Roksta autoris: Ligija Purinaša, Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv. 
Karteitis: Edeite Husare

Kur suocās i beidzās Latgola, kaidi ir Latgolys rūbeži? Atbiļde iz itim vaicuojumim nav vīnnūzeimeiga. Dažaidu reformu rezultatā Latgolys rūbeži tykuši mātuoti, paradoksali saguojs, ka šudiņ vīna nu latgaliskuokūs piļsātu, Varakluoni, atsarūn Vydzemis planavuošonys regionā, bet natuoli asūšuo Atašīne, kai jai vyss Krustpiļs nūvods, īkļauta Zemgalis planavuošonys regionā. Par speiti tam, Atašīnē, nalelā cīmateņā šosejis Rēzekne–Reiga molā, runoj latgaliski, teik kūptys latgaliskuos tradicejis i ari bazneicā lyugšonys skaņ latgaliski. Oficialuo statistika viestej, ka pyrma diveju godu Atašīnis pogostā dzeivuoja 658 cylvāki.

Vītejim nav šaubu – jī ir pīdereigi Latgolai, i spylgti tū aplīcynoj naseņ piec atjaunuošonys atkluotais kulturys noms, kuram dūts latgaliskys nūsaukums “Annas sāta”. Portals lakuga.lv dūdās pa latgalīšu pādim Atašīnē.

Divejis bazneicys iz vīnys īlys

Kotru ībraucieju Atašīnē sveicynoj Suopu Dīvamuotis Rūmys katuoļu bazneica, sūpluok ir kulturys noms “Annas sāta”, bet nalela braucīņa attuolumā Marinzejis muižys parkā šolc symtgadeigi kūki i saulis gaismā speiguļoj azars, itūšaļt tī atsarūn škola.

Ībrauciejim pasaver skots iz Suopu Dīvamuotis Rūmys katuoļu bazneicu i kulturys nomu “Annas sāta”.

Kaidā nu maja svātdīņu ļauds puļciejušīs iz lyugšonom bazneicā. Itei ir eipaša svātdīne, partū ka Mišu nūslādz proceseja apleik bazneicai. Meitinis i sīvītis gierbušuos tautystārpūs, sūpluok veirīšim, kuri rūkuos tur bazneicys karūgus, bet bārni kaisa pavasara pučeitis. Atašīnīši gūdā tur tautystārpu i uzvalk tū, na tikai īmūt iz koncertu ci kaidā cytā uzastuošonys reizē, bet ari bazneicys svātku dīnuos. Par latgaliskūs tradiceju i volūdys saglobuošonu īsastuoj prāvests Viktors Naglis, kurs kolpoj gon Atašīnis, gon ari Krustpiļs katuoļu bazneicuos.

Proceseja apleik bazneicai maja svātdīnē.

Atašīnis katuoļu bazneica calta 1937. godā, i tuos byuvnīceiba izmoksuoja ap 45 tyukstūšom latu. Tim laikim tei beja miļzeiga nauda, kuru sazīduoja draudze. Preteimā īlys pusē sasaglobuojušys līceibys nu īprīkšejuos katuoļu bazneicys. Vacuos gazetys viestej, ka 20. godu symta 20.–30. godūs draudzei 1804. godā caltuos i 1869. godā puorbyuvātuos Svātuo Kārļa Baromeja vuordā nūsauktuos kapličys vītā gribējīs kaidu leluoku bazneicu. Mozuo bazneiceņa bejuse moza i patymsa, trauciejušs līpys.

Krustpiļs i Atašīnis draudžu prāvests Viktors Naglis.

Prāvests Viktors Naglis stuosta, ka padūmu godūs draudzei vacuo kūka bazneica beja atjimta, tymā īreikuoja dzeivūkļus i āku puorbyuvēja. Niu draudze kuodreizejū bazneicu ir dabuojuse atpakaļ, bet izmontuot tū nav īspiejams – ākā īsamatuse sieneite i āka palānom īt būjā. “Padūmu laikūs jū apšyva ar silikatceglim, i tys traucēja gaisa cirkulaceju,” īmaslus atkluoj prīsters Viktors Naglis. 19. godu symta byuvē da myusu dīnu sasaglobuojs myrūņu pogrobs i oltora apsida. Laika viejus puordzeivuojušys divejis dižlīpys.

19. godu symtā caltū bazneicu padūmu godūs puorbyuvēja par dzeivojamū sātu.

Nu tautys noma leidz “Annas sātai”

Presē atrūnama informaceja, ka 1939. godā piec ilgom diskusejom i zīdojumu vuokšonys tyka pījimts lāmums – Atašīnei vajadzeigs sovs tautys noms. Atašīnis pošvaļdeiba atvēlēja puorbyuvei bejušū muižys pyuni i 25 sotkys lelu teritoreju. Byuvdorbus beja paradzāts pabeigt treju godu laikā, tok Ūtrais pasauļa kars puorvylka streipi vysom cereibom. 1943. goda 20. janvarī nūdaga Atašīnis pogosta noms, i pogosta vaļdei beja juovaicoj jaunys telpys. Rysynojumu atroda, pogosta vaļdis kanceleju puorvītojūt iz Atašīnis draudzis eipašumu – 1938. godā caltū bejušū Katuoļu jaunatnis saītu nomu.

Atašīnis kulturys noma vadeituoja Vēsma Turkopole stuosta, ka niulinejais atjaunuotais kulturys noms “Annas sāta” atsarūn bejušajā Katuoļu jaunatnis saītu nomā. Treisdesmytūs godu ūtrajā pusē sūpluok jaunizcaltajai katuoļu bazneicai izcēle gon bazneickunga sātu, gon jaunatnis saītu nomu, kab vītejim byutu kur vakarēt i saīt kūpā.

“Annas sātā” rūsuos pošdarbnīki i skaņ latgalīšu volūda, ite dorbojās septeni kolektivi, i kulturys nomam izaveiduojuse loba sadarbeiba ar bazneicu, stuosta kulturys noma vadeituoja. “Vīns ūtru papyldynojam. Navar atraut kulturys nomu nu bazneicys!”

Atašīnīši lepojās, ka kulturys nomam dūts latgaliskys nūsaukums “Annas sāta”.

Prīsters Viktors Naglis tam pīkreit i papyldynoj: “Es vēļ sekoju vacom tradicejom, kod bazneickungs guoja sabīdreibā i aktivi dorbuojuos. Svātki parosti teik sveiteiti kūpā: Boltuo goldauta svātki, Aizgavieņs, Annys dīna, kurys laikā ir folklorys festivals “Atašīnis suseklis”. Mums ir Annys mišs pi oltora, tod ir aktivitatis ite, “Annas sātā”, i vēļ kopusvātki nuokušajā dīnā.”

Annys vuordam Atašīnē ir lela nūzeime, partū ari kulturys noma nūsaukums tū nas. Ir aizbiļdne – svātuo Anna, ir Svātuos Annys atlaidys, julī teik sveiteita saimineicu dīna aba Annys dīna. Kulturys noma nūsaukumam bejuši ari cyti varianti – “Annas nams” i “Annas mājā”, bet naasūt labi skaniejs. Kulturys noma vadeituoja Vēsma pasaklausiejuse, kai sīvys meiginojumūs soka, ka īs iz sātu. Tai ari tykuši pi latgaliskuo nūsaukuma “Annas sāta”.

Atašīnis kulturys noma “Annas sāta” vadeituoja Vēsma Turkopole (nu lobuos pusis).

Vaicojūt, kai vītejī verās iz tū, ka Atašīne iz kartis ir atrauta nu Latgolys i atsarūn Zemgalis planavuošonys regionā, cytu reizi pīskaiteiti pi Vydzemis, atašīnīši smīdamīs atsoka:“Breinums, ka vēļ naasam pīskaiteiti pi Kūrzemis!”

Borhu montuojums i zineibu gaisma

Cīši vierteigs Atašīnis duorgums ir Marinzejis muiža, kas atsarūn gabaleņu nu bazneicys i kulturys noma. Ite niu ir Atašīnis vydsškola, kurai dūts Bruoļu Skryndu vuords.

Niu muižys ākā atsarūn Bruoļu Skryndu Atašīnis vydsškola.

Marinzejis (Mariensee) muižys piļs ir vāluo klasicisma pērle, kas calta nu 1844. leidz 1847. godam piec tuolaika muižys eipašnīka Juzefa Mihala Kazimira Pētera fon der Borha (jis beja Varakļuonu muižys eipašnīka dāls, 1804–1881) idejis. Piļs ceļtnīceibā izmontuoti Buorboļu pussolys ūzuli, kaļki nu Viļanu kaļķu dadzynuotovys i Atašīnē ražuotī cegli. Piec Juzefa Mihala nuovis 1881. godā muižu montuoja juo dāls Teodors Mihals Juzefs (1869–1955). 1910. godā muižu puordeve.

Nu muižys pogolma pasaver breineigs skots iz Marinzejis azaru.

Ari Marinzejis muižai garom naguoja Pyrmais pasauļa kars, tyka izlauzti lūgi i parkets, sagrauti cepli. 20. godūs muižu skuore agraruo reforma. 600 hektaru leluo teritoreja tyka sadaleita 49 daļuos. 

1925. godā nūdaga Zalānu školys guļbyuve, deļtam vītejū školu puorcēle iz Marinzejis muižys pili. Školai deve Bruoļu Skryndu pamatškolys nūsaukumu. 1944. goda julī Ūtruo pasauļa kara froņte sasnēdze Atašīni, i školu leidz rudiņam puorveiduoja par hospitali. 50. godūs septeņgadeiguo škola kliva par Atašīnis vydsškolu, i nu 1993. goda te ir Bruoļu Skryndu Atašīnis vydsškola.

Kaids sakars Atašīnis školai ar bruolim Skryndom?

Itū paslāpumu  atkluoj Bruoļu Skryndu Atašīnis vydsškolys školotuoja Ināra Mihaloviča: “Ite sovulaik struoduoja školotuoju puors Eiženija i Rūdolfs Bērzkalni. Jī beja īsapazynuši Izvoltā, kur Rūdolfs kai jauns školotuojs beja aizsyuteits struoduot. Eiženeja bejuse juo škoļneica i boguota saiminīka meita. Tāvs pasacejs, ka pi tuo plykuo školotuoja par sīvu sovu meitu nadūs. Jaunais puors naktī aizbiedzs puori Krīvejis rūbežam ar dūmu, ka tī jī apsaprecēs, piec kaida laika, kod večam dusmis byus proguojušys, kriss jam pi kuoju i lyugs svieteibys. Byus jim i lauleiba, i dziernovys, i vyss. Nūdūms naizadeve. Suocēs Pyrmais pasauļa kars. Eiženejai Krīvejā palyka švaki ar acim, jei vaicuoja sovys tauteibys dokturi – celi aizvede pi Ontona Skryndys, kas jai izoperēja acs. Tamā laikā ocu operaceja beja nazkas jauns i naīdūmuojams! Ontons Skrynda beja vuicejīs Bernē i beja profesionals. Laikam storp jim nūtyka nazkaids klikškis. Tod, kod Bērzkalnu saime atsagrīze, jī suoce struoduot Atašīnis pamatškolā. Eiženeja īrūsynuoja nūsaukt školu bruoļu Skryndu vuordā.”

Ontona Skryndys fotografeja niu apsaverama Latgolys Kulturviesturis muzeja izstuodē “Puori slīkšņam”.

Ontona Skryndys fotografeju Eiženeja globuoja vysu sovu garū dzeivi. Fotografeja puorcīte vysus karus, puorsaceļšonys i pat treis reizis izgluobta nu guņsgrāku, stuosta školuotuoja Ināra, pībylstūt: “Piec agraruos reformys Ontona Skryndys atraitnei Helenai Skryndai i juos divejom meitom tyka īdaleiti seši hektari zemis pi Marinzejis muižys, kur juos brauce vosoruos atsapyust.”

Atašīnē latvīši palīk par grafim

Atašīni apvej ari cyti nūstuosti, kuri varātu puortapt kaidā viesturiskā romanā ci kinā.

Juzefs Mihals kai jau augstdzims kungs dīnēja Uorlītu ministrejā Pīterburgā, i jam lyka apsaprecēt ar Mogilevys muižnīka meitu Emīleju Holiņsku (?–1868). Izdeveigo lauleiba beja par nūsacejumu, ka Juzefam Mihalam beja vareiba tikt pi lobu omotu Pīterburgā i cara galmā, tok obu kūpdzeive nabeja laimeiga. Saimē pīdzyma treis meitys, bet nabeja dāla – maņtinīka. Pīterburgā izacēle Aleksandra Puškina dueļa škandals, kurā bejs īsaisteits ari Juzefs Mihals. Jis atbraucs dzeivuot iz Atašīni, iz sova tāva eipašumu, i izcieļs pili. Juo sīva iz Atašīni naatbrauce.

Grafam roduos jiutys pret vītejū meitini, dzymtzemneicu Stalidzānu Dorotu (1838–1933), i obeji suoce dzeivuot kūpā par speiti tam, ka Borham beja sīva. Lauleibys škieršona tamā laikā beja sarežgeita, teju naīspiejama. Piec kaida laika Borhs sasajēme i praseja pāvestam Rūmā atļuovi škiert lauleibu ar Emīleju i apprecēt Dorotu, ar kuru jim jau beja diveji uorlauleibys bārni: Juzefs Ontonejs (1858–1930) i Stanislavs Edvards (1860–1937). Pāvests pīkrits lauleibys škiersonai i devs Borham palmu kai uzvarys zeimi, kura apsaverama pi īejis durovu Atašīnis katuoļu bazneicā.

Pāvesta duovuotuo palma.

Juzefs Mihals apprecēja vītejū latgalīti Dorotu, lauleiba jū padareja par grafīni. Eisti nav skaidrs, cik bārnu jim golu golā bejs i cik nu jim izdzeivuojuši, informacejis olūtūs mynāti dažaidi cypari – nu 3 leidz pat 7 bārnim. Maņtinīka gūdā piec muotis i tāva lauleibu tyka trešais, lauleibā dzymušais, dāls Teodors Mihals Juzefs.