Maruta Latkovska gruomotā apkūpuojuse atmiņu i puordūmu zibšņus

LaKuGa 22. Marts, 2018. gods Comments Off on Maruta Latkovska gruomotā apkūpuojuse atmiņu i puordūmu zibšņus

Žurnaliste Maruta Latkovska izdavuse gruomotu “Unuceite: šaļtenis, kurys nūzibsnej ceļā”. Gruomotā apkūpuoti stuosteni – mozi atmiņu i puordūmu zibšni par autoris bierneibu, saimi i dzymtys saknem, par kasdīnys nūtikšonom, kulturys i latgalīšu volūdys vaicuojumim. Par gruomotu autore soka: “Es naasu nu daudzraksteituoju, deļtuo maņ pošai prīca, ka izadeve apkūpuot vysai gryuši apkūpojamū i rozsvaideitū pa vysaidim olūtim. Varbyut kaids īsavērs i kaidam tī atsarass ari kas nūdareigs.”

Lelu daļu sova myuža Maruta Latkovska veļteja religiskajam žurnalam “Katōļu Dzeive”, byudama tuo redaktore. Maruta ari daudz rakstejuse par latgalīšu volūdys vaicuojumim, aktualizejūt napīcīšameibu latgalīšim izkūpt sovys dzymtuos volūdys rokstu tradiceju. Marutys Latkovkys īguļdejumus latgaliskuos kulturys i latgaliski raksteituo vuorda saglobuošonā nūvārtāts, jai daškirūt Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks” par myuža īguļdejumu.

Sovu rūku M. Latkovska pīlykuse pi pyrmuos animacejis kinys latgalīšu volūdā “Vasals, Vinnej Pūk!” topšonys, sagatavejūt animacejis kinys tekstu. Zeimiejumus veiduoje Viļānu Muzykys i muokslys školys audziekni.

Pārn latgaliski izguoje Kārļa Skalbis puorsoka “Kačeiša patmalis”, kurai puorlykumu nu latvīšu literaruos volūdys iz latgalīšu rokstu volūdu veice Maruta. Juos i muokslineicys Īvys Jurjānis kūpdorbs tyka nūvārtāts, daškirūt Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2017” žurejis specbolvu par pyrmū puorlykumu nu latvīšu literaruos volūdys myusu dīnu latgalīšu kulturā.

 

Gruomotā “Unuceite: šaļtenis, kurys nūzibsnej ceļā” atsakluoj autoris eipašuo i dziļuo saikne ar juos babu. M. Latkovska roksta: “ I vyspuor, līkūt rūku iz sirds, juopīzeist, ka tys meža ceļš da babenis i dzeda iz Ūgrinīkim ir bejs gaišuokais munā dzeivē, vysod asmu apsazynuojuse sevi kai jūs unuceiti.” Nalelajā gruomateņā atrūnamys na tikai Marutys atminis par bierneibu, bet ari stuosti par juos unukim i cytim saimis lūceklim, puordūmys par latgalīšu volūdys vaicuojumim, skaitomi ari, kai roksta autore poša, “sakasneiši iz duorza dzeivis”. Gruomotā atrūnami ari dažaidi humoristiski atgadejumi nu cytu ļaužu dzeivis, kai, pīmāram, “Kaidā korstā vosorys dīnā divejis klūstera muosys īt garum teirumam, kur vīns pusauga puiškins nūsveids jamās pa sīna pļovu. Muosys jam soka: „Dīvs, paleidz!” A sagurušais puiss ir sasabūzs i na vysai laipnai atsoka: „Es pats struodoju!””. Atrūnams ari itaids stuosteņš: “Leņdžu pogosta Sarkaņūs dzeivoj kaids puiss, kurais, kai ļaudīs soka – nav iz mutis krits. Par dzymdynuotuoju narunuošonu ar bārnim latgaliski jis soka: „Dzie, meilī, es nikai navaru saprast, kai tys tai var byut, ka tāvs ar muoti latgalīši, a bārni jim čyuli dzymst!“”

Ar autoris atļauju pīduovojam sevkuram puorskaiteit gruomotu “Unuceite: šaļtenis, kurys nūzibsnej ceļā”. Lejupluodēt PDF formatā.

Komentari slāgti.