Latgolys namaterialais kulturys montuojums: dzīduošona ar pusbolsu

LaKuGa 6. Marts, 2018. gods Comments Off on Latgolys namaterialais kulturys montuojums: dzīduošona ar pusbolsu

Turpynojam rubriku “Latgolys namaterialais kulturys montuojums”, kurymā stuostom par Namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā īkļautajom Latgolys vierteibom. Ūtrajā rokstā par dzīduošonu ar pusbolsu.

Dzīduošona ar pusbolsu ir specifisks daudzbaļseiguos dzīduošonys veids, kas tradicionali saisteits tikai ar Zīmeļlatgolys pogostim, kas rūbežojās ar Krīveju, – Škilbanu, Mednevys, Baļtinovys, Brīžucīma i Vileks pogostu cīmim, prūti, kuodreizejuo Abrinis apriņča teritoreju. Tei ir treisbaļseiga dzīduošona, kur melodeja teik izpiļdeita kūpā ar vīnu ci (epizodiski) vairuokim apakšejim pavodūšajim bolsim, kū vītejā tradicejā sauc par “pusbolsu”.

Tradicionaluos dzīduošonys meistardarbneica Škilbanu pogosta Plešovā pi Annys Ščemelinskys 2007. goda julī. Pavasara bolss. Centrā – dzīduotuojis Anna Ščemelinska i Valentina Keiša. Pusbolsu dzīd Santa Matisāne.
 

Dzīduošona ar pusbolsu ir vīna nu Zīmeļlatgolys tradicionaluos dzīduošonys identitatis zeimu, kuru myusu dīnuos pamatā puormontoj etnografiskūs ansambļu i folklorys kūpu dzīduošonys praksē. Ir ari gadīni, kod vītejūs kūpīnu jaunuokuos (videjuos) paaudzis dzīduotuoji rauga itū dzīduošonys prasmi īsavuiceit i praktizēt.

Nūsaukums “dzīduošona ar pusbolsu” i attīceigi pats dzīduošonys veids nav radīs myusu dīnuos. Dzīduotuojis atguodoj, ka tū īsavuicejušys nu sovu mamu i babu, itei dzīduošonys tradiceja Zīmeļlatgolā pastuov ni mozuok kai 100 godus.

Zīmeļlatgolys “dzīduošonu ar pusbolsu” pietnīki atkluoja i apzynuoja tikai 20. g. s. 90. godu suokuos, kam sekuoja sistematiska dokumentiešona i pietnīceiba. Leidz ar paaudžu maiņu myusu dīnuos cīši ir sarucs “pusbolsa” dzīduošonys meistaru skaits, tūmēr vēļ aizviņ ir vairuokys izcylys dzīduotuojis, turkluot dzīduošonys manīri īsavuica ari jaunuokuo paaudze.

Dzīduošonu ar pusbolsu Namaterialuo kulturys montuojuma sarokstam pīsaceja Bolvu nūvoda pošvaļdeiba. Vēļ nu Latgolys sarokstā īkļauta psaļmu dzīduošona Zīmeļlatgolā, Latgolys mozūs bundzeņu – bubyna – spēlis tradiceja i muryšūs oficeja (saļmu) izpiļdeišonys prakse Vabalis i Leiksnys pogostūs.

Roksta sagataveišonā izmontuota Rutys Cibulis sagataveituo informaceja.

Komentari slāgti.