Aizvadeits Latgolys kulturys vokors Reigā

Aizvadeits Latgolys kulturys vokors Reigā

Roksta autors: Juoņs Rajeckis

Ūtrajā majā studentu vīsneicā “Āgenskolns” Reigā nūtyka Latgolys kulturai veļteits vokors, kū organizēja vīsneicys vadeiba kūpā ar dažim latgalīšu jaunīšim. Tuo mierkis beja īpazeistynuot uorzemu i vītejūs jaunūs cylvākus ar Latgolu, tuos kulturys īpatneibom i viesturi.

Vokora laikā uzastuoja treis jaunīši ar referatim. Aldis Skromāns laseja referatu par Latgolys viesturi nu senejīm laikim leidz 1917. goda kongresam. Tyka apsavārtys gon Livonejis laika, gon poļaku i krīvu vaļdeišonys laika Latgolys teritorejis īdzeivuotuoju īpatneibys. Autors paruodeja tautiskuos pošapzinis veiduošonūs Latgolys latvīšūs, izcēle bazneickungu aktivū darbeibu latgalīšu kulturys atteisteibā. Taipat ari tyka stuosteits par ceļu iz viesturiskū Latgolys kongresu i tuo lāmumim.

Kai ūtruo referente uzastuoja Viktorija Japiņa ar referatu par bazneickungu Franci Trasunu. Jei stuosteja par Trasuna bierneibu Sakstagola pogostā, kai ari školys gaitom Jelgavā, teologejis studejom Pīterpilī. Tyka apsavārts juo bazneickunga kolpuojums, kulturys darbinīka gaitys, lūma Latgolys kongresā, tuos apsavīnuošonā ar puorejīm Latvejis nūvodim vīnā vaļstī. Autore pīminēja ari Trasuna politiskū darbeibu Latvejis Saeimā, deve īskotu juo ekskomunikacejis lītā i tuos atceļšonā.

Pādejais referents beja Juoņs Rajeckis ar stuostejumu par myusdīnu latgalīšu kulturu. Jis apsvēra latgalīšu volūdu i katuoliskū ticeibu kai latgalīšu identitatis pamotu, pīsavērsa latgalīšu volūdys kūpeigajam i atškireigajam ar latvīšu literarū volūdu. Autors stuosteja par kristeigajom īzeimem latgaliskajā folklorā i tautys tradicejuos. Jis pīduovuoja ari īskotu myusdīnu latgalīšu literaturā i muzykā, teatrī i kinematografejā, radio i televizejis raidejumūs, kai ari latgalīšu volūdai interneta resursūs. Tyka apsavārtys latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks”, kai ari Latgolys Symtgadis kongresa rezoluceja.

Vokoru nūslēdza Laura Magazeiņa vadeituo diskuseja, kurā tyka apsprīstys giutuos atzinis. Kluotasūšī aplīcynuoja, ka uzzynuoja daudz kū jaunu par Latgolys viesturi i myusdīnu kulturu, Franča Trasuna personeibu. Latgolys kulturys vokora organizatori cer, ka ari nuokūtnē varēs pulcynuot jaunus cylvākus lobuok īpazeit latgaliskū kulturu.

 

Publicitatis karteite.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
25
Cat
11:00 Festivals “Steigys” @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
Festivals “Steigys” @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
Apr 25 @ 11:00 – 17:00
Festivals "Steigys" @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Apr 25 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
19:00 Koncerts “Celīs, bruoļ!” @ VEF Kulturys piļs
Koncerts “Celīs, bruoļ!” @ VEF Kulturys piļs
Apr 25 @ 19:00 – 21:00
Koncertā pīsadola kai jau populari i labi pazeistami, tai i pavysam jauni, dažaidus muzykys stilus puorstuovūši muokslinīki: Juoņs Aišpurs (THE SOUND POETS), Arņs Slobožaņins (DABASU DUROVYS), Guntis Rasims i Jurs Vucāns (BEZ PVN), Jurs Ostrovskis[...]