Izdūts Andryva Jūrdža fonda pamarku katalogs ar skaidruojumim

Izdūts Andryva Jūrdža fonda pamarku katalogs ar skaidruojumim

Bīdreiba “Latgales tradicionālās kultūras centrs “Latgaļu sāta”” izdavuse gruomotu “Andryva Jūrdža fonda pamarku katalogs ar skaidrojumiem”. Tū sastuodejs Valkā dzeivojūšs kolekcionars Zigurds Svikis.

Pamarkys ir agitacejis aba propagandys markys, kurys izdūd dažaidys vaļsts, sabīdriskuos, saimnīciskuos organizacejis ci privatpersonys. Pamarkys vysbīžuok ir veļteitys dažaidom nūtikšonom, tū cyldynuošonai ci reklameišonai.

Andryva Jūrdža fonds tyka dybynuots 1949.goda 3.martā Bavarejā (Vuocejā) i beja vīns nu pazeistamuokūs latvīšu pamarku izdeviejim uorpus Latvejis. Fonda mierki beja ceļt gaismā i uzturēt dzeivu Latgolys kulturys darbinīku pīmiņu, sekmēt latgalīšu rakstnīku i zynuotnīku dorbu izdūšonu i latgalīšu izdevnīceibys pastuoveišonu, kai ari uzturēt vysmoz vīnu latgalīšu laikrokstu trymdā. Kab itūs mierķus sasnāgtu, 1963.godā Andryva Jūrdža fonds suoka izdūt pamarkys papyldus leidzekļu īgiušonai.

Izdavums “Andryva Jūrdža fonda pamarku katalogs ar skaidrojumiem” ir ceļveds pamarku kolekcionarim i dūd īspieju plašuokai auditorejai i interesentim īsapazeit ar Latgolys sabīdriskajim, religiskajim, politiskajim i kulturys darbinīkim, kai ari ar zeimeiguokajom Latgolys viesturis nūtikšonom. Vīnlaikus izdavums izgaismoj Ūtruo pasauļa kara laikā trymdā aizbraukušūs latgalīšu kulturys i politiskūs uzskotus.

Kai atzeist izdavuma sastuodeituojs Z.Sviķis, tai kai A. Jūrdža fonds sovu darbeibu ir beidzs, ir cīši svareigi atspīgeļuot pamarku izdūšonys laiku, temys i muokslinīkus, aizpyldūt informacejis rūbus.

Kūpumā A. Jūrdža fonds izdeve 42 pamarku lūksnis ar 73 dažaidom pamarkom. Izdūšonu koordinēja Vladislavs Luocs (Lōcis) Minhenē, bet, suocūt ar 1984.g., koordiniešonu puorjēme Alberts Spogis Minsterē. Pi fonda pamarku veiduošonys vysvaira struoduoje četri muokslinīki: Jurs Soikans, Juoņs Trūps, Jezups Deksnis i Ontons Zvīdris. Pamarkys izdeve mozlūksneitēs – pa 4.8 ci 10 – atkareibā nu leluma. Kotrys lūksneitis moluos beja uzroksts angļu, vuocu, franču i latgalīšu volūdā ar lyugumu atbaļsteit latgalīšu literaturu.

Nūtikšonu kalendars

Dec
11
Ūtr
14:00 Viesturis šaļteņu pītura “Piemin... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Viesturis šaļteņu pītura “Piemin... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Dec 11 @ 14:00
Viesturis šaļteņu pīturā pīminēs vyspuseigū Latgolys personeibu Ontonu Slišānu, atguoduos kūpā muzejā pavadeituos šaļts, byus sasatikšona ar O. Slišāna tyvinīkim.Drukavuot
Dec
13
Cat
19:00 Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Dec 13 @ 19:00
Gruomotys "Latgales pēdējie mohikāņi" attaiseišona @  Reigā, Veru īlā 6 | Rīga | Latvija
Gruomota topuse vairuoku ekspediceju rezultatā, kuruos folkloriste i Zīdūņamuzeja pietneica Rūta Šmite kūpā ar antropologi i fotografi Elīnu Kursīti vuokušys cylvāku stuostus i īmyužynuojušys Latgolys mozcīmu īdzeivuotuojus fotografejuos. Gruomotu veidoj 52 stuosti, kurus papyldynoj vizuali boguoteigys[...]