Latgolys namaterialais kulturys montuojums: bubyna spēlis tradiceja

Latgolys namaterialais kulturys montuojums: bubyna spēlis tradiceja

Rubrikys “Latgolys namaterialais kulturys montuojums” trešajā stuostā par Latgolys mozūs bundzeņu aba bubyna spēlis tradiceju. Itys muzykys instruments i tuo spieliešona īkļauta Namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā.

Bubyns. Karteite:futureofmuseums.eu

Latgolys mozuos bundzenis aba bubyns ir Latvejis tradicionalais muzykys instruments, kas rakstureigs Latgolai. Tū spēlēja dažaidūs savīseigūs pasuokumūs, pīvadumam, kuozuos i saimis saīšonuos. Seņuok bybyna spieliešonys prasmi puormontuoja nu sadzeivis muziciešonys dažaiduos saīšonuos i saimē, myusu dīnuos bubyna spieliešonys tradiceju vuiceišonu i populariziešonu ir puorjāmuši folklorys kūpu dalinīki i etnomuzykys specialisti i interesenti, niu tū izmontoj koncertdarbeibā.


 

Leidzeigi cytim ritma instrumentim, bubyna golvonuo funkceja ansamblī ir pīsisšona, pīpaleidziešona, tūmār spēlei rakstureiguo tehnika ar ritmu variiešonu piec nūzeimis padora tū tyvuoku ansambļa solo instrumentam. Bubyna spēlei rakstureiga eipaša tehnika, ar nelelu, apmāram spreidi garu vuoleiti – kalatušku – variejūt izsitīņus ar pierstim ci dalnu, vīnkuoršus (ar rūkys kusteibu nu augšys) i kombinātus (mainūt rūkys kusteibu nu augšys i apakšys) sitīņus ar vuoleiti i trycynojūt instrumenta suonā īstyprynuotūs škeiveišus, kai ari izsytūt par instrumenta apmali ci rodūt čeikstūšu skaņu ar eiški pret piķuotū bubyna uodys molu. Īspiejams, seņuok instruments tics izmontuots veikleibys demonstriešonai, saceņseibai storp spielmanim, navys tikai muzykys nūdrūšynuošonai. Bubynu varēja spēlēt kūpā ar skripku, mandolinu, gitaru i garmani dažaiduos kombinacejuos.

Muziciešona ar bubynu. Publicitatis karteite.

Eipašs ticiejums ir saisteits ar instrumenta izgataveišonu. Skaiteits, ka bubynam vyslobuokuo asūt suņa uoda. Pyrma tuo suņs asūt juokaucynoj, tod lobuok skaņūt. Vareibu atdūt vacu suni instrumenta izgataveišonai skaiteja par gūda lītu. Tradiceja nūsoka ari instrumenta skanis raksturu, instrumenta uodai juoskaņ zamu, dūbi, taipoš škeivu skaņai nav juobyut puoruok spolgai. Par lobuokū škeiveišu materialu skaita miseņu.

Lītovīte Rima Garsoniene ruoda Latvejai i Lītovai rakstureiguo bubyna spēli.

Rama bubdzeņu spēle leidzeigā veidā pastuov ari Lītovā (leluokūtīs Augštaitejā) i Boltkrīvejā. Itūšaļt apzynuotī materiali līcynoj, ka bubynu Latgolā spielej vysmoz kūpš 19. g. s. beigom. Intensivi tū spēlēja leidz 20. g. s. vydam, kod senejuos muzykys tradicejis suoce pagaist. Bubynu seņuok spēlēja Daugovpiļs, Kruoslovys, Dagdys, Preiļu, Rēzeknis, Ludzys i Bolvu apleicīnē. Myusu dīnuos ir viņ daži ituo instrumenta spālātuoji Leivuonā, Dagdā i Rēzeknē. Myusu dīnuos instrumenta spēle turpynoj byut spielmaņu individualuos meistareibys aplīcynuojums, taidā veidā tai ir papyldus vierteiba kai Latgolys regiona rakstureiguo kulturys montuojuma daļai. Bubyns ir pīmāruots, kab demonstrātu myusu dīnuos uzturātū prīkšstotu par latgalīšu tradicionaluos muzykys eipašū azartiskumu i ekspreseju. Veiksmeigs pīmārs instrumenta tradicionalajai spēlei myusu dīnuos ir postfolklorys kūpys “Rikši” bubyna spēlmane Zane Dukaļska. Pamata leiminī bubyna spēle ir samārā vīnkuorši īsavuicama, instruments nav duorgs i ir vīgli pīeimams.

Bubynu īkļaušanai Namateriluo kulturys montuojuma sarokstā pīsaceja bīdreiba “Skaņumāja”.

Roksta sagataveišonā izmontuota Ilmāra Pumpura sagataveituo informaceja.

Nūtikšonu kalendars

Dec
13
Cat
19:00 Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Dec 13 @ 19:00
Gruomotys "Latgales pēdējie mohikāņi" attaiseišona @  Reigā, Veru īlā 6 | Rīga | Latvija
Gruomota topuse vairuoku ekspediceju rezultatā, kuruos folkloriste i Zīdūņamuzeja pietneica Rūta Šmite kūpā ar antropologi i fotografi Elīnu Kursīti vuokušys cylvāku stuostus i īmyužynuojušys Latgolys mozcīmu īdzeivuotuojus fotografejuos. Gruomotu veidoj 52 stuosti, kurus papyldynoj vizuali boguoteigys[...]