Latgalīšu literatura. Jaunuo dzejneica Rasma Svikle

LaKuGa 28. Februars, 2018. gods Comments Off on Latgalīšu literatura. Jaunuo dzejneica Rasma Svikle

Itūšaļt jaunuo dzejneica Rasma Svikle (dz. 1994) studej Daugovpiļs Universitatē, par sevi jei soka: “Pateik daudz skaiteit gruomotys, fotografēt īt garuos pastaiguos i, prūtams, raksteit dzeju”. Ar dzejis raksteišonu Rasma nūsodorboj vaira kai 10 godu, i sovus pyrmūs dorbus publicēja portalā draugiem.lv, vāluok sekuoja publikacejis žurnalā “Literatūra. Teātris. Kino” i portalā lakuga.lv. Izguojušys ari treis dzejis gruomotys, kuruos atrūnamys Rasmys ailis – “Baltais klusums” i “Dejas pusnaktī”, Daugovpiļs nūvoda dzejis kruojums “Dzejas dienas 2017”.

Par kū ir tova dzeja, i kas mudynuoja raksteit latgaliski?

Maņ ir svaregi raksteit par tū, kas maņ ir tyvs, – dobu i cylvākim. Ar dažaidu dobys tālu paleidzeibu parosti aprokstu tū, kas nūteik cylvākā, juo dūmys, emocejis, puordūmys. Ari sovys. Svareigi ir raksteit, kai jiutu, deļtuo ka parosti vuordi poši pi manis atīt.

Leidzeigi ari roduos pirmī dzejūli latgaliski, vīnkuorši īguoja pruotā vuordi ar dūmu, ka itū es grybu pasaceit taišni latgaliski. I tai tys suocēs. Saprotu, ka latgaliski reizem varu izasaceit pat lobuok nakai latviski, deļtuo ka tei ir muna dzymtuo volūda.

Voi ir kaida latgalīšu literaturys gruomota, kas tev ir palykuse atmiņā voi īdvasmuojuse?

Iz vysa vaira atmiņā ir palykuse gruomota “Boltais šokolads” ar Ingridys Tāraudys dzeju. Juos dzejai ir sovs stils, kas man ruodejuos tyvs i ari īdvasmuoja raksteit pošai. Asu pat kladeitē izrakstejuse meiluokūs dzejūļus nu ituos gruomotys.

Ka tev byutu juobrauc dzeivuot iz naapdzeivuotu solu, kurys treis lītys obligati jimtu leidza?

Jimtu leidza vysai napraktiskys lītys – kladi i rokstomū, lai var pīraksteit dzejūļus, i serkūceņus.

Kaida ir tova apsajimšona 2018. godam?

Apsajimšanu, prūtams, ir gona daudz, bet golvonuokuos ir raksteit vaira dzejūļu latgaliski i lobuok īsavuiceit latgalīšu rokstu volūdu.

Portala lakuga.lv skaiteituojim pīduovojam īsapazeit ar Rasmys Sviklis latgaliskajim dzejūlim.

 

Spuorni

samierka spuorni
bitetei klusai
nūkryta zvaigzne
klusai klusai

samierka spuorni
tauriņam bosam
nūkryta rosa
nu munu skrūpstu

samierka spuorni
putyna bārnam
tik daudz osoru
es raudojuse

 

 
Kai?

kai tys ir?
byut pučei
i zīdēt
piec tam
vazē nūveist
i vyss

kai tys ir?
byut akmiņam
i vysu myužu
tikai
klusēt
klusēt

kai tys ir?
byut kūka lopai
rudinī
pieški krist
i nasuopēt
nimoz

kai tys ir?
palikt aizmierstai
i narunuot
i kai kūkam lopys
otkon
pavasarī izplaucēt

 

Vīnā

saplyude
tovi vuordi
vīnā
ocu skotā
syltā

i acīs
pieški
īsamirdzēja prīca
koč tikai
iz šaļti

vīnu
eistu

bet tymā šaļtī
vyss pasaceits tyka
tymā šaļtī
vyss nūtyka

 

Par zvaigznem

reiz mirdzēja zvaigzne
tik tuoli
debesīs tuoli

niu tī vairuok
dabasu nav
i pošys zvagznis
ari nav

malna nakts
i nūkreit rosa
iz plaksteņu

cik uotri
pazyud tei zvaigzne
kū vysvairuok
gribīs nūturēt

 

Klusums

nakts
mirdz dabasūs
zvaigznis

sirdī
glīmiežneica
aiztaiseita

sasaļs lads
iz lyupu
gaideitais klusums
tik naizturams

 

Naradzamo puse

tici
i verīs
kai snīga puorslys kreit
i osorys sasaļ
breineigā ladapučē

na vysod
ladā ir soltums
na vysod
mīlesteiba bez osoru
dzeive bez suopu
zīd

 

Treisriņdis

sorkona kruosa
iz lyupu reitam
kaida samuoksluota dīna

sarma iz munu ocu
jai solts
syltuma meklej

pasauļs taids opols
cik daudz pakšu
vīntuleibai

ladā īsoluse lopa
atmiņa
par tū kas paguojs

pīsnidzs ceļš
aizīt tuolumā pi tevis
prūm

aizsoluši lūgi ustobai
iz sīnys i sirdī roksts
nivīnam naizlosoms

Komentari slāgti.