Latgalīšu literatura. Marija Dzeisla dzejis rynduos apcer nūtikšonys latgalīšu kulturā

LaKuGa 4. Apreļs, 2018. gods Comments Off on Latgalīšu literatura. Marija Dzeisla dzejis rynduos apcer nūtikšonys latgalīšu kulturā
Latgalīšu literatura. Marija Dzeisla dzejis rynduos apcer nūtikšonys latgalīšu kulturā

Nūslāpumainuo latgalīšu ailineica Marija Dzeisla atsagrīzuse ar dzejūli par nūtikšonom myusu dīnu latgaliskajā kulturā.

Rokstā publicātais var nasakrist ar portala lakuga.lv redakcejis redziejumu.

 

vysi muni vacī dzejūli
aizguoja spēlēt vejūli
kopusvātkūs pa čyuļu voi nakryškuonu mūdei
namuocēja salikt pareizi pierstus, nazkai čeiguoja
buobys ar boltu aci i bazneicys skustenim dzīduoja pareizi
sapynūs vyscauri vyss saīt pareizi
voi ari daīt izleist caur odotys aci
atomkara nasapūsteitā pasaulī
Odums i Īva otkon plyki syt plaukstenis
pādejais puors škirās
sorkonys mogonys naradzātūs kuotūs
kai bierneibys karūgi

Aņsi Ataolu prezidents aizsyuteja
pi bierzeņa reikšu grīztu
ak tu nakaune
latgalīšu navaļstiskuos organizacejis
raksteja atbolsta viestulis
vysi svātī, lyudzit Dīvu par mums
duovoj mums mīru, duovoj mums svātu mīru
lai vysim ir labi i lai vysi ir lobi

golvonais, čangaļu kuozuos nadabuot ar mītu
prezidents padūmuoja i
aizguoja, aizguoja bez apsardzis
iz sovu dzerauni runuot pa sovam

gona ituo vysa, gona da seita
gona gora, gona sveists piertī
bazneicā gona Svātuo Gora
cītumā gona sveitu
gona, gona, vysim byus gona

gonam to gona, a ganei vēļ vajag
viestulis golā īlyka daudzpunkti

vēļ na tai, vēļ na tai, vysi dora tai
ceiruļs mīta golā ari raksteja
dzīduoja saļmus leidza ar buobom
kotra paņteņa golā tautyskai davylkdami: ōōōōō-ōōōōōō!
kai bazneica prosa

da i vyspuor vysi Feisbukā kai pasamūde
tai navarēja aizīt gulātu
nav jau Lakuga, var raksteit komentarus koč da reita
oi, Jezus soldonais, farizejim nav mīra
da seita vysi roksta, kotram sova sveita
var apsvīst iz ūtru pusi, nasakonsuļtejūt ar cytom NVO
kai tu paliksi dzejūļu narakstejs
ka pat Leikuma ir Feisbukā
dalyka “like” itam dzejūļam
latgalīšu sirdsapziņa

īstykluoja syltumneicys, īstykluoja Saeimu
pavasars kavejās, zalī ogūrči nagaida
tomati īskuobušuo pīna trauceņūs iz palūdzis
mudri byus sorkoni
spolvainūs kuotūs kai mogonys
juostota juostota juostota
gonam to gona, a gane plyka
vysaidi zmeji volkojās, a jei ite vīna

Ryučāns sovā olā ryuce kai luocs
Luocs sovā olā vysā vaira naryuce
apkure duorga, da pavasara tuoli
voi ari nivīns vaira juo nadzierdēja
sakuore seikšaļtenis bierzeņūs kai lapenis
vot tev i tovs pavasars pusmieneša plotumā

sazīdēs gaiļapīši
apineiša galeņā saplauks sorkonys uobuleņa gaļvenis
kai buobu skusteni Vysu svātūs dīnys Mišā
saaugs i uobeli bierzeņā
gona, paļdis Dīvam, vysim vysa byus gona
i ganei da seita
bruņceiši eiseni, palīk vēļ eisuoki

jis vaira navā muns prezidents
Vaira vaira nikod nabrauks iz kongresim

laime, ka symtgade tik reizi symtu godūs
da pīktuo goda revoļucejis otkon vysi varēs gulēt mīreigi
laime, ka Luočpliesi pīraksteja čut ni vīnā laikā ar Barikadem
piectečim īsataupeis leidzekli kongresim

30.03.2018.

Komentari slāgti.