Aicynoj iz lekceju par Rēzeknis muokslinīku kūpu

Aicynoj iz lekceju par Rēzeknis muokslinīku kūpu

Latgolys Kulturviesturis muzejs aicynoj iz lekceju par Rēzeknis muokslinīku kūpu, kas dorbuojēs piļsātā 1930. godū nūgalē, i kurymā beja apsavīnuojušs tuo laika lobuokī Latgolys muokslinīki.

Rēzeknis muokslinīku apvīneibu 1936. godā nūdybynuoje septeni muokslinīki ar Francisku Varslavānu prīkšgolā. Kūpā dorbuojēs gleznuotuoji, kas beja dzymušs Latgolā i ite atkluojušs sovus talantus – Vitālijs Kalvāns, Leons Tomašickis, Arkādijs Naišloss, kai ari tī, kas Latgolā struoduoje – Jānis Gailis, Nikolajs Breikšs, Alberts Filka. Zemgalē dzymušajam Arvīdam Eglem muokslinīciskuos dūteibys uzplauka taišni Rēzeknē, kur juo saime apsamete Pyrmuo pasauļa kara laikā. Muokslinīkus vīnuoje sovstarpejuo draudzeiba i kūpeigs mierkis – puorvērst Rēzekni par Latgolys kulturys golvyspiļsātu, regulari reikojūt kvalitativys izstuodis i aktivi turpynojūt pedagogiskū darbeibu.

“Pasaulī ir tikai divys šmukys piļsātys – Parize i Rēzekne”, sacejs Francisks Varslavāns, raugūt ar muokslinīku kūpu dzymtū piļsātu padareit kulturali bogotuoku. Vaira par muokslinīku var dazynuot rokstā “Latgolys gleznuotuojs Francisks Varslavāns”.

Leidz 1940. godam Rēzeknis muokslinīku kūpa sareikova sešys izstuodis, par kurom pozitivys atsauksmis varēje skaiteit ari golvyspiļsātys presē.

Dīvam žāļ Rēzeknis muokslinīku kūpys darbeibys laiks nabeja ilgs, tū izjauce Ūtrais pasauļa karš, bet gleznuotuoju dorbi palyka i šudiņ daļa nu tim apsaverama Rēzeknis Muokslys nomā. Sovpus Franciska Varslavāna gleznys leidz 22. apreļam var apsavērt ari Latgolys viestnīceibā “GORS” Rēzeknē. Sūpluok tom pastateiti muokslinīka mozmeitys, gleznuotuojis Frančeskys Kirkis dorbi.

Viesturis šaļteņu pītura nūtiks 10. aprelī Rēzeknis Muokslys nomā (Rēzekne, 18. novembra īla 26).

Olūts: Latgolys Kulturviesturis muzejs

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
28
Cat
18:30 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 28 @ 18:30 – 20:00
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
19:00 Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ CATA kulturys noms
Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ CATA kulturys noms
Mar 28 @ 19:00 – 21:00
2024. gods zīmā i pavasarī – nu janvara da apreļa – popularuo šlagermuzykys grupa “Galaktika” dūsīs Latvejis koncerttūrē, kurys laikā tiks prezentāts ari jaunais albums “Mums pieder tik daudz”. Koncerti nūtiks gondreiž vysu Latvejis piļsātu[...]