“Skrējīņs ap sevi un asi…” – Alberta Spoģa dzeja

LaKuGa 7. Majs, 2018. gods Comments Off on “Skrējīņs ap sevi un asi…” – Alberta Spoģa dzeja

Rokstu sagataveja: Ligija Purinaša, portals lakuga.lv

Dzejnīks, publicists i filozofs Alberts Spogis itūgod sajēme Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks” par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā. Jis dzims 1924. goda 9. oktobrī Vuorkovys pogosta Bracišku solā, bet darbeigais myužs aizvadeits trymdā Vuocejā. Alberta Spoģa davums Latvejis lobā īprīkš nūvārtāts, jam pīškirūt IV škirys Treju Zvaigžņu ordeni.

(Gregora Spoģa fotokarteite)

Alberta Spoģa dzejā jaušamys dzimtinis ilgys i svešuma bolsi, sasavejūt Latgolys dobys skaistumam i pasauļa eksotikai. Zaudejuma suopis rezonej ar dzeiveibys gavilem, cīšsonys – ar lelu i plašu mīlesteibu iz dzeivi, dobu, kulturu i cylvākim.

Nu Bracišku solys leidz Minsterei

Alberta saime asūt nūsadorbuojuse ar lauksaimnīceibu, tāvs bejs vītejuos kruojaizdevu bīdreibys darbinīks. 1930. g. Alberta tāvs izguojs vīnsātā iz Spūļu solu. Mozais Alberts bierneibu pavadejs i tāva, i dzeda saimisteibā. Obu storpā bejs viņ kilometrs. Alberts prats gon lauku dorbus, gon gruomotvedeibys riekinus. Alberts vuicejīs Vuorkovys sešklaseigajā pamatškolā.

Ūtrais pasauļa kars Alberta dzeivi īgrīze pa sovam. Padūmu 1941. goda deportacejis skuore ari Spoģu saimi – iz Krasnojarsku izsyuteja Alberta tāvu. Vuocu okupacejis laikā Alberts struoduoja sovā saimisteibā i par gruomotvedi kruojaizdavumu sabīdreibā, kai ari Vaļsts statistikys puorvaļdē par breivpruoteigū lauksaimnīceibys korespondentu i laikrokstā “Daugavas Vēstnesis” par lauku korespondentu. 1943. godā jū īsauce Latvīšu legionā, 1944. godā pi Zylupis smogi īvaiņuoja i aizsyuteja iz Vuoceju uorstētūs. Nu tīnis jis nūkliva Dānejā, Skelskerā, piečuok  – Belgejā, Zēdelhelmys karagiustekņu nūmetnē. Ite jis vuicejuos Tautys Augstškolā – latiņu, vuocu i angļu volūdys i dzejis teoreju.

Piec nūmetnis atstuošonys Alberts vuicejuos Mellis latvīšu i Olenburgys Rudolfa Blaumaņa gimnazejuos, Baltejis Universitatē, kur jis studēja boltu i germaņu volūdys i volūdnīceibu. Vāluok dažaiduos universitatēs jis ir studiejs ari filozofeju, katūļu teologeju, vuocu literaturu, viesturi, pedagogeju i žurnalistiku. Nu 1957. goda struoduoja par Minsteris gimnazejis školotuoju, nu 1983. leidz 1996. godam beja saimnīceibys i stipeņdeju fonda vadeituojs, ari internata saimnīceibys vadeituojs.

Dzeive īkš vuorda

Alberta Spoģa ceļš iz literaturu atsakluojs taišni pieckara laikā. Pyrmuos publikacejis bejušys gimnazejis laikā – 1948. godā. Trymdā ir izguojuši četri dzejis kruojumi: “Zylūs azaru šolkas” (1959), “Pirmās vijolītes” (1960), “Dzagyuzes lineņi” (1972), “Pecunia” (1972). Diveji – “Boltōs dūmas” (2000) i “Gaismas brīži” (2004) – Latvejā. Redigiejs taidus trymdys izdavumus kai “Dzeive”, “Tāvu zemes kalendars”, “Acta Latgalica” i c. 1960. godā Alberts Spogis saraksteja monografeju par gleznuotuoju, grafiki i muokslys zynuotnīki Juri Soikānu, 2009. godā izguoja juo gruomota “Minsteres Latviešu ģimnazija izdzīvoja: 1946–1998”.

Muokslinīka golvonais aizdavums asūt radeit jaunu, laikmatam atbylstūšu i vajadzeigu dorbu, kas reprezentej koč kū jaunu. Pīduovojom īsapazeit ar Alberta Spoģa dzeju. Tei publicāta dzejis kruojumā “Boltōs dūmas” (2000).

 

Preludija

Treisūšā
Pagōtnē vēļ,
Īsakūduši kai
Kūdes
Cīši turimēs.

Nōkūtnes
Preludijā
jaušam laimes zvaigznes
Cereibā,
Ka napīviļs…

 

Kaida sasatikšona

Kai īskaņa un klusa atsazeišona
Šī vōrdi izskaņ klusā vokorā –
Tei beja myusu vālō sasatikšona.

Ik zīdā, pyukā, smylgas pakorā
Vēļ gaišu vōrdu apslōpātais atbaļss –
Kū saceji maņ steigā kaidā sakarā.

Vys vēļ ilgu mūkōs dūmu nagols
Un sapnūs snēgšonōs pēc daiļuma –
Tū tikai tovu rūku važas sakaļs…

Tai kūpā snādzamēs pēc kairuma,
Kas tōlēs zylim zīdim zaigi rūtōts –
Reiz izgaist tīkšonōs pēc vairuma.

Zīds tamā vītā palīk vīns un pamasts:
Nu breiža šō mes ejam divotā,
Jo dzeivē parosti teik runōts, vaicōts,

Lai vysu nūskaidrōtu privatā.

 

Rondo

Skrējīņs ap sevi un asi –
vysuma simetrija
Kaids īlics te
Sovu un vysuma jāgu.

Sirds raun tymsā riņčī,
rōdīs vyss:
kristala nūpyuta
sevī skaidrojūtīs.

Un tūmār:
vyss īkļauts sovā riņčī:
sirdei dauzūtīs,
elpoju un eju sovu ceļu.

 

Firziku zīdā

Ir sorkona nakts –
Kod japōņu meitine
Pyrmūreiz mīļoj, –
Mīļoj un kautrejās…

Pōri dōrza žūgam
Mēness kauneigi
Radzeņus pabōž
Un pīber gaismainus

Zīdūšūs kryumus.
Vēļ pyuš brīze,
Sōrti taurini
Lidoj meitinei motūs:

Vysa byute
Atsaver zīdā…
Šaipus žūga
Stōv firziku meitiņu rynda.

Atīt pīlyudzējs –
Mēness:
Kotrai jys dōvynoj
Zīdgaišas krelles…

Sorkonōs līsmōs
Dag firziku kūki
Nu Reinzemes leidz
Jokohomai…

 

Ocumirklis pušdīnēs

Pat apšu vertikales
sastyngušas,
pībrīdis saules tesmiņs,
mušas gausas,
vīneigi bites
kōpelej nu zīda pi zīda
kai īsamīļōjušas.

Fabrikas šviļpe
nūslauka svīdru rosu,
otkon soldona maize
ar leidzpajimtū kafiju.

Napīsīnomas dūmas
meklej vokoram sajyusmu,
naktei eksistencis drūšumu:
cōļs paleidis zam spōrnu,
tāvs zvona maizneicai,
mōte cap deseņas,
draugs losa ustobu pīdōvōjumus,
draudzine šveikst ūtrai ausī,
filozofs meklej dūmu gryudu
un tikai dzejnīka skots
vysu mīlā apskaun.

 

Zīmiski ap sirdi

Vysas lītas īsolušas
vīnaļdzeibas ladā,
soltumā myrušas naaizmērstuleites.

Zīma sejoj
treisas un pōrsleņas,
aizber muti…

Pōrsaceņa nūmērst,
par tū ka apjam vīnaļdzeiba…

 

Balkoni

Balkoni –
Ziņkōreigas
Bōbas piļsātu
Dzeivis pulsa
Rytumā.

Vosorā
Petunijas,
Kreses tom vēļ motūs,
Zīmā – tikai
Ziņkōre.

 

Pādi

Bīži monu:
nazkurs ir gōjis –
vysur pādi un pādi…

Munu dīnu,
kas socēs sešūs,
kaids jau īkustynōjis.

Munu dūmu,
kū īsōku vokorā,
šūnakt kaids izdūmōjis.

Munu sirdi,
kas nagonti trauce,
šūnakt kaids nūmīrynōjis…

Kaids īt maņ vysur leidza,
pādu nūspīdumūs
vejūleites plaukst…

 

Syunu syltumā

“Grybātūs apaugt ar syunom
un dzeivōt, dzeivōt…,”
saceja vactāvs.
Byuvēja ustobas, klāvus, azneicas…
Syunas lyka storp bolkom,
salaide pakšūs,
bēre uz grīstim un
sakosa pakaišim.
Dzeivōjom syltumā,
lykōs –
iļgi, iļgi…
Vīnu dīnu jys syuta pēc syunu
myus – mozūs…
Atnesem syunas…
Salykom pagaļvī…

Naksneigums

Tova rūka –
malns tauriņs
ar spōrnu golim
skar plōnumus, zūdu,
vylynoj lidōt kūpā…

Asam nakstupes krostā,
kas aizskoloj zemes cylvāka pādus,
saskoloj myusu dīnas indi
vīnā traukā – lai nūsastōj…

Otkon jauns mīrs
īplyust tevī un manī:
asam bezdeleigas,
kas ar reita šautru
grib nest guni ciļvēcei.

 

Kluss pants

Sasaprotom bez vōrdu:
skrīšu pēc tevi
deveņom jyurom pōri,
leisšu caur cītuma myurim,
lidōšu tukšā telpā;
naradzams –
bet dvēselē jyutams,
myusu acīs dzimis
sasaprasšonas nūslāpums
kai
jaunas dimensijas byuteiba,
kur lītom cyta jāga,
aizvad myus
mīlesteibas pašelē…

 

Komentari slāgti.