Nikodems Bojārs – kosmosa pietnīks nu Latgolys

Nikodems Bojārs – kosmosa pietnīks nu Latgolys

Roksta autors: Artūrs Rundzāns, viesturnīks

Latvejis i Latgolys viesturē bīži ir sastūpamys izcilys personeibys, kurys pazeist vyss pasauļs, tok deļ vītejuos sabīdreibys jī ir nūslāpums. Vīns nu taidu ir Nikodems Elejs Bojārs (dzims 1925. godā) – kimejis dokturs, vaira nakai 180 patentu eipašnīks i daudzeju zynuotniskūs publikaceju autors. Jis prūt vaira kai sešys volūdys. Pīsadaliejs nūzeimeigūs ASV kosmosa agenturys NASA projektūs. Juo interesis nav apsarūbežuojušys ar kimeju, Latgolā dzymušais N. Bojārs ir sarakstejs vairuokys gruomotys par kosmologeju i viesturi, zynuotniskuos fantastikys romanus i stuostus, kai ari dzeju.

Nu Latgolys puikys da kimejis doktoram

Nikodems Bojārs ir dzims 1925. goda 1. junī Daugovpilī apriņča vaļdis prīkšsādātuoja Aloiza Bojāra i školotuojis Elvirys Adelis Bojāris saimē. Ūtruo pasauļa kara laikā saime nūkliust Vuocejā, tī Nikodems vuicuos modernuos volūdys i dobyszynuotnis Getingenis Universitatē i Baltejis Universitatē Pinnebergā. Vāluok saime puorsaceļ iz ASV, kur N. Bojārs studej Ilinoisys Universitatē, īgiust kimejis bakalaura (1951), magistra (1952) i organiskuos i polimeru kimejis (1955) doktora gradus. Atseviški studiejs Eiropys diplomatejis viesturi, vydslaiku viesturi, kūdūlfiziku. 1977. godā jis īgiust teologejis gūda doktora gradu Kalifornejā. Kai pasnīdziejs i vīslektors struoduojs Prinstonys (Ņūdžerseja), Bufalo (Ņujorka), Indianys Vaļsts universitatēs, Ilinoisys tehnologeju institutā (Čikagā) i cytur. 1986. g. uzjimts par Ņujorkys Zynuotņu akademejis myuža bīdru. Jis ir ari konkordejis “Valdemārija” filistrs.

 

Struodoj NASA projektūs

Piec Latvejis naatkareibys atjaunuošonys N. Bojārs vairuokys reizis ir gastejs dzimtinē – 2011.g. pīsadaliejs zynuotnīku kongresā Reigā ar referatu, 2007. g. bejs gostūs Latgolā – Daugovpilī i Preiļūs.

“Apollo 1” kosmosa kugis piec tragedejis 1967. godā. N. Bojars pīsadalejs vairuokūs NASA projektūs.

Juo svareiguokī atkluojumi kimejā ir halogenu, seviški hlora i broma organiskūs savīnuojumu, izmontuošona plastmasys ražošonā. Itaida plastmasa nadag i ir iztureiga pret trīcīnim. Dorbu pi nadagūšuos plastikys ASV, kai nūruodiejs, par pīvadumu, trymdys rakstnīks Eduards Avots, aktivizēja “Apollo 1” kosmosa kuģa tragedeja 1967. g. 27. janvarī, kod testu laikā iz Zemis gunī guoja būjā treis amerikaņu astronauti. Lai izavaireitu nu leidzeigu situaceju, nadagūšū plastmasu suoce izmontuot vodu izolacejā, astronautu apgierbā i siedekļūs. N. Bojārs pīsadaleja ari NASA projektā ar mierki izstruoduot ultravioletūs saulis storu iztureigu boltū kruosu, kū varātu izmontuot kosmiskūs aparatu puorkluošonai. Jis ir struoduojs taidūs lelūs uzjāmumūs kai “Hooker Chemical Corp.”, “Borg-Warner corp.”, “PPG Industries Inc.” i cytūs. Jis ir sarakstejs monografeju par fosfora savīnuojumim.

Viesture kai latvīša sirdslīta

N. Bojāru cīši aizraun ari viesturis pietnīceiba. Papyldus viesturis kursu studejom universitatē jis ir vuicejīs Senejuos Rūmys viesturi i baltu sanviesturi pi profesora dr. Edgara Andersona. 1980. godā ir publiciejs monografeju “Baltu civilizācija”, kurā dūts īskots baltu tautu aizviesturē i viesturiskajūs laikmatūs nu baltu genezis 2300. g. pyrma Krystus dzimšonys leidz 16. godu symtam piec Krystus. Gruomotu caurvej atziņa, ka baltu kulturys telpu faktiski var skaiteit par atsevišku civilizaceju ar attīceigim civilizacejai rakstureigim atteisteibys pūsmim. Autors pastreipoj, ka baltim nav tryucs ni materialuos kulturys bogoteibu, ni sovys religejis, ni dzejnīku i rakstnīku, ni slovonu voldnīku i dižu legionu. Vēļ tūlaik, kod Latveja atsaroda PSRS pakļauteibā, jis nūruodeja, “ka pārāk liels pesimisms par baltu likteņiem nav pamatots”, i ari cytūs rokstūs izsaceja puorlīceibu, ka Baltejis vaļstim izadūs atjaunuot naatkareibu i pastuovēt vēļ daudzejus symtus godu.

Par sevi i sovu dzymtu N. Bojārs ir sarakstejs ari autobiografisku dorbu “Daugavpilieša raibās dzīves atmiņas” (par tū roksta Ontons Rancāns 2005. godā izdavumā “Latvija Amerikā”, bet, ruodīs, dorbs vēļ nav nikur publicāts). Žurnalā “Treji Vārti” atseviški publicātys ari juo atminis par Daugovpiļs Školotuoju instituta pamatškolu (1981).

Bojāra rūkai pīder vairuoki viesturiskuos fantastikys dorbi, par pīvadumu, angļu volūdā saraksteitais “The struggle in the Kremlin” (1978). Tamā jis tāloj Nikitys Hruščova vaļdeišonys pādejūs godus i intrigys Kremlī. Tys vyss ir saveits ar PSRS planu nūsyuteit kosmosa kugi iz Marsu, kur ir atkluotys nazynomys dzeiveibys formys. Miļzeiga rakete, kas izmoksuojuse 10% nu vaļsts budžeta, ir nūvītuota Kazahstanys tuksnesī . Tūmār, kaidam igauņam paleidzūt, raketi izsprydzynoj latvīts Artūrs Sarma, atsarībdams par Baltejis valstu okupaceju. Latvīts rauga bēgt puori rūbežim iz Kinu. Ceļā jam pīsabīdroj kazahu meitine, kas bāg nu napatikšonu kolhozā. Anšlavs Eglītis, sovulaik recenzejūt gruomotu, izsacejs dūmu, ka tū itin vīglai ar reklamys paleidzeibu varātu puorvērst par bestselleru i ari uzjimt kinolentē.

N. Bojārs publiciejs viesturiskus stuostus “Samarijas nāve” (1958) i “Bārenis” (1959) žurnalā “Jaunā Gaita”, kai ari viesturiski zynuotnisku fikceju “Ceļojums pagātnē” (1964–1965) žurnalā “Mazputniņš”. No 1980. leidz 1990. godam jis dorbuojīs žurnala “Treji Vārti” redakcejā.

Pietej paregojumus i roksta zynuotniskū fantastiku

N. Bojārs ir vīns nu ratajim latvīšim, kas nūpītnai pietiejs Mišela Nostradama paregojumus. Juo gruomota “Dr. M. Nostradamus: 1999, The Seventh Month Volume I: Adolf Hitler, The black horseman, and the millenium in 2000.” (1985) ir pietejums par Nostradamus paregojumim attīceibā iz Ūtrū pasaļa karu, Hitleru kai Bībelis Malnū juotnīku, Stalinu kai Apokalipsis Sorkonū juotnīku, kai ari da tam vēļ nazynuomū Palākū juotnīku, kam saskaņā ar Nostradamus parvītojumim beja juopasaruoda 1999. godā. Itamā gruomotā tyka pareguota PSRS sabrukšona 1991.goda junī. Nostradamus tekstu analizi latviski kontekstā ar viesturiskajim faktim par Francejis, Krīvejis i Iranys revolucejom N. Bojārs publicēja žurnalā “Treji Vārti” 1980.–1981. godā. Kūpā ar Juri Mikelsonu i Alfredu Kalnāju 1971. godā jis publicēja nalelu gruomotu “Astroloģija: Mācies no zvaigznēm”.

Autoru interesej ari kosmologeja, eipaši kosmosa izceļsmis vaicuojums. 1983. godā jis publicēja monografeju “A new theory of cosmology: symmetrical expansion of the metagalaxy and of the antimetagalaxy into the opposite directions of the time dimension and changes of “fundamental constants” of atomic physics as a function of expanding spacetime”, kurā teik izvierzeita jauna kosmologiska teoreja, kas izskaidroj Vysuma izaplesšonu div pretejūs laika dimensejis vierzīņūs, turkluot navys nu t. s. singularitatis, bet nu nīceigys dalenis, kū jis nūsauc par kosmopionu. Divejūs siejumūs ir izguojs ari juo dorbs “The Physics of Creation” (1990).

Interese par Vysumu autoru padareja par izcylu zynuotniskuos fantastikys rakstnīku. 1979. godā jis publicēja gruomotu “The beauty of the flying saucer”, kurys sižetā vairuoku konkretu zvaigžņu civilizacejis slapanai ceinejās par ītekmi Saulis sistemā. Gruomotys prologs ir cīši originals. Tamā N. Bojārs kai īdvasmu dorba topšonai myn sasatikšonu ar kaidu Fredi Heidelburgā (Vuocejā), kur pats autors īsarads iz kimiku konferenci. Fredis pazeist uorpus Zemis byutnis i ir redziejs lidojūšūs škeiveišus, deļtam gryb, lai N. Bojārs par tū saroksta gruomotu. Autors natyc itaidim apgolvojumim, bet tod teik īpazeistynuots ar taidu byutni nu cytys planetys. Rezultatā jū pīrunoj izraksteit par cytplanetišim plašuokai publikai, dorbu nūformejūt kai zynuotniskū fantastiku, lai sabīdreiba autoru naskaiteitu par troku. Autors ite izaceļ ar eipašu rodūšumu, deļtam ka ir zynoms – N. Bojārs teišom apmeklēja kimiku kongresu Bonnā 1965. godā. Tys nav juo vīneigais veikums itamā žanrā. Bojārs ir saceriejs i žurnalā “Treji Vārti” publiciejs metafizisku fantastisku lugu 5 cielīņūs “Zaļzemē un Zeltijā 2795. gadā” (1985).

Cik fantastiski ir Nikodema Bojāra dorbu sižeti, tik fantastiskys ir ari juo daudzpuseiguos interesis, dorba spiejis i atstuotais gruomotu i rokstu montojums. Kimeja, fizika, kosmologeja, astrologeja i viesture jimā saplyust vīnā unikalā perspektivā. Kosmologeja dūd īdvasmu zynuotniskajai fantastikai, meklejumi paguotnē – viesturiskajim romanim. Nikodemu Bojāru cīši precizi ir raksturuojs rakstnīks Juoņs Klīdziejs: “Bojārs dzimis šinī laikmetā, bet savā būtībā viņš ir – Renesances Laikmeta Cilvēks, kam ir kaislīga vēlme aptvert, saprast zinātnes un mākslas un dot cilvēkam tālāk vēstījumu par cilvēka, laikmeta, universa, mūžības un Dieva neizbēgamo, mistērisko saistību un atkarību.”