku spāku. Es asu pret vardarbeibu, jei maņ rībās, bet dzeivē ir situacejis, kod tu navari naaizsatuovēt. Kikbokss maņ īvuiceja ari pošdisciplinu, kū asu suocs nūviertēt samārā naseņ.

Es zynu, ka tev ir vairuoki tetoviejumi. Pastuosti, cik tev jūs ir i deļkuo tev jī ir tik svareigi?

Muna mama vys vēļ cer, ka tī tetoviejumi piec puora godu poši nūīs nūst (smejās). Tetoviejumi ir populari, i myusu dīnuos jī lauž godu desmitim postuovūšū stereotipu par tetoviejumim kai pīdereibys zeimi cītumam. Cytuos kulturuos, par pīvadumu, Haiti soluos, tetoviejumi ir muoksla. Maņ beja svareigi paslēpt sovus mudruos augšonys rātaudus, i tetoviejums beja loba alternativa. Ari beja vielme iz sova kermeņa izliktkoč kaidu simbolu, kas paruodeitu, kam es asu pīdereigs i kas es asu. Ka es tū navaru pīruodeit ar dorbim, navaru pasaceit ar vuordim, tod vysmoz paruodeišu iz sova kermiņa. Muns pyrmais tetoviejums beja ūzula lopa. I ūzuls, kai zynoms, ir myusu, latvīšu, simbols, kas simbolizej kotru veirīti: byut stypram, byut teišam, byut nasalaužamam. Maņ īsapatyka. Niu maņ ir 7 tetovejumi i es planavoju vēļ ostoitū. Deļkuo es tū doru? A maņ pateik! Na vysod tam tetoviejumam juobyut ar sovu unikalū nūzeimi. Maņ ir uztetovāts pat Ragnars (skandinavu mitologejā Ragnars ir teiksmains varūņs, saisteits ar sirojumim cytuos zemēs – aut.pīz.), īsadūmoj?! Es sevi asocieju ar Ragnaru, tys ir muns simbols, deļtam ka ari maņ ir rakstureiga dualitate. Skaitu, ka kotram tetoviejumam ir sovs stuosts i kotrs tū stuostu var interpretēt pa sovam. Tetoviejums – tys ir ari sovs identifikacejis kods i tei ir kotra cylvāka breiva izvēle – likt voi nalikt. Tys ir myusu kermiņs. I mes dzeivojam vīnu reizi. Ka gribi – lic, ka nagribi – nalic.

Tu runoj par dualitati i maskom. Voi mes varim atsaļaut byut patīsi?

Es vysod asu skaitejs – kū patīsuoks tu esi, tū vaira sabīdreiba tevi linčoj. I es tū cīši labi jutu iz sovys uodys. Nivīnam napateik kritika voi sveša taisneiba. Ir cīši moz cylvāku, kas tū nūviertej. Paļdis munim draugim! (smejās) Mums ir daudz masku, i gon televizeja, gon socialī teikli ļaun itamā “karnevalā” pīsadaleit. Ir juorauga byut patīsim vysmoz pret tim, kam tu ryupi voi kas tev ryup. Publiski jau tu navari atsaļaut byut eists. A, ka tu taids esi, to, vystycamuok, daīs laiks, kod tev samoksuos i tod tu vaira navariesi atsaļaut byut patīss. Sabīdreibā ir gryuts nūslēpt, voi tu esi pierkams cylvāks… Bet, zyni, ir ari cīši svareigi, lai cylvāki šaubeitūs par tovom spiejom, – tys dūd vysleluokū motivaceju koč kū dareit, sasnīgt i pīruodeit pretejū. Bet atzeit sovys klaidys ir juospiej ari tod, kod zyni – rezultats šai voi tai byus syurs. Taisneiba ari ir syura.

Voi tu nasagursti?

Es dūmoju, ka energeja īt nu īkšīnis. Īspiejams, tys deļtuo, ka ilgu laiku beju sevī nūsasliedzs. A tod es saprotu, ka ir juoizkuop nu sovys kasteitis, nu sovys komforta zonys. Tev ir juovar byut atvārtam, juodora koč kas, lai tu justūs breivuoks. Tys ari deve motivaceju augt i atsateisteit, es nagribieju palikt tī, kur es beju. Skaitu, ka ir mierkis, kuru gribi sasnīgt, tod atrūni degsmi. Lai ir tei līta, kas tevi valk iz prīšku. Golvonais ir nanūlaist rūkys. I tik ilgi, cikom tu pats sev ticiesi, tu dzeivē koč kū sasnīgsi. Vysmoz tu raudzeisi koč kū sasnīgt. Tu atrassi ceļu.

Komentari slāgti.