Školys Latgolā 1919.–1922. godā: problemys i (na)rysnuojumi

LaKuGa 14. Marts, 2018. gods Comments Off on Školys Latgolā 1919.–1922. godā: problemys i (na)rysnuojumi
Školys Latgolā 1919.–1922. godā: problemys i (na)rysnuojumi

Roksta autore: Ligija Purinaša,portals lakuga.lv

1920. g. 11. augustā oficiali tyka nūslāgts mīra leigums storp Latvejis Republiku i Padūmu Krīveju. Latgolys atbreivuošonys nu lelinīku laikā beja vyspuorejs haoss: nūtyka karadarbeiba i lokalys sadursmis, nūzeidzeibys leimeņs beja augsts, socialekonomiskuo situaceja beja nastabila. Tok par speiti tam tūlaik beja skaidrs, ka sekmeigai vaļsts atteisteiba beja vajadzeigi izgleituoti cylvāki, viņ tryuka skaidreibys par školu dorba organizeišonu iz prīšku. 1919. g. daļa nu školotuoju aizguoja leidz ar lelinīkim voi atroda cytu dorbu – školuos tryuka dorbaspāka. Školu inventars Pyrmuo pasauļa kara i Naatkareibys kara deļ beja iznycynuots voi samaituots. Taipoš ari tryuka vuiceibu gruomotu (eipaši – latgalīšu volūdā) i materialu (rokstampapeira i rokstamspolvu). Ari arhivi i dokumenti beja pagaisynuoti – tryuka informacejis par bejušajim pedagogim, kurus varātu īsaisteit dorbā. 1920. g. nūtyka pyrmuo tautys skaiteišona, kas deve īspieju ari saskaiteit i pošvaļdeibuos registrēt vuiceibu vacuma bārnus.

Vyspuorejuo situaceja Ludzys, Rēzeknis i Daugovpiļs apriņčūs: statistikys dati
Faktiski 1918.–1919. vuiceibu godā Ludzys apriņčī beja 44 školys ar 46 školotuojim, sekmeigi dorbojūtīs Školu vaļdei, 1919.–1920. vuiceibu godā tyka sasnāgts 175 školu skaits ar 340 školotuojim, bet 1920.–1921. vuiceibu godā beja jau 199 školys ar 440 školotuojim. Treju godu laikā školu skaits pīauga pīcys reizis, bet školotuoju skaits – 10 reizis. Nu vysu školu 6 beja pyrmsškolys, 154 – četrklašu pamatškolys, 5 vydsškolys i div rūkdorbu školys (Ludzā i Kuorsovā). Ludzys piļsātā atsaroda 10 školys, bet 189 – Ludzys apriņčī.

Školys bārnu skaits Ludzys apriņčī i jūs etniskuo pīdereiba

1919.–1920. vuiceibu godā Rēzeknis apriņčī beja 72 školys (33 – latvīšu, 26 –jauktys, 12 – krīvu i 1 –žydu). 1920.–1921. vuiceibu godā beja jau 115 školys (75 –latvīšu, 20 –jauktys, 18 –krīvu, 2– žydu). 1921.–1922. vuiceibu godā školu skaits beja jau 140, nu tom – latvīšu školu skaits pīauga da 98. Četru godu laikā vysdynamiskuok auga taišni latvīšu školu skaits. Vysvaira beja četrklaseigūs pamatškolu – 127.
Pylnys pamatškolys aba sešu klašu pamatškolys beja viņ div. 1919.–1920. vuiceibu godā beja 5217 školāni (16% nu Rēzeknis apriņča vuiceibu vacuma bārnim), bet piec goda školānu skaits pīauga da 8272 (21,1% nu Rēzeknis apriņča vuiceibu vacuma bārnim). Varakļuonūs beja attaiseita pat vydsškola, kurā vuicejuos ap 100 školānu.
Školotuoju skaits pīauga nu 115 1919. g. da 230 1921. g.

Školotuoju skaits Rēzeknis apriņčī 1921.g.

Piec lelinīku aizīšonys 1919.–1920. vuiceibu godā Daugovpiļs apriņčī beja 91 škola (54 – latvīšu školys, 30 – krīvu, 6 – pūļu, 1 – zydu) ar 136 školotuojim. 1920.–1921. vuiceibu godā školu skaits pasalelynuoja nu 91 iz 147 (92 – latvīšu školys, 34 – krīvu, 4 – pūļu, 13 – boltkrīvu, 2 – žydu). 1921.–1922. vuiceibu godā Daugovpiļs apriņčī beja 174 školys ar 312 školotuojim:

Školotuoju olgu vaicuojums
Eipaši osai jiutams beja naudys leidzekļu tryukums deļ školotuoju atolguojuma, par pīvadumu, školotuoja olga Ludzys apriņčī 1919. g. beja 350 rubli, kas, 1922. g. īvīšūt latu, veiduoja attīceibu 50:1. Taitod 1919. g. školotuoju olgys faktiskuo vierteiba beja apmāram 7 lati, kurus na vysod varēja izmoksuot pylnā apmārā. 1920. g. 15. septembrī Satversmis sapuļce pījēme pagaidu nūsacejumus par školotuoju obligatoriskū olgu, kas paredzēja, ka minimaluo školotuoju olga ar dorba stažu, kas mozuoks par 5 godim, nadreikstēja byut zamuoka par 400 rublim. Ka dorba stažs beja leluoks par 5 godim, tod olga beja 450 rubļu; ka vaira par 10 voi 15 godim – 500 voi 550 rubļu. Školotuoji ar 10 voi 15 godu dorba stažu tyka pīleidzynuoti školotuojim, kam ir augstuokuo izgleiteiba. Taipat “lelū olgu” sajēme tī pedagogi, kas struoduoja specializātajuos školuos ar kurlmāmajim voi naredzeigajim bārnim. Školotuojim ari beja juobyut nūdrūsynuotim ar školys uzturātuoja īruodeitu dzeivūkli, kam byutu apkure i apgaismuošona (apmoksuota voi, ka pošam školotuojam beja par tū juomoksoj, tod jam pi olgys dalyka 20% pīmoksu). Taipoš školotuojim personeigā lītuošonā vajadzēja daškiert 1 hektaru zemis (lauku apvydā) voi 1/20 leidz 2/5 hektara zemis (piļsātu teritorejā). Školom beja vajadzeigs ari školys dokturs, kuru olguoja pošvaldeibys.

Roksta autoris probabys školys līceiba, 20. g. s. 30. godu suokums

Kotrai školai sovu dokturi!
Školys doktura aizdavums beja ryupētīs par školānu veseleibys stuovūkli, uorstēt saslymušūs bārnus, kontrolēt lipeiguos saslimšonys i ryupētīs par školu vyspuorejū sanitarū stuovūkli. Ideja jau nabeja švaka, viņ… Latgolā beja moz dokturu.

Uorstu skaits Rēzeknis apriņčī 1923. g. nu izdavuma
“Latvijas ārstu, zobārstu, vecmāšu, aptieku un slimnīcu saraksts (1923)”

Kai raksteja Meikuls Apeļs 1923. g. “Latgolys Škola” Nr. 3: “Drūsi viņ 95% nu vysom lauku pamatškolom školys uorstu nav sovuos sīnuos redziejušys.” Jis uzsver div problemys: pyrmuo – kai lai školotuojs nūviertej, kurs bārns ir slyms i kurs vasals, ka jam nav taidu zynuošonu kai dokturam; ūtruo – profilaktiskuo bārnu pūteišona pret bakom, kas 60% gadīņu ir dareita viņ vīnu reizi voi nav dareita vyspuor.
Jis roksta: “Un tys ir piļneigi saprūtams, juo lobuokajā gadejumā ambulance nu školys 10 verstu attuolumā, bet dažreiz – 25 verstu un vairuok. Kur tod 5–14 godu bārnam tikt taidu gobolu?” Angļu slimeiba, moazsineiba, tuberkuloze, parša, trahoma, vuts – tuos ir viņ dažys nu slimeibu, kas apdraudēja školānus. M. Apeļs grīž viereibu ari iz školu sanitarajim apstuoklim – lobīrīceibu tryukums (bārni puorsaļ, īdami uorā), špļaunamtrauceņu, rūku mozgošonys bļūdu, māslu kurveišu naasameiba, – tys vyss rodūt draudus veseleibai.

Slimineicys Latgolā 1923. g. nu izdavuma
“Latvijas ārstu, zobārstu, vecmāšu, aptieku un slimnīcu saraksts (1923)”

Školu telpys
Lela problema beja ari telpys – leluokuo daļa školu beja īreikuotys zemnīku ustobuos, kas nabeja pīmāruotys školu vajadzeibom. Fraņcs Zeps 1922. g. “Latgolys Škola” 2. numerī itū problemu aproksta tai: “Latgolā školys pa leluokai daļai sabuoztys mozuos, tymsuos, zamuos zemnīku ustobuos. Par kara laiku školu muojis ir galeigi nūlītuotys, juo tuos nikas nalobuoja. Parosti lūgu rūts aizsystys ar dielim voi aizbuoztys ar maisenim, pakši izpyvuši, caurumuoji, tai ka viejs viņ staigoj pa ustobom; cepli saplaisuojuši un kurynojūt dyumi vairuok īt ustobā, nakai škūrstinī. Pasaverīs grīstūs – tur var pa kaidu caurumeņu redzēt zylus dabasus. Zynoms, taidys muojis zīmys laikā navar sasiļdeit aiz tykom, lai školāni varātu nūgārbuši “skrebeleiti” voi sveiteņu struoduot kai tāva syltajā ustobā. Sādžuos školu muojis ir īslāgtys storp cytom zemnīku ākom un piec izskota ari daudz naatsaškir nu ustobom, škyunim, klāvim. Na reti dadzam školys pogolmā, tyvumā nu klasis ustobys lūgim pīkrautus zoru suortus un pat pībārtys māslu gubys. Taids ir uorejais vairuoku školu izskots, taida ir školu apkuortne.”

Laizanu pamatškolys školāni, 20. g. s. 30. godu suokums (roksta autoris privatais arhivs)

Tys zeimuoja, ka beja juovaicoj nauda deļ školys āku byuveišonys (vālams – apdzeivuotu vītu/muižu centrūs) i telpu lobīkuortuošonys (benču, goldu tryukums). Bet ari muižu centru ākys na vysod kaids gribēja atvēlēt školu vajadzeibom. Ari par tū roksta Fr. Zeps: “Muižu ākys teik aizjimtys daždažaidom cytom “vajadzeibom”, bet tik na školom. Tur ir īvītuotys zemis puorziņu voi mežziņu kancelejis, ambulatorejis punkti voi ari vīnkuorši īvītuotys rentnīku saimis. Vysys šaidys īstuodes vīgli varātu īvītuot ikkotrā cytā muojā. Taidom vajadzeibom navar aizjimt lelys muižu muojis. Goduos ari, ka pat bejušais muižys eipašnīks, nasareikynuodamīs ar myusu jaunajim lykumim, ar dažaidu zamuoku īstuožu paleidzeibu, pat ar viļteibu aizjam muižys ākys. Ka školu vajadzeibys bīži viņ apīt dažaidys īstuodis un īriedni, tys ir nanūlīdzams fakts. Latgolā, kur ar školu muojom ir tik gryuts stuovūklis, saleidzynojūt ar puorejū Latveju, šaidys paruodeibys byutu energiski juoapkaroj vysom augstuokuom īstuodem, vysim apzineigim darbinīkim. (..) Vyspuori juosaver, lai muižu muoju nūdūšona školom natyktu kaveita. Kaveišona ir kaiteiga tamā ziņā, ka, pyrmkuort, muojis bez pastuoveiga puorzynuotuoja teik applāstys, nūjauktys un, ūtrkuort, tuodieļ ka sadolūt muižu zemi, bīži viņ školom nateik pīškierts attīceigajā vītā vajadzeigais zemis gobols.”

Apkure beja atkareiga nu molkys pīguodis, kū organizēja pogostu vaļdis. Tei bīži viņ tyka kaveita vysaidu dūmstarpeibu voi naizdareibys deļ. Tys radeja precedentus, ka gon školotuoji, gon školāni saslyma i škola iz kaidu laiku beja juoslādz.

Komentari slāgti.