Folklorys kūpa “Ilža” atdzeivynoj Ludzys igauņu dzīsmis

Folklorys kūpa “Ilža” atdzeivynoj Ludzys igauņu dzīsmis

Cyblys folklorys kūpa “Ilža” jau ūtrū godu struodoj ar eipašu repertuaru – Ludzys igauņu dzīsmem. Tuos ir tik senejis, ka itymā igauņu volūdys dialektā vairs nivīns pasaulī narunoj. “Ilžys” veikumu itūgod nūviertieje bolvys “Laiks Ziedonim” žureja, folklorys kūpu izvyrzūt bolvai nūvodpietnīceibys nominacejā “Kedas”.

Pietnīkim da gola nav izadevs nūskaidruot, kod Latvejis teritorejā igauni apsamete. Teik mynāts gon 17., gon 18. godu symts. Pastuov treis versejis par igauņu nūkliušonu Latgolā:
1) karaļs Kārlis Igaunejā īguoje ar luterticeibu, par tū īgauni – katuoli puorsacēle iz Latvejis daļu, kur voldūšuo beja katuoļticeiba;
2) muižkungi vasalus dzymtļaužu cīmus ir puorspieliejušs kartuos ci īmainiejušs pret kaidu montu;
3) Latgolā tryuka katuoļu goreidznīku, par tū nu Dīnvydigaunejis aicynova dominikaņu mūkus, kas izveidova centru Pasīnē i dorbuojēs plošā apleicīnē, jim leidza puorsacēle saimis nu Igaunejis, jo Latgolā beja daudz breivys zemis.

Vēļ 20. godu symtā Ludzys rajonā beja cylvāki, kuri zynuoja sovu seņču volūdu, tūmār leluokuo daļa īceļuotuoju piecteču godsymtu laikā beja asimiliejušīs. Interesants ir fakts, ka volūda, kaidā runova Ludzys igauni, nabeja sastūpama Igaunejā.

Struodojūt pi kompaktdiska, folklorys kūpa “Ilža” konsultiejusēs ar Igaunejis folkloristim i volūdnīkim par tekstu saturu i izrunu. Izaruoda, ka myusu dīnu igauni nasaprūt leluokū daļu teksta, kū dzīduojušs teicieji Ludzys apleicīnē i kas pīraksteits folklorys ekspedicejuos. Ludzys igauņu volūda beja sasaglobuojuse nu īceļuošonys laika, turkluot jūs volūdā īguoja daudzi latgalīšu i krīvu volūdys vuordi.

„Ilžā” dzīd Ludzys igaunu piecteči, folklorys kūpys dalinīki atzeimoj, ka sagobuot seņču volūdu ir jūs pīnuokums. Disku ar Ludzys igauņu dzīsmem planavuots izdūt 2018. goda ūtrajā pusē, tam kluot byus pīvīnuota brošura ar komentarim par Ludzys igaunim, jūs volūdu i dzīsmem, publicāti unikalī dzīšmu teksti i īkļauta informaceja par teiciejim i folklorys ekspedicejom.

 
Roksts sagataveits piec Cyblys nūvoda pošvaļdeibys snāgtuos informacejis.
Karteite: Emiļa Melngaiļa pīroksti 01.03.1930. Nierzys pogosta Greču cīmā, Latvīšu folklorys kruotuvis arhivs.

Nūtikšonu kalendars

Dec
13
Cat
19:00 Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Dec 13 @ 19:00
Gruomotys "Latgales pēdējie mohikāņi" attaiseišona @  Reigā, Veru īlā 6 | Rīga | Latvija
Gruomota topuse vairuoku ekspediceju rezultatā, kuruos folkloriste i Zīdūņamuzeja pietneica Rūta Šmite kūpā ar antropologi i fotografi Elīnu Kursīti vuokušys cylvāku stuostus i īmyužynuojušys Latgolys mozcīmu īdzeivuotuojus fotografejuos. Gruomotu veidoj 52 stuosti, kurus papyldynoj vizuali boguoteigys[...]